Sviesta Ciba |

mama drama (

virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2008-11-08 19:45:00

mēs pielūdzam dievību, japāņi - cilvēcību.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	virginia_rabbit 2008-11-09 23:32 (saite)
	ir izveele nenosaukt, izveele neizveeleeties, izveele buut par vergu, nezinaat ka ir ticiiba, negribeet zinaat ka ir ticiiba, nespeet ne zinaat ne nezinaat utt (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

artis
2008-11-09 23:43 (saite)

te ir kategoriju kļūda, es runāju par zināšanām, par kurām iespējams teikt, ka mēs tās vai nu 'zinām kā patiesas', 'zinām kā nepatiesas' vai 'vēl nezinām'. izvēle nenosaukt, ja ar to domāta iespēja nekomunicēt savu ticību citiem, ir sociāla izvēle, un tai nav nekādas nepieciešamas saistības ar to, ko tu zini. piemēram, tu vari atrisināt matemātisko vienādojumu, zināt tā atbildi, bet tomēr izvēlēties man to neteikt. tālāk, 'nezināt, kas ir ticība', ir tas pats manis pieminētais 'vēl nezinām', jeb agnosticisms (3. izvēle). tālāk, 'negribēt zināt, kas ir ticība' atkal ir tikai sociāla parādība, nevis mūsu zināšanas aprakstoša pozīcija, tāpat ir ar 'nespēt zināt', tāpat ar izvēli 'būt par vergu'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

virginia_rabbit
2008-11-09 23:50 (saite)

eghm.. pats tu esi kategoriju kluuda. saproti, ka ir arii taa, ka ticiibas NAV. nevis taa, ka bija un NAV, bet vienkarshi nav. taapt kaa zinashanas var buut zinaashanas un var vienkarshi nebuut. un ja ir taa, tad tas viss, kas var buut un nebuut, ir bezgaligs.
piemers, var nebuut vienadojuma, var nebut matematikas - ne jau tev (jo mums jau skolaa bija), bet tu vari satikt otru taadu kaa tu, kam taas nav bijis un nosaucot satikto par otru taadu kaa tu kaut kaadaa zinaa arii tev vienadojuma nav bijis, bet vel protams var nesatikt, var nebuut, var nevareet u.c.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	artis 2008-11-09 23:54 (saite)
	jā, ir labi, ka ar šo piebildi varu precizēt—pozīcija 'nav ticības' var tikt formulēta kā 'nav atbildes uz jautājumu => nav iespējams atbildēt uz jautājumu dažādu apstākļu dēļ (trūkst spēju, zināšanu utml.), tas ierindojams manis nosauktajā 3. kategorijā, to sauc par agnosticismu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2008-11-10 00:01 (saite)
	tikai tavaa 'kristiesha' praataa :) /vienkarshi nav ari jautaajuma! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

artis
2008-11-10 00:09 (saite)

ja šķiet, ka nav jautājuma, tādu pozīciju sauc par ignosticismu, protams, labs jautājums, vai agnosticisms to sevi ietver, man tā nešķiet, jo ignosticisms, manuprāt, ir pozitīvistiska pozīcija, respektīvi, tā saka, ka ir iespējams vismaz zināt, ka jautājums ir bezjēdzīgs, pseidojautājums utt. un negatīvas zināšanas par lietu, arī ir zināšanas, tāpat kā pie atbildes var nonākt ar izslēgšanas metodi, neko nezinot par pašu pētījuma subjektu. jā, šis varētu būt 4. variants.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2008-11-10 03:22 (saite)
	izskataas, rietumi tev spej sniegt visas atbildes un tu taam ari tici, liidz ar to citu realiati tu nespej pienemt, jo tev nav shadas nepiecieshamibas vai ari baidies zaudet pamatus, kas sniedz mierinajumu tavam iekaisushajam praatam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

artis
2008-11-10 04:12 (saite)

tā arī neizdevās saprast, kāds manām atbildēm sakars ar rietumiem (ar debess pusi?), ja man prātā bija runāt par vienkāršiem principiem, kas izriet no jautājuma "kādu formu var ieņemt zināšanas par lietu dabu?" t.i., kāda veida stāvokļus var ieņemt mūsu pārliecība vai šaubas par zināšanu satura patiesību, nepatiesību, nenoskaidrojamību. runājot par pamatu zaudēšanu, to izdarīt var itin viegli. skat., piemēram, kartēzisko sketpicismu. šāda metodoloģiska pieeja īslaicīgai visu 'pamatu zaudēšanai' (lasi, mūsu uzskatiem par drošām zināšanām) ir vērtīga, lai izmeklētu robežgadījumus; šāda pieeja var atklāt problēmas mūsu spriedumos, bet tas nenozīmē, ka šādā 'bez pamatu stāvoklī' jāuzskavējās ilgāk kā nepieciešams; tas nav iespējams. diezvai tu gribētu, lai lidmašīnas pilots pēkšņi noticētu, ka 'viss ir tikai sapnis', vai, ka dzinēja slēdzis var ieņemt vairāk stāvokļus par ON/OFF. manuprāt, to sauc par pieaugušu un atbildīgu, nevis iekaisušu prātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

virginia_rabbit
2008-11-10 05:37 (saite)

tu lieto terimnus un apskati dazhadus gadijumus, kas visi naak no rietumu domashanas tradicijas. taa ir paziistama un klaatesosha arii austrumos, tachu tai vienmer ir tikai taada kaa hobija loma, neskatoties uz to, ka noderiigi rietumu produkti ir sheit integreeti (tava mineetaa lidmashiina: ja nebuutu instrukcijas, kuraa pilotam ir smalki paskaidrots, kas vinam jaadara un piekodinaats, ka instrukcijaa teiktais ir obligaati!! jaapilda, (piem) japaanu pilotam nepiemistu kaada ieksheeja saprashana, ka mashiinas iespeejamie staavokli ir tikai on/off).
japaana ar savu atklaato achgaarniibu ir tikai taads eerts laucinsh, protams, no kura konstateet atshkiriibas un 1 vai otras kultuuras shauriibu, jo citas vietas (ko gan daudz es zinu par visam vietaam??) ir paaraak jau savstarpeeji muteejushaas. es pielauju.
tava tieksme peec absoluuti pareizas atbildes atrashanas ir tavs rietumnieciskums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

virginia_rabbit
2008-11-10 05:45 (saite)

atshkiriibaa no rietumu apgalvojumiem, noliegumiem un shaubaam, japaanu sisteema ir sisteema 'bez kluudaam' - taa nav inovatiiva, lai arii taa atveel vietu eksperimentam, taa attiistaas leeni un bliivi, ar atkaartoshanu un minimaalu jauninaajumu ievieshanu un asimileeshanu, liidz tas kluust par organisku shis kulturas sastaavdalu. tai nav OFF, tai ir tikai ON - loooti looti leens ON kaa virziens, kura gals nekad netiks sasniegts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

artis
2008-11-10 12:44 (saite)

tas patiešām izklausās interesanti, tagad kad tu man to paskaidro. paldies! es gan nepalieku pārliecināts, ka šādai pieejai ir kaut kādas acīmredzamas priekšrocības pretēji tai, ko mēs šīs diskusijas ietvaros esam sākuši saukt par 'rietumniecisko domāšanu'. bet tāds jau laikam arī nebija mērķis—pierādīt vienas domāšanas sistēmas pārākumu pār citu. nu jā, bet tad rietumniekam arī nevar pārmest, ka viņš ir tik neizglītots citās 'domāšanas sistēmās', jo viņš, un es spriežu vismaz par sevi, vienmēr vēlas redzēt kā tas viņam palīdzēs 'kaut ko atrisināt'.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2008-11-10 12:55 (saite)
	pilniigi noteikti nevar paarmest. ja nu vieniigi tikai to nelielo pashparliecinatibu, varbut. es tev apsolu ka mes sho sarunu paturpinasim, ja tev ir interese. bet kad man pashai ari bus skaidraks. es uzzinaju daudzas labas lietas ari no tevis. bet shobrid: ES NEKO PAR VINIEM NEGRIBU ZINAAT UN DOMAAT. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	artis 2008-11-09 23:51 (saite)
	precīzāk, 'nespēt zināt' arī ievietojama jēdzienā 'agnosticisms' (3. izvēle), kas tieši to arī nozīmē—nav iespējams zināt (dažādu iemeslu dēļ, vai nu in principle jautājums ir neatbildāms, vai nu par grūtu tam, kas to mēģina atbildēt). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2008-11-09 23:58 (saite)
	bet tu dzivo un pilnasinigi ari arpus visam shitam 'zinashanam' , tu dzivo ar gudribu, ar maaku dzivot un zinaat, ja vajag. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	virginia_rabbit 2008-11-10 05:57 (saite)
	kura kursa students tu esi? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: