mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2020-05-13 11:37:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nu tā, dārziņš man atdeva simo atpakaļ jau otrā dienā

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]virginia_rabbit
2020-05-13 17:18 (saite)
Nu, es negribētu, lai mans Robčiks visu dienu raud. Man vnk pasaka, ka raud un netiek gaļā, un paldies, ka pasaka, nevis atstāj raudam

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2020-05-13 17:34 (saite)
Starp "atstāj raudam" un "atdod atpakaļ" ir vēl visādi risinājumi, bet nu Tev pašai un audzinātājām labāk pārredzama konkrētā situācija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2020-05-13 17:36 (saite)
Vakar jau vinas vinu noturēja asarainu lidz vakaram

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polija
2020-05-13 20:03 (saite)
nu zini - piekrītu Antuanetei. tāpēc ir jābūt pedagoģiskajai izglītībai, lai ar tādām situācijām tiktu galā. Nevis pielietotu strātēģiju "lai izraudās" vs "zvans mammai". Ja domā 4gadnieks lieliski nesaprot, ka mamma parādījās agrāk, jo viņš taurēja, Tu maldies. vnk viss atkarīgs drusku no Tevis. Tu esi pati pieradinājusi, ka ir opcija neiet. Tad nu arī neiet. Es pati sevi atceros bērna vecumā - ja man bija kaut mazākā 0,01% iespējamība/ticība, ka kaut kas notiks, kā es vēlos, ja vien es pati rīkošos, es rīkojus: raudāju, draudēju, lūdzos, pielabinājos, rīkoju skandālus, viss gāja pa gaisu, pat tas, ka es par to visu dabūju vēl pērienu pieevām, mani neattturēja. Ķip "visi līdzekļi labi". Ja Tev Simo ir apvēltīts kaut ar pusi tāda spīta, tur pat mazo pirkstiņu nevajag padod, lai sagrābtu visu roku. un vaļā nelaidīs..
Protams, tāda rakstura īpašība bieži vien ir pat diezgan apsveicama. Vnk kā vecākam tad vajag par tām situācijām pateikt"nē", kas ir nē, nevis pie 3h pabimbāšanas paliek par jā.
Mani reiz 4u gadu vecumā no bd izņēma viena mammas draudzene, jo mamma brauca pie tēta uz slimnīcu uz Rīgu un mani negribēja ņemt līdzi. Es GRIBĒJU līdzi. Es nobļāvu pilnā rīklē VISU ceļu, kamēr tikām līdz mājām, un nobimbāju vēl 4h, kamēr bijām mājās, nerunāju ar to tanti necik, un vispār biju drausmīgi dusmīgi. Vai tas man ir atstājis kādas pēdas? Nē! Es to atceros, jo - jā tās bija spilgtas emocijas, pārdzīvojums, Vai es biju apbižojusies uz mamm vai aizvainota? Nē? Es biju vnk dusmīga un bēdīga, jo nedabūju to, ko es gribu (iespējams nedabūju arī klāt kādu bacili, ko slimnīcā varētu noraut). Un tas arī viss.. Tb es neuzskatu, ka bērnam jādara TIKAI tas, kas viņam patīk jābūt tikai tur, kur viņam patīk. Un jebkurā vietā būs dienas, kad uz turieni negribēsies iet. Bet tāpat būs dienas, kad tomēr būs jāiet un jādara. Arī freelancojot tak ne jau visus 100% darbus ķeries ar baigo sajūsmu, ne tā? Vai arī izdodas 100% darīt TIKAI to, ko gribas un tikai tad gribas?
Varbūt es te drusku jau braucu par tālu no sākotnējās tēmas, bet, ja reiz situācija ir tāda, ka viņam jāiet uz bd, lai tu varētu nezinu, strādāt vai darīt ko citu, ko tev vajag, tad viņam ir jāiet uz bd un jāpieņem šis fakts. Eventually, ja komunikācija ir pietiekami nepārprotama, jebkurš bērns sapratīs, ka interesantāk ir kaut ko tomēr darīt, nevis visu dienu bimbāt, jo īpaši 4u gadu vecumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2020-05-13 20:08 (saite)
Ja, nu, es neesmu tik kruta. Un ja neesmu gadiem spejusi sevī krutumu uzkačāt, tad arī tagad uz sitiena man tas nesanāks.
Es nespeju skatīties uz bēdīgu bērnu, nav runa pat pa bļaušanu, viņs ir bēdīgs un nesadarbojas, un es zinu kā tas ir no savas bērnības.
Ea arī neesmu spējusi izbļaustināt, lai iemācās gulēt bun citas kruti māšu fīčas. Tapec laikam ari esmu nabadziga un bez perspektīvas karjeras.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dute
2020-05-13 21:44 (saite)
Un cik labi, ka tā. Baigi skumji, ka mūsdienās joprojām bērnu traumēšana tiek uzskatīta par normu, un pat it kā visādi citādi gudri cilvēki uzskata, ka tas ir "spīts", ar kuru jātiek galā "pedagoģiskajai izglītībai".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2020-05-13 21:46 (saite)
Parunāju ar Ingmāru, viņš, kurš zina, kads ir Simo, saka, ka šis jau bija rekords, ka pec 2 mēn.pauzes Simo vispār piekrita iet.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]polija
2020-05-13 21:59 (saite)
aha un tad tie foršie nesatraumētie bērniņi izaug par pieagušajiem, kuri iet, iet uz darbu, kad vair snegrib nāk, vnk pazūd, nenāk, neatbild uz telefona zvaniem. Skan varbūt skarbi, bet es audzinu bērnu ar domu, ka viņai pašai būs jātiek galā ar savu dzīvi kaut kādā punktā x, nevis es visu laiku viņu glābšu un auklēšu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dute
2020-05-13 22:07 (saite)
Tā ir laba motivācija, tikai tā tas nestrādā. Bērnu drošības sajūtu par dzīvi un pastāvību nerada augsta līmeņa stresa hormonu izdalīšanās ievainojamā vecumā. Neviena, pat visgudrākā pedagoģe nespēj sniegt bērnam to drošības sajūtu, ko māte. Bērns triju, astoņu vai trīspadsmit gadu vecumā ir pilnīgi atšķirīgās attīstības stadijās. Ir vecumposms, kurā ir adekvāti un vajadzīgi sākt mācīt patstāvību, taču tas nav jādara ar pirmsskolas vecuma bērniem, viņus stundām raudinot. Mēs dzīvojam ekonomiskajā sistēmā, kur dārziņš lielākajai daļai ir nepieciešamība, bet davai nesauksim par spītu viņu dabisko, instinktīvo vēlēšanos būt ar vecākiem, nevis iestādē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2020-05-13 22:15 (saite)
(ups, es esmu tāds cilvēks, kas aiziet, kad negrib strādāt)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polija
2020-05-13 22:20 (saite)
:D Tu vismaz pasaki?
Jo nu es arī netupēšu vietā, kas man nepatīk. Tikai es vispirms mēģināšu runāt, kā lai to vietu padara man pieņemamu, ja ir vērts, protams. Ja nav, nu tad saku atā. Vnk imho nav ok vnk noziedēt :D nu kā mana bērna papucītis, piemēram. Aj mums nesanāk, nesanāca - viss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2020-05-13 22:26 (saite)
Depends, man ir specifiskas tās situācijas, nu kā frīlansā ar halturām un tā. Parasti esmu pieklajiga, bet esmu dažas attiecībā parcirtusi rupji un bloķējot

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]polija
2020-05-13 22:17 (saite)
nu 3+ gadu vecumabērnam ir vajadzīga kaut kādā mērā socializēšanās, nevis tikai mamma 24/7. Te ir runa par 4gadnieku, tas nav gluži tas pats kas visu dienu brēcināt 1,5gadnieku..
Vnk to saka daudzi, ka bērnam pēc katras ilgākas pauzes bd vajag jaunu adaptāciju. Kas mok ir īsāka kā iepriekšējā, bet tomēr ir. Un, ja bērnam nepatīk iet, tad jā, tad varbūt ir kaut kas jāmēģina sarunāt gan ar bērnu, gan iestādījumu šajā sakarā. Ok, es nezinu konkrētajā bd filiālē audzītes, vnk man meita gāja citā viņu filiālē un man ir gana daudz info par to virtuvi konkrētajā iestādījumā, un par dažu audzinātāju/auklīšu (ceru, ka bijušo) pedagoģiskajām prasmēm un resursu esamību, lai pilnvērtīgi pievērstos katram bērnam. Un jā - tam IR nozīme. Jo īpaši 3+ gadu vecumā, jo īpaši, ja bērns tomēr ir gājis dārziņā iepriekš. Protams, ja 1,5gadnieku iemet uz visu dienu grupiņā, tad tiešām var būt situācijas, ka audzinātāja var uz galvas stāvēt, neas tur nemainīsies, jo bērnam vajag mammu. Bet nu 4agdnieks jau ir gana liels bērns, kam normāli arī interesē citi bērni (ne bebji gan, tas arī fakts), pat, ja ne baigi draudzēties, tad vismaz kaut kādā līmenī..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]teja
2020-05-14 08:55 (saite)
Tici man tie kad iet uz darbu kad grib un neatbild uz telefonu ir tie, kuriem vienmēr ir kaut kas spiests bez mazåkās intereses par to kā vini jūtas, audzināti pārsvarā ar domu kā tas izskatās no malas. Es to saku kā bērnībā neatbalstīts cilvēks. Tev manuprāt vispār mazāk vajadzētu mētāties ar secinājumiem, ja es būtu v. Tu sen būtu blokēta

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polija
2020-05-14 12:57 (saite)
statistiks pētījums par šo arī būs? :D Vai tikai mētāšanās ar seinājumiem? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]polija
2020-05-13 21:45 (saite)
a tev ir svarīga tā perspektīvā karjera? Man jau šķiet, ka, ja to kaut cik var finansiāli apvilkt freelancošanai ar nav ne vainas, tik tie uzkrājumi vecumdienām, un tā..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2020-05-13 21:48 (saite)
Nu, šobrīd mes esam noslīdējuši ļoti zemu, un potenciāli driz tas nebūs pat karjereas, bet ēšanas jautājums. Bet tomēr ēšanai es pagaidām nopelnu arī ar viņu istabā (es nespeju sakoncentrēties, zinot, ka viņš kkur sēž un raud, bet es tikmēr lēni "rokos periodikā")

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2020-05-13 21:54 (saite)
No otras puses, bērnu pieskatīšanai man bitu pieticis ar 5 klašu izglītību. Un kaut kā stulbi tas viss

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polija
2020-05-13 22:07 (saite)
nu jautājums tad par prioritātēm. Vnk, ja tas ir bezmaz jau ēšanas jautājums, tad tā arī pateikt, ka ja gribi to vai šito lai mamma ar varētu nopirkt, tev vajag bd aiziet un atrast kko priecīgu? Vai vismaz neitrālu (nav visiem jābūt saulstariņiem galu galā). Nav arī ar visiem jādraudzējas. Var mierīgi sēdēt stūri un kko darīt, tak ne tā?kkādas labi nodezinficētas mantas nedrīkst uz bd dot līdzi?
Vnk varbūt viņš raud, nevis tāpēc, ka ļoti bēdīgi, bet tāpēc, ka tiešām tas ir labs veids, kā piedabūt mammu atnākt pakaļ? Nu labi, tas tik minējums (Tavs bērns, Tu noteikti zini labāk), vnk bija tak periods, kad gāja cik saprotu uz to bd - pirms šitās visas pandēmijas, ne? Es vnk redzu, kā mana ir samācījusies mānīties... Vairs nevienam šitāda vecuma bērnam neticu :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2020-05-13 22:18 (saite)
Viņš visu ko zina, kāpēc jāiet un cik ilgi, un mēģina iet, bet viņam tur besī. Un kamer viņs atkal atradīs motivāciju un pierādīs, paies laiks. Audzītem arī likās, ka ies vieglāk, bet tagad viņas ir iepazinušas Simonu, ka viņš ir jūtīgāks un ilgāk laužas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polija
2020-05-13 22:24 (saite)
nu kā var būt, ka vesela liela vieta: vissvisulaikubesī :D Es laikam to nespēšu saprast :D Bet nu jā - mok ir arī tādi bērni..
nu tad mēģiniet vismaz ar zināmu audzīti vēlams kopār ar viņa vecuma bērniem, ne bebjiem citu dienu.. Jo nu tā jau ir - mazie nerunā,a r viņiem nepaspēlēsies, pat, ja sagribēsies, neko prātīgu viņi nepasaka, diespas vēl kādam uzgrūdīsies, uzreiz audzītes būs klāt, ka tu takš lielāks, uzmanīgāk.. Tāds rasklads man ar besītu :D Vai ja mani sāktu iesaistīt visādās tur rotaļās/procesos, kurās es negribētu iesaistīties.. Tur baigi atkarīgs no pedagoga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2020-05-13 22:31 (saite)
Viņš ir iztēlojies tēlu, viņš nav Simons, bet īgnais pūķis Čarizards, ar kuru nevar neko šobrīd sarunāt. Viņs runā briesmīgas lietas, piem, "es iznīcināšu dārziņu", "es gribu lai tu raudi" un audzitēm nav vaļas spēlēt do neērto spēli.
Bērni ir ļoti dažādi un manā ģimenē to sociālo nav. Arī E riebās dārziņā, skolā esot vismaz ko darīt, bet arī viņš ir laimīgs mājmacibā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]zazis
2020-05-14 06:26 (saite)
ooo, man kļuva stipri saprotamāka tavas meitas uzvedība XDXDXD vismaz tā, ko tu apraksti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polija
2020-05-14 08:04 (saite)
nu man varbūt "paveicies", jo manam bērnam nekad nav bijusī īpaši iebildumi pret bd. Vai arī es vnk savā šaurpierībā tos neesmu pamanījusi.. :D :D
Var jau būt, ka viņai būtu bijuši iebildumi, bet nu man vienai ar viņu ņemoties varbūt ne vienmēr bijis pietiekami daudz laika un vēlēšanās tajā visā iedziļināties.
Rupji izsakoties, labāk lai nobimbājušās un izlamājušās dzīvojam un ēdam normāli, nevis laimīgā saticībā - zem tilta :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]teja
2020-05-14 08:58 (saite)
Nope

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shelly
2020-05-14 19:19 (saite)
Ko nope? Vecākiem ir visas tiesības nejusties forši zem tilta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?