Trigger warning: attiecības ar ēdienu, attiecības ar būšanu dzīvam
Pēc šķiršanās nevaru neko ieēst, viss ir jāstumj ar varu lejā, uzdzerot lieliem malkiem ūdeni, lai skalojas lejā. Viss liekas pretīgs un rauj uz augšu. Kad šis mainījās, kad kompulsīva emociju apēšana pārvērtās neēšanā. Es nekad neesmu mēģinājusi "vismaz kaut ko kontrolēt" caur neēšanu. Vai tas ir tas, kas notiek, kad ir sajūta, ka kāds ir izrāvis ķeblīti no kājapakšas? Tu ej un atrodi jaunus neveselīgus veidus kā "kontrolēt" savu dzīvi?
Nav tāds aktīvas sāpes, vienlaikus gribās raudāt un dejot, bet ir arī tāds nedaudz rezignēts- oh well, atkal nepaveicās nokrashot pie lidmašīnas pacelšanās/nolaišanās. Kas, ņemot vērā svētdienas notikumus pie Ventspils, liekas ļoti neiejūtīgi, jo tie cilvēki noteikti gribēja dzīvot.
It is not that bad sajūta, bet tad ir tā neēšana, spontānā raudāšana un just let me not exists
Kas droši vien nozīmē, ka es atkal no sevis slēpju kaut ko
man ir zajebala būt visiem "par daudz"
es nezinu kā būt mazāk
lai cik mazu es sevi būtu saspiedusi, es vienmēr beigās izrādās, ka esmu aizņēmusi par daudz vietas, neesmu bijusi pietiekami uzmanīga
I fucking hate it
Comments
|
Posted by: vakardienas (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} vakardiena) Posted at: September 7th, 2022, 03:56 pm
|
|
šis man nāk grūti, bet tie cilvēki, kas ir, ir ļoti maigi, un reizēm tieši tāpēc negribās viņus traucēt, gribās piedāvāt tikai to labo no sevis.
|
Posted by: deestructa (
neoplasm) Posted at: September 6th, 2022, 01:06 pm
|
|
esmu šitam gājusi cauri. "mēģināšana kontrolēt" parasti ir apzinātāka, tev tur drīzāk aiz pārdzīvojumiem kortizōls šūmējas, jo ķermenis nesaprot, ka šis ir emocionāls pārdzīvojums - ķermenis domā, ka izdzīvošana ir apdraudēta un tagad mums nav laika tādām muļķībām kā ēst. šito var risināt ar ķermeņa nomierināšanu [palasi par vagus nerve nomierināšanu] - elpošanas vingrinājumiem, vingrošanu, jōgu, kaut vai padejošanu/padziedāšanu vai iziešanu pie dabas.
un tām pēdējām rindkopām vienkārši nepiekrītu - there's nothing wrong with you just because you weren't right for somebody :*
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: September 6th, 2022, 08:03 pm
|
|
n.vagus nomierināšanai palīdz arī komprese uz acīm un uzacīm. Var karstu frotē dvieli vai aukstu, kā tobrīd prasās, svarīgi lai komfortabla temperatūra
Es arī domāju, ka nevajag spiest sevi ēst un stresot par neēšanu, neviens nav teicis, ka jāēd veselīgi, varbūt kkādu silto no bistro vai kafejnīcas, ja uzrunā. Saldējums. Kūciņas. Smūtijs vai kkāds proteīna vai tml. kokteilis, Herbalife kādreiz bija tādi ar kuriem aizstāt ēdienreizes. Ja no tā neizput, protams
Bet varbūt aizrāpot līdz psihiatram lai palīdz medikamentozi nomenedžēt pašu smagumiņu un ar kkādām citām metodēm palīdzēt sev atgūties. Ir šis tas bezmaksas ik pa laikam Eiropas projektu ietvaros
Jādod sev arī laiks. Visas stadijas līdz pieņemšanai etc.
Bet jā, sevi nevajag vainot, vaino nesaderību
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: September 7th, 2022, 03:53 pm
|
|
nezināju, ka šādas lietas notiek EU projektu ietvaros. Paldies par praktiskajiem padomiem.
Un tā jau ir, ka es steidzos ar "gribu tūlīt justies normāli"
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: September 7th, 2022, 08:22 pm
|
|
Visādas vingrošanas, apzinātība, joga, meditācijas, lekcijas, ekskursijas, īsa nometne ar nakšņošanu, lekciju kurss Kā atraisīt savus iekšējos resursus. Veseligsridzinieks.lv, bet ir arī citās pilsētās, ja neesi Rīgā. Visādas atbalsta grupas ik pa laikam un mākslas terapijas, Nacionālajā Bibliotēkā, ik pa laikam muzejos ir kkas. Šis viss ir bez maksas
Es kopš man psihiatrs par zaudētiem pāris mēnešiem sērās pēc tuva cilvēka pašnāvības teica, ka tas ir normāli, es attapos rudenī, laikam kko tak ēdu, ja badu nemiru, lai gan baisi izkāmēju un pārtiku no kafijas, cigaretēm un alkohola, ka normāls zaudējuma process tagad domāju ka mēs aizmirstam sev iedot laiku izjust, vienkārši kaut kā pārlaist to periodu lidz var sākt dzīt.
Var jau sev nopirkt vitamīnus, kaut vai D, piedomāt apēst olbaltumvielas kad gribas ēst vai atceries, iedot drusku ķermenim vairāk spēku. Vai kkādus dārzeņus, zalumus vai ko. Ja nevar ēst, moš izgulēties vai iedot rumpim svaigu gaisu vai pietiekoši daudz ūdens
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: September 7th, 2022, 03:52 pm
|
|
Paldies, jā, es kaut kā uz sitiena neiedomājos, ka šis ir tieši tik vienkārši, un tas, manā gadījumā, vairāk meikotu sensu.
:)
|
Posted by: Lex (
adrastea) Posted at: September 6th, 2022, 02:22 pm
|
|
Gan man, gan mammai ir tā pat, ja lielas sirdssāpes vai pārdzīvojumi, tad vispār neko ieēst nevar. Liekas, ka kunģī ir kamols. Mamma šobrīd ir šķiršanās procesā ar tēti +pa virsu menopauze un sūdīgas attiecības ar vienīgo dzīvo vecāku (manu omi), kura bērnībā viņu sit. Rezultāts = 51kg, kad parasti ir ap 64kg.
Šis viss izklausās pēc normāla procesa sūdīgā situācijā, ir vajadzīgs laiks un ja ir iespēja, tad arī terapija +milzīgs milzīgs pašapziņas boosts&vēlme sevi vilkt laukā no purva.
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: September 7th, 2022, 03:58 pm
|
|
nolikšu tiesības, dabūšu savu pašapziņas boostu :) bet labi zināt, ka attiecībā uz ēšanu- tā vnk mēdz būt, tas nav nekāds jauns, specifisks gļuks sistēmā
|
Posted by: cukursēne (
saccharomyces) Posted at: September 6th, 2022, 06:20 pm
|
|
ar ēšanu var būt visādi - tas var būt tīri fizioloģiski (IM sākuma laikā man tiešām bija tik daudz stresa hormonu, ka uz vairākiem mēnešiem pazuda mēnešreizes un arī ēst nevarēju, bet tas sajūtu ziņā bija pilnīgi citādi, kā ēšanas traucējumu nevarēšana ēst), bet var būt arī jauns psih* mehānisms. katrā ziņā, pai, mīlulīt, izklausās tiešām grūti.
bet - Tu neesi par daudz, Tu esi burvīga! žēl, ka šai gadījumā jums nesapasēja. vēl jo vairāk žēl, ka tik daudz sāpju, kā tomēr izklausās - es pieļauju, ka tā "not that bad" un rezignētības sajūta var būt arī psihes mēģinājumi apspiest un ignorēt to, cik īstenībā ļoti sāpināta esi.
un kopumā man liekas, ka varbūt labāk nevajag vispār sevi saspiest maz(āk)u - jo tad tā ekspektācija otram ir, ka Tu esi maza, un nesaderība (ja saistās ar šo) var neatklāties gana laicīgi, kad tas varētu būt mazāk sāpīgi, jo attiecības vēl nav tālu attīstījušās. Tu esi pelnījusi tieši tik daudz vietas, cik Tev vajadzīgs, un tas NAV par daudz. bužibužibuži
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: September 7th, 2022, 04:00 pm
|
|
tā Tava pēdējā rindkopa ir tik ļoti spot on, bet reizēm ir grūti nošķirt, kur es tikai izdaru šo mazo lietu, lai otram ir foršāk un ērtā un- attopos vietā, kur cilvēkam ir bijušas pilnīgi citas ekspektācijas par mani un to kā lietas būs. Viņš nevar zināt, ja es nepasaku un man jāmācās būt more mindful par savām vajadzībām
mans minējums ir, ka pretī kaut kāda toksiska huiņa, bet nu good luck no viņas tikt vaļā (es pati parasti netieku)
bet man reāli, reāli palīdz tie nedaudzie draugi, kam es neesmu par daudz un kam ir fine ar to, ka es neesmu pietiekami uzmanīga un whatnot, ar visu to, ka pēc tās huiņas ir reāli grūti teikt draugam "hey es gribētu tev uzpisties bet zinu, ka neko nevaru tev dot" un "jā, es ļāvu, lai cits cilvēks man nodara pāri un tagad sagaidu, lai tu mani balsti, es zinu, cik tas ir negodīgi, bet tik un tā"