Trigger warning: attiecības ar ēdienu, attiecības ar būšanu dzīvam
Pēc šķiršanās nevaru neko ieēst, viss ir jāstumj ar varu lejā, uzdzerot lieliem malkiem ūdeni, lai skalojas lejā. Viss liekas pretīgs un rauj uz augšu. Kad šis mainījās, kad kompulsīva emociju apēšana pārvērtās neēšanā. Es nekad neesmu mēģinājusi "vismaz kaut ko kontrolēt" caur neēšanu. Vai tas ir tas, kas notiek, kad ir sajūta, ka kāds ir izrāvis ķeblīti no kājapakšas? Tu ej un atrodi jaunus neveselīgus veidus kā "kontrolēt" savu dzīvi?
Nav tāds aktīvas sāpes, vienlaikus gribās raudāt un dejot, bet ir arī tāds nedaudz rezignēts- oh well, atkal nepaveicās nokrashot pie lidmašīnas pacelšanās/nolaišanās. Kas, ņemot vērā svētdienas notikumus pie Ventspils, liekas ļoti neiejūtīgi, jo tie cilvēki noteikti gribēja dzīvot.
It is not that bad sajūta, bet tad ir tā neēšana, spontānā raudāšana un just let me not exists
Kas droši vien nozīmē, ka es atkal no sevis slēpju kaut ko
man ir zajebala būt visiem "par daudz"
es nezinu kā būt mazāk
lai cik mazu es sevi būtu saspiedusi, es vienmēr beigās izrādās, ka esmu aizņēmusi par daudz vietas, neesmu bijusi pietiekami uzmanīga
I fucking hate it
Comments
|
Posted by: porcelāna lellīte (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} neraate) Posted at: September 7th, 2022, 08:22 pm
|
|
Visādas vingrošanas, apzinātība, joga, meditācijas, lekcijas, ekskursijas, īsa nometne ar nakšņošanu, lekciju kurss Kā atraisīt savus iekšējos resursus. Veseligsridzinieks.lv, bet ir arī citās pilsētās, ja neesi Rīgā. Visādas atbalsta grupas ik pa laikam un mākslas terapijas, Nacionālajā Bibliotēkā, ik pa laikam muzejos ir kkas. Šis viss ir bez maksas
Es kopš man psihiatrs par zaudētiem pāris mēnešiem sērās pēc tuva cilvēka pašnāvības teica, ka tas ir normāli, es attapos rudenī, laikam kko tak ēdu, ja badu nemiru, lai gan baisi izkāmēju un pārtiku no kafijas, cigaretēm un alkohola, ka normāls zaudējuma process tagad domāju ka mēs aizmirstam sev iedot laiku izjust, vienkārši kaut kā pārlaist to periodu lidz var sākt dzīt.
Var jau sev nopirkt vitamīnus, kaut vai D, piedomāt apēst olbaltumvielas kad gribas ēst vai atceries, iedot drusku ķermenim vairāk spēku. Vai kkādus dārzeņus, zalumus vai ko. Ja nevar ēst, moš izgulēties vai iedot rumpim svaigu gaisu vai pietiekoši daudz ūdens
nezināju, ka šādas lietas notiek EU projektu ietvaros. Paldies par praktiskajiem padomiem.
Un tā jau ir, ka es steidzos ar "gribu tūlīt justies normāli"