likās jau, ka autobusā plkst. 9.00 nekas interesants nevar notikt, pretēji nokavētajam vilcienam plkst. 5.30, bet tad:

kungs gados, sēdētājs aiz manis, zvana kaut kam, lai dabūtu kaut kādas firmas Cēsīs direktora telefona numuru.

tad zvana tam direktoram, lai apjautātos, vai viņiem aizvien vajag grāmatvedi, jo šim esot zināma viena zolīda kundze, kas tieši plāno pie šī pārcelties no Smiltenes un attiecīgi meklē darbu.

tad zvana uz Vitas darba vietu un prasa Vitas mobilo telefonu, jo šī tik šo iedevusi.

tad acīmredzot zvana Vitai un saka: te tas kungs, ar kuru kopā Jūs toreiz braucāt uz Baltinavu, Jūs man tā liktenīgi apsēdāties blakus un es ticu liktenim, vai iespējams, ka Jūs rīt atbrauktu uz Cēsīm un mēs varētu aprunāties (viņu saruna 4 x pārtrūka, jo, viņaprāt, nebija laba zona, bet man gan šķita, ka viņš nemāk īsti operēt ar savu mobilo telefonu. laivaikā - Vita nepadevās un atzvanīja šim 2 x).

tānu šķiet, ka zolīdajam kungam gados tiks finasiāli neatkarīga zolīdā kundze.