un kāpēc man jādzīvo tik skaudīgā sabiedrībā? vai tad tiešām nevar kaut drusku priecāties par citu prieku? vai tad tiešām nevar laimi smelties citu laimē?
viss atkarīgs no cilvēka inteliģences un arī no kolektīva draudzīguma. piemēram, ja manam draugam paveiktos, es tikai priecātos. ja tas būtu kaut kāds lohs, kurš drausmīgi riebjas un kaitina, un redzu, ka strādā sliktāk par mani,bet neizskaidrojamu iemeslu dēļ saņem vairāk, nu prieku par viņu būtu grūti izjust.
jā, nu, te taisnīguma izjūtas, saprāta u.c. proporcijas svarīgas.
tomēr, te situācija, kas prasa tad vienaldzību, bet ne uzreiz naidīgumu.
ir kau kāds īgnums un naidīgums sabiedrībā tomēr. var jau teikt - grūta dzīve, slikta valdība utt., bet nu nevajag sevi tā pazemot, pakļaujoties tam visam un .... āj, es jau te galīgi ideāliste kļūstu, it kā būtu labāka :)