Kathe Kollwitz

Jaunākais

18.5.18 15:00

Viss ir apstiprināts. Es no jūlija pārvācos uz Bulgāriju uz gadu. Filmēšu un fotografēšu cilvēkus kalnos, veidošu radio raidījumus par kultūru. Piezvanīju draugam. Viņš tobrīd sēdēja mašīnā ar savu krustmāti braucienā uz laukiem. Es nenormāli entuziastiski mēgināju aprakstīt šo iespēju un cik ļoti tā mani iepriecina. Kad es jautāju, ko viņš par to domā, viņš tipiski savā lēnajā, nosvērtajā, neemocionālajā balsī atbildēja, ka dzird, ko es saku, bet nespēj tik ātri reaģēt. Viņam jāpadomā, rīt varēs pateikt savas domas. Man tas tā kaitina. Tieši tāpat kā viņš nevar pieņemt un nesaprot manu spontanitāti un emocijas, tāpat es nevaru izturēt viņa lēnumu un visu pārējo, kas ar to saistīts.

18.5.18 02:50

cilvēks ir bioloģiska mašīna, kas ļoti vienkārši enerģiju pārvērš skumjās.

17.5.18 16:11

"Tipiskais duālisms, ar ko nemitīgi jāsaskaras sievietēm: "ja sievietei nav bērnu pirms 30 - slima", ja ir bērni - dzemdējusi kā "bērns", par ko liecina abas šīs emmm diskusijas puses. Ja esi uzkrāsojusies - mauka, nelieto kosmētiku- nekopta. Esi pārāk tieva - nesievišķīga, pārāk apaļīga - sakopies, nomet "liekos kilogramus". Nav pareizās atbildes, jo sievietei jābūt ideālai un viss jādara "pareizajos laikos" un apjomos, bet džekiem, kā zināms, "var būt bērni arī 70 gados", turklāt tas arī nav svarīgi, jo viņi jau ir vīrieši arī bez bērniem, bet sievietes/sievišķību diemžēl Latvijā joprojām definē tas, vai viņa ir māte - ja ir, tad viss ok, normāla sieviete, ja nav - kaut kas NAV KĀRTĪBĀ. Un jocīgais ir tas, ka vīrieši grib iepazīties ar sievietēm "bez piekabes", bet tai pat laikā Latvijas standarti nosaka, ka bērnu vajag dzemdēt un ātri, lai realizētos kā "sieviete"."
/Ingrīda Pi/

17.5.18 02:49

sešas stundas izdejojos pie kaut kādas dīvainas poļu mūzikas. man bija vienalga. man ļoti patika dejot. tagad liekas, ka viss ir ok.
vairāk jādejo, mazāk jādomā.

16.5.18 18:49

Berlīnē beidzot iemācījos atvērt aliņu ar šķiltavām. Drausmīgi lepojos ar sevi.

2.5.18 01:18

tā ir drausmīga sajūta-gaidīt un nezināt vai atnāks.

18.4.18 11:33

Veiksmīgi pārvarēta sākotnējā apātija. Ir pamodies ražīgums un iestājies miers. Lietas un cilvēkus, kuri nepatīk smadzenes iemācījās ignorēt un fokusēties uz sev svarīgo.

13.4.18 11:12

“Neveiksme ir svarīga.
Ja neesi gatavs padarīt sevi smieklīgu, kļūdīties un pilnībā iebraukt grāvī, tev jāpārdomā, vai labāk nestrādāt kādā firmas kabīnītē. Tur būs drošāk.
Kā radošs cilvēks, tu tiksi nosaukts par idiotu vismaz reizi dienā.
Un tas nav nekas slikts.
Pieļaut kļūdas un ciest neveiksmes – tas ir veids, kā doties uz priekšu.
Bez tā visa tu mīņāsies tai pašā vecajā drošajā vietiņā.
Citiem vārdiem: garlaicīgi.
Tātad, ja gribam darīt to, ko mīlam, kaut ko radīt, tad mums jātiek pāri savām bailēm no neveiksmes.”
Ēriks Keselss (Kessels)

6.4.18 23:24

kas ir svarīgāk-mīlestība vai interesants darbs?

3.4.18 23:17

ja tu esi īsts nihilists, tu necīnīsies, jo tam nav jēgas.

1.4.18 20:39

kā mūsdienās vēl var ticēt dievam.

1.4.18 03:13

Polijā šodien visi veikali tika slēgti 13:00 vai 14:00. Es, protams, tādas lietas neutvēru nopietni un no rīta vienkārši nebija noskaņojuma doties iepirkties, bet tad uzzināju, ka arī svētdien visā polijā veikali ir ciet un pirmdien arī strādās tikai dažas stundas. Brīnišķīgas lieldienas, tālu no ģimenes un drauga, tā vietā pusbads ar dažiem kartupeļiem un rīsiem. ko vēl vairāk ar vēlēties.

1.4.18 02:56

Think about one thing you want to accomplish and see how it impacts your current world, be ready to do it over and over, and fight the comfort you currently are experiencing.

30.3.18 00:17

nav nekā pēc kā ilgoties.

29.3.18 23:11

seriāli iznīcina un padara tukšu.
jo es nevaru apstāties un dienas laikā varu noskatīties divas sezonas, bet pēc tam ir pretīga paģiru sajūta un viss besī, jo neesmu neko vērtīgu izdarījusi. ir tukšums un trulums un iznīcināts laiks. pietiek.

26.3.18 22:44

esmu drausmīga egoiste.

17.3.18 03:58

man vispār tuvojas 30, bet dzīve ir dzīve un bārā pie letes satieku cilvēku, kurš pēc vairāku stundu ilgas sarunas saka, ka sākumā domājis, ka man ir tikai 17 gadi.
viņam ir 24. smieklīgi, bet es piekrītu viņam un vēlāk apstiprinu, ka man ir 20 gadi. viņš pavada mani līdz mājām. mēs vienojamies, ka tiksimies vēlreiz, lai es turpinātu apgūt poļu valodu.

16.3.18 16:15

kaut varētu uzspridzināt šo tukšuma sajūtu.

15.3.18 22:21

šajā nolāpītajā Polijas mazpilsētā man jākvern vēl vairāki mēneši. žēl tos, kuri man seko, jo sekos daudz čīkstēšanas.

14.3.18 23:54

kāpēc es visu laiku pieņemu tik sūdīgus lēmumus?
Powered by Sviesta Ciba