Kathe Kollwitz

Jaunākais

30.9.18 12:41

Man šķiet kādreiz biju es daudz izteiktāks social buterfly - nešķiroju cilvēkus un biju draudzīga ar visiem, bet ar gadiem kaut kas ir mainījies un paliek arvien grūtāk pieņemt un iekļauties. Pēdējā laikā tik bieži sevi pieķeru pie domas, ka sievietes ir stulbas. Strādāt sieviešu kolektīvā ir mokoši.
Trīs mēnešus dzīvoju un strādāju ar divām karstasinīgām, nenormāli draudzīgām (līdz vēmienam) maķedoniešu meitenēm. Kopā sākām veidot TV šovu. Viņas ir vadītājas, žurnālistes. Maķedoniešu valoda ir ļoti līdzīga bulgāru, tāpēc viņām ir viegli vadīt šovu šajā valodā. Savukārt es filmēju, montēju, fotografēju, respektīvi, atbildu par visu iespējamo tehnisko izpildījumu. Ir smieklīgi montēt valodā, no kuras tu neko nesaproti. Kad viņas mani nokaitina bieži vien gribas speciāli sajaukt ainas un palaist televīzijā kļūdas un vērot viņu eksplozijas.
Bet vispār mēs tik daudz strādājam. Iepriekšējo nedēļu es katru dienu filmēju un montēju kādas 10-12 h un piektdien mēs izlēmām braukt uz Sofiju ar nakts vilcienu un visu dienu filmēt un intervēt kaut kādus Bulgārijas izglītības speciālistus. Beigu beigās es vienkārši noģību un sāku raustīies krampjos. Attapos pēc pāris stundām slimnīcā. Veica miljons pārbaudes, neviens negribēja saprast, ka tas ir tikai tādēļ, ka es nebiju vairākas dienas gulējusi un normāli ēdusi.

11.9.18 15:31

balkānu cilvēki un vispār spāņi un itāļi ir tādi nenormāli social butterflies.
reāli nogurdina.
šodien vajadzēja izdomāt mūsu jaunajam tv šovam nosaukumu un maķedoniešu kolēģe ieteica - Laima is Evil.
Esmu evil jo vienīgā saku lietas tieši acīs nevis aiz muguras un visu laiku kritizēju projektu un cilvēkus un atļaujos viena pati pavadīt vairākas dienas kalnos.

11.9.18 15:31

pārāk daudz cilvēku.

7.7.18 01:23

Izvākšanās noritēja vieglāk nekā biju iedomājusies. Viņš raudāja tikai pirmās 10 min un pēc tam savācās un sāka palīdzēt krāmēt grāmatas. Es jutu izteiksmīgu tukšumu. Tiesa brīžiem uznāca nožēla par to, ka nākas pamest tādu komfortu un ērtības un tagad jāmazgā drēbes veļasmašīnā, kurai vienīgais režīms ir 4 h pēc kurām tā uzkaras un izmet laukā pilošu kaudzi, kura žūst mūžību.
16 gadi tomēr ir pārāk liela starpība. Acīmredzot. Man.
Es pārāk bieži jutos kā viņa meita nevis sieviete.
Mātei ar viņu mazāka starpība un viņa arī neliekas mierā ar pārmetumiem, akcentējot manu kļūdaino lēmumu. Kā var pamest tik labu cilvēku? Viņai viņš ir labākais draugs kāds man jebkad ir bijis.
Bet zinot šī labā cilvēka noslieci pēc attiecību pārraušanas vairākus gadus dzīvot celibātā, mēģināju viņu iedrošināt ielādēt tinderi vai apmeklēt kādus dejas kursus, kur varētu satikt foršas sievietes, bet viņu tas aizvainoja. Viņš to salīdzināja ar situāciju, kad nomiruša mājdzīvnieka vietā vecāki nākamajā dienā uzdāvina tādu pašu un cer, ka bērns aizmirsīs sāpes un atkal izjutīs iepriekšējo mīlestību. Bet tā tas nekad nenotiek.
Nu ok.


Bet kopumā es jūtos nenormāli laimīga pēc izvākšanās. Izmetu ļoti daudz mantu. Tas vairāk attīrija tieši mentālo telpu. Iekšās jauns svaigums un brīvības sajūta.

19.6.18 09:53

spridzini tiltus un visu no jauna cel

6.6.18 10:51

man jāpārtrauc atļaut vīriešiem sev izmaksāt un pēc tam brīnīties par viņu attieksmi. bet tas ir tik ērti un ekonomiski, bet tikai pēc tam viņi iedomājas, ka var tevi kontrolēt.

1.6.18 13:20

nu kāpēc ir tādi cilvēki kā es, kuri nopērk jaunus šortus un tad izdomā, ka ir īstais laiks pildīt gleznošanas mājas darbus un nemanot notašķīt šortus ar sarkanu un dzeltenu krāsu un tad saprast, ka ārā ir mega karsti un atkal nav ko vilkt.

31.5.18 22:04

man ļoti patīk gulēt uz grīdas tumsā, zinot, ka lielajā mājā esmu pilnīgi viena un klausīties postroku, bet besī, ka vienīgais par ko es varu padomāt ir kāpēc man nesanāk uzzīmēt tādus mākoņus kā Magritam.

29.5.18 11:16

es noteikti dzīvē varētu paveikt daudz vairāk ja spētu pārvarēt vēlmi ilgāk pagulēt vienmēr un visur un nenogulēt svarīgas lekcijas vai tikšanās.

23.5.18 21:25

kur ir noklīdusi mana skaidrā saprāta druska

22.5.18 21:44

Ir milzīgs skaits cilvēku, kuri uzskata, ka mūsdienās ir pilnvērtīgi sasniegta dzimumu līdztiesība, bet tāpat arī viņi domā, ka jebkura filma, kurā sieviete tiek parādīta darot citas lietas, nevis tikai iemīloties un domājot par attiecībām, ir feministu propaganda.

18.5.18 02:50

cilvēks ir bioloģiska mašīna, kas ļoti vienkārši enerģiju pārvērš skumjās.

17.5.18 16:11

"Tipiskais duālisms, ar ko nemitīgi jāsaskaras sievietēm: "ja sievietei nav bērnu pirms 30 - slima", ja ir bērni - dzemdējusi kā "bērns", par ko liecina abas šīs emmm diskusijas puses. Ja esi uzkrāsojusies - mauka, nelieto kosmētiku- nekopta. Esi pārāk tieva - nesievišķīga, pārāk apaļīga - sakopies, nomet "liekos kilogramus". Nav pareizās atbildes, jo sievietei jābūt ideālai un viss jādara "pareizajos laikos" un apjomos, bet džekiem, kā zināms, "var būt bērni arī 70 gados", turklāt tas arī nav svarīgi, jo viņi jau ir vīrieši arī bez bērniem, bet sievietes/sievišķību diemžēl Latvijā joprojām definē tas, vai viņa ir māte - ja ir, tad viss ok, normāla sieviete, ja nav - kaut kas NAV KĀRTĪBĀ. Un jocīgais ir tas, ka vīrieši grib iepazīties ar sievietēm "bez piekabes", bet tai pat laikā Latvijas standarti nosaka, ka bērnu vajag dzemdēt un ātri, lai realizētos kā "sieviete"."
/Ingrīda Pi/

17.5.18 02:49

sešas stundas izdejojos pie kaut kādas dīvainas poļu mūzikas. man bija vienalga. man ļoti patika dejot. tagad liekas, ka viss ir ok.
vairāk jādejo, mazāk jādomā.

16.5.18 18:49

Berlīnē beidzot iemācījos atvērt aliņu ar šķiltavām. Drausmīgi lepojos ar sevi.

2.5.18 01:18

tā ir drausmīga sajūta-gaidīt un nezināt vai atnāks.

18.4.18 11:33

Veiksmīgi pārvarēta sākotnējā apātija. Ir pamodies ražīgums un iestājies miers. Lietas un cilvēkus, kuri nepatīk smadzenes iemācījās ignorēt un fokusēties uz sev svarīgo.

13.4.18 11:12

“Neveiksme ir svarīga.
Ja neesi gatavs padarīt sevi smieklīgu, kļūdīties un pilnībā iebraukt grāvī, tev jāpārdomā, vai labāk nestrādāt kādā firmas kabīnītē. Tur būs drošāk.
Kā radošs cilvēks, tu tiksi nosaukts par idiotu vismaz reizi dienā.
Un tas nav nekas slikts.
Pieļaut kļūdas un ciest neveiksmes – tas ir veids, kā doties uz priekšu.
Bez tā visa tu mīņāsies tai pašā vecajā drošajā vietiņā.
Citiem vārdiem: garlaicīgi.
Tātad, ja gribam darīt to, ko mīlam, kaut ko radīt, tad mums jātiek pāri savām bailēm no neveiksmes.”
Ēriks Keselss (Kessels)

6.4.18 23:24

kas ir svarīgāk-mīlestība vai interesants darbs?

3.4.18 23:17

ja tu esi īsts nihilists, tu necīnīsies, jo tam nav jēgas.
Powered by Sviesta Ciba