1.4.18 20:39
kā mūsdienās vēl var ticēt dievam.
1.4.18 03:13
Polijā šodien visi veikali tika slēgti 13:00 vai 14:00. Es, protams, tādas lietas neutvēru nopietni un no rīta vienkārši nebija noskaņojuma doties iepirkties, bet tad uzzināju, ka arī svētdien visā polijā veikali ir ciet un pirmdien arī strādās tikai dažas stundas. Brīnišķīgas lieldienas, tālu no ģimenes un drauga, tā vietā pusbads ar dažiem kartupeļiem un rīsiem. ko vēl vairāk ar vēlēties.
1.4.18 02:56
Think about one thing you want to accomplish and see how it impacts your current world, be ready to do it over and over, and fight the comfort you currently are experiencing.
30.3.18 00:17
nav nekā pēc kā ilgoties.
29.3.18 23:11
seriāli iznīcina un padara tukšu.
jo es nevaru apstāties un dienas laikā varu noskatīties divas sezonas, bet pēc tam ir pretīga paģiru sajūta un viss besī, jo neesmu neko vērtīgu izdarījusi. ir tukšums un trulums un iznīcināts laiks. pietiek.
26.3.18 22:44
esmu drausmīga egoiste.
17.3.18 03:58
man vispār tuvojas 30, bet dzīve ir dzīve un bārā pie letes satieku cilvēku, kurš pēc vairāku stundu ilgas sarunas saka, ka sākumā domājis, ka man ir tikai 17 gadi.
viņam ir 24. smieklīgi, bet es piekrītu viņam un vēlāk apstiprinu, ka man ir 20 gadi. viņš pavada mani līdz mājām. mēs vienojamies, ka tiksimies vēlreiz, lai es turpinātu apgūt poļu valodu.
16.3.18 16:15
kaut varētu uzspridzināt šo tukšuma sajūtu.
15.3.18 22:21
šajā nolāpītajā Polijas mazpilsētā man jākvern vēl vairāki mēneši. žēl tos, kuri man seko, jo sekos daudz čīkstēšanas.
14.3.18 23:54
kāpēc es visu laiku pieņemu tik sūdīgus lēmumus?
13.3.18 18:54
riebjas vieta, kur esmu nonākusi.
9.3.18 23:28
kur lai aizbēg
no sevis
7.3.18 23:23
I know when to go out
And when to stay in
Get things done
I catch a paper boy
But things don't really change
Don't believe
In Modern Love
7.2.18 12:43 - In times of universаl deceit, telling the truth is a revolutionary act
Stīvena Spīlberga "Slepenie dokumenti" (The Post) ir lielisks atgādinājums, ka eksistē kaut kas tik vērtīgs un dārgs kā patiesība, īpaši šajā laikā, kad arvien vairāk mediji tiek apsūdzēti par viltus ziņām.
Dīvaini, ka uz šo filmu bija atnākuši tikai 5 cilvēki, mani ieskaitot. Un viens seanss tika atcelts, jo neviens nebija nopircis biļetes. Manuprāt,pat pārāk aktuāla tēma.
1.2.18 15:33
Skumjais Niks Keivs, kurš lasa Dostojevski un raud pie Sokuruva laikam sagribēja būt pozitīvs, ja jau brauks uz Pozitivus, bet viņš vienkārši nezina kas tas ir :(
21.1.18 22:53
Call me by your name. call me by your name. call me by your name.
Brīnišķīga, seksīga, kaislīga, pārsteidzoša, uzbudinoša filma.
Forši, ka mūsdienās arī taisa labu kino.
18.1.18 16:33
Mācoties mākslas maģistros, īpaši studējot mūsdienu mākslas teorijas, sapratu, ka esmu ļoti vecmodīga un nevaru kļūt par mākslinieci, jo nedomāju konceptuāli.
Ir ļoti vecmodīgi sākumā sekot savai sajūtai, kuru pēc tam neesi spējīga verbalizēt. Normāli būtu izdomāt baigo ideju/koncepciju un tad izvēlēties piemērotāko mediju un metodoloģiski, soli pa solim realizēt savu ideju. Konceptuālismā pati mākslas darba definīcija var kļūt par objektu un ideja kļūst svarīgāka par tās materiālo realizāciju.
Konceptuālisms vispār ir interesants tīri informatīvi. Man ir interesanti lasīt par tā vēsturi un apjaust, ka mūsdienās tas joprojām ir baigi trendīgais, jo cik nav nācies novērot, ka nekādi nevar saprast darbu, kāmēr nav izlasīts tā apraksts, bet tas tāpat vēsturiski ir gaužām sens modelis, sākot jau no Dišāna "Strūklakas".
Akūtāk konceptuālisms izpaudās 60. gados, piemēram, Lorenss Veiners no 1969. gada savus darbus pavada ar "Nodomo paziņojumu", respektīvi, pietiek darbu izdomāt, bet nav nepieciešams to uzbūvēt. Džozefs Košuts sērijā "Nosaukts" radīja tādus darbus, kur vienīgais, kas tur eksistēja bija uzrakstīta definīcija uz audekla. Radikālāki meklējumi mākslas darba "dematerializācijas" virzienā raksturo Īanu Vilsonu, kurš kopš 1968. gada savus darbus veidoja kā brīvas sarunas par tematu "laiks". Sarunas netika ierakstītas. Vienīgais "ieraksts", ko varēja iegūt muzeji un kolekcionāri, bija mākslinieka izdots sertifikāts par norises vietu un laiku. utt.utt.
Žēl, bet es nekādi nespēju šādi funkcionēt. Esmu kaut kāds romantisks piktoriālists.
16.1.18 14:22
vidējais formāts ir izcils. četru stundu laikā lēnām, izbaudot, rūpīgi plānojot izbildēju 12 kadrus un par visiem esmu sajūsmā + vēl tas intriģējošais neparedzamības moments, kas sniedz papildus baudu.
salīdzinot ar digitālo kameru-stundas laikā izbildēju kādus 50+ kadrus un visi riebjas.
14.1.18 18:13
nevaru ciest bildēt pasākumus. pēc tam paliek kaudze bezjēdzīgu bilžu ar smaidīgiem ļautiņiem, kuras tikai aizņem vietu cietajā diskā.
es sapratu, ka ar fotogrāfiju es varu būt saistīta tikai un vienīgi personiski, kad nav nekāda uzdevuma no ārpasaules un tikai ar analogo kameru. citādā formātā nav vairs nekādas intereses.
bet man ir kaut kādas problēmas ar savu robežu novilkšanu. es nemāku cilvēkiem pateikt- "pietiek. es to vairs nevēlos darīt".
eksistē virkne notikumu, lekciju, semināru, izstāžu u.c. uz kuriem esmu gribējusi iet, bet tiklīdz par to paziņoju, man lūdz fotografēt un tā vietā, lai es pateiktu, ka es to negribu darīt, jo tad es arī nevarēšu normāli izbaudīt pasākumu, es pēdējā brīdī pasaku, ka netieku :(
5.1.18 23:55
Never mind what's been selling,
It's what you're buying
and receiving undefiled.