Sviesta Ciba |

Kathe Kollwitz (

tapetes_puksts) rakstīja,
@ 2018-01-16 14:22:00

vidējais formāts ir izcils. četru stundu laikā lēnām, izbaudot, rūpīgi plānojot izbildēju 12 kadrus un par visiem esmu sajūsmā + vēl tas intriģējošais neparedzamības moments, kas sniedz papildus baudu.
salīdzinot ar digitālo kameru-stundas laikā izbildēju kādus 50+ kadrus un visi riebjas.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	(Anonīms) 2018-01-16 14:27 (saite)
	Nav jau tur baigā neparedzamība, ja tehnika kaut cik normāla. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

tapetes_puksts
2018-01-16 18:16 (saite)

:)
Lai arī kas tu būtu, tu noteikti neesi pārāk iedziļinājies fotografēšanā.
1) Lai arī cik es bildētu, mani vienmēr pārsteidz krāsu toņi un dažādas nianses, kad reizēm pilnīgi negaidītos kadros tie saslēdzas tik fantastiski.
2) Filmas rezultātu es parasti ieraugu pēc vairākās dienām, kad no atmiņas ir paguvis izdilt sākotnējais attēls un vienmēr ir pārsteigums. Atmiņa nav spējīga saglabāt 100% precīzus attēlus.
3) Ir vēl tāda lieta kā dubultā ekspozīcija. Kad to taisu, tur viennozīmīgi ir neparedzamības kvintesence.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Anonīms)
2018-01-16 23:52 (saite)

:)
1. krāsu toņus, atkarībā no izvēlētās filmas un sižeta, var un vajag paredzēt. Pie noteikuma, ka izmanto normālu, svaigu filmu un attiecīgu ķīmiju, nevis uztic labora Maigonim krāsas kruķīt - un Maigonis nav pats sliktākais variants.
2. Arī filma nefiksē 100% precīzus attēlus, ja runa par krāsām, gaismām. Katrai filmai savi paradumi.
3. Tiesa, bet te var taisīt atkāpi - arī tas, lielākoties, tādēļ, ka neviens, mani un Tevi ieskaitot, nav tik turīgs, lai izblieztu 1000 filmas ar dubulto eksi īsā laika posmā tīri mācību nolūkos.
Mans vakara prieks - leckapī atradu aizmirstu velviju 120nieci - būs uz pavasari ko kamerā bāzt. Tiesa, termiņš pirms 9 gadiem beidzies, bet ledusskapja glabāšana un velvija ir velvija. Nav tur Tudor, agfa, vai, lai Buclers nogrābstās, lomography filmas izstrādājums.

Ja tomēr paliec pie tēzes par analogās fotogrāfijas rezultāta neprognozējamību, tad laikam jau, teiksim, A.Adamsa bildes ir vienkārši haļava, kam nav nekāda sakara ar metodisku darbu un precīzu rezultāta prognozēšanu. :)
Es palieku pie tā, ka, augot praksei, neprognozējamības moments samazinās; paša pieredze tam apstiprinājums. Bet, bez ironijas, fotografēšanā es pārāk neiedziļinos :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

tapetes_puksts
2018-01-18 13:24 (saite)

Es nekādā gadījumā analogā procesa neprognozējamību nedomāju saistīt ar jēdzienu "haļava". Es nesaprotu kā tu nonāci pie šāda secinājuma. :)
Mana vēlme pieķerties jēdzienam "neprognozējamība" eksistē salīdzinājuma attiecībās ar digitālo fotogrāfiju, kura, manā pieredzē ir daudz lielāka haļava, jo tur es nedomājot bliežu vienu kadru pēc otra, kamēr ieraugu rezultātu, kurš mani apmierina, bet ar analogo, es varu pat stundu sēdēt un domāt, līdz izvēlos nospiest slēdzi. Tieši šī nespēja uzreiz ieraudzīt rezultātu, kas manā uztverē vistiešākajā veidā saistāma ar daudz lielāku neprognozēta/negaidīta rezultāta iespējamību arī nosaka nepieciešamību pēc lielākas plānošanas un rūpīgas izvērtēšanas. Tur ir arī tā burvība, kas rada man baudas sajūtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: