:)
1. krāsu toņus, atkarībā no izvēlētās filmas un sižeta, var un vajag paredzēt. Pie noteikuma, ka izmanto normālu, svaigu filmu un attiecīgu ķīmiju, nevis uztic labora Maigonim krāsas kruķīt - un Maigonis nav pats sliktākais variants.
2. Arī filma nefiksē 100% precīzus attēlus, ja runa par krāsām, gaismām. Katrai filmai savi paradumi.
3. Tiesa, bet te var taisīt atkāpi - arī tas, lielākoties, tādēļ, ka neviens, mani un Tevi ieskaitot, nav tik turīgs, lai izblieztu 1000 filmas ar dubulto eksi īsā laika posmā tīri mācību nolūkos.
Mans vakara prieks - leckapī atradu aizmirstu velviju 120nieci - būs uz pavasari ko kamerā bāzt. Tiesa, termiņš pirms 9 gadiem beidzies, bet ledusskapja glabāšana un velvija ir velvija. Nav tur Tudor, agfa, vai, lai Buclers nogrābstās, lomography filmas izstrādājums.

Ja tomēr paliec pie tēzes par analogās fotogrāfijas rezultāta neprognozējamību, tad laikam jau, teiksim, A.Adamsa bildes ir vienkārši haļava, kam nav nekāda sakara ar metodisku darbu un precīzu rezultāta prognozēšanu. :)
Es palieku pie tā, ka, augot praksei, neprognozējamības moments samazinās; paša pieredze tam apstiprinājums. Bet, bez ironijas, fotografēšanā es pārāk neiedziļinos :)