Upd - es bez covid.yes!

Kolēģei covid!
nu neko, dodamies attālinātajā darbā

zvana man ģimenes ārste saka - nu, kā? simptomi ir?
es: nav! (tiešām nav, pat nav ierastās rīta kakla sāpes, jo pa nakti kuņģis iet patvaļā)
viņa: ļoti labi
es: bet varu to testu veikt, tomēr drošāk..
viņa: ne, nevajag, ja 14 dienu laikā nav simptomu, staigā, kur gribi!
es vēl kko mēģinu par bezsimptomu, varbūt tomēr, es gribu!
viņa: ja nav simptomu, nevajag, tā valstī noteikts! bet var par savu naudu, droši!
nogaidu dažas dienas, ja nu simptomi, ja nu nosūta - nē!
tā nu aizvakar pieteicos uz testu pati, tieku tik 1d pēcpusdienā

man šodien tās 14 dienas, it kā varētu soļot brīvi, bet neērti kkā.. gaidīšu ierakumos testu..

1d tieši jau sen sarunāta vizīte pie jaunās ģim ārstes, mainās dzīves lietas, vajag citur

zvanu viņai, lai prasītu, ko viņa par to visu domā, varu iet jau pasaulē/uz vizīti
viņa: jūs ļoti pareizi darījāt! ir taču bezsimptomu, es jums varu nosūtījumu uz testu iedot!
un viņa pat nav vēl mans ārsts!

atteicos, jo gribu ātrāk - 1d jau sarunāts, sazin, kad viņas dotais būs.
nu ok, 50e, attā, covid izdevumi tad nu jau sanāk 180e (Romas ceļojums martā izzuda), nav tik traki, bet nu..

tāda, lūk, ļoti atšķirīga pieeja lietām.

un sanāk, ka es neesmu apzinīgs pilsonis - tāds nosēdētu mājās 14 dienas un ietu tautās, kā jau valsts iesaka..

es ņemu dzīvi savās rokās - nenormāli saīgņojos par ņemšanos, visiem sūdzos par savu sarežģīto dzīvi (visi tie zvani, visas tās sarunātās un atceltās un no jauna sarunātās lietas [man tāds posms dzīvē, ka vajag visādus kabinetus])
un tad saņemos un maksāju pati..

ko es varu mācīties - rīkoties uzreiz (pieteikties testam, būtu jau atbilde rokā), negaidīt, neprātot, necensties izlocīties..

ļaudis! tu, kas staigā ar masku tikai uz mutes, ļaujot degunam tizli karāties pāri, maz zini, cik smieklīgi manās acīs izskaties?

lai ierobežotu kovid, dārgā darba devēja - sieviete neiroze ir izdomājusi, ka visi iesim iekšā pa vienām durvīm un tādā glītā rindiņā pa vienam pīkstināsim savu caurlaidi tādos vārtos kā metro.

nevis izkliedēti pa visām 5 vai 6 vai sazin cik, gan jau vēl kādas slepenās kur, ēkas durvīm..

jo tā, redz, stingri cīši zinās, kas bija kad darbā, ja nu atklāj kādam ko!

bet, ēm.. nu, piem., lai aizietu uz wc kaut vai, ir jāizmanto caurlaide, lai atvērtu/aizvērtu gaiteņa durves..
+ novērošanas kameras katrā stūrī
+ dators ar visām sistēmām, kurās katram ar savu paroli jālogojas.. kas atrodas darbā.. katram savā darba vietā..

jo mums nav attālinātais darbs un nebūs!!
ko jūs atļaujieties!
(ja jāsēš karantīnā, tad, lūdzu, raksti bezalgas atvaļinājuma iesniegumu un sēdi mājās, bet nestrādā tur, jo nē, mums nav un nebūs attālinātais darbs nekādā gadījumā!)

nu..

[pašvaldības iestāde, var minēt, kura..]

sens sapnis:
būtu tāds
aktinīdiju (jo par mazu un īss gatavības laiks un palaižu garām un nespēju salasīt daudz tai zālē sabirst ne atrast un negatavu apēst ir tizli..)
un
kivi (tā miza kaitina un bieži nav gatavs un visas rokas ar sulu..)
vidusceļš

IR!! - kivi ogas (Rimi atradu)

fantastiski izcili lieliski!

Čaka ielas remotu haoss un putekļi + kkas gaisā (ne tie putekļi) šorīt ieveda ElAlto un DAmerico noskaņā.. {nu jau gandrīz gads kopš}

pavasaros tagad Romas noskaņas, rudeņos šis: lieliski!

jāsagādā kkas ziemai! {jezu, jezu, kad tas būs iespējams nu!}

rudens tuvojas, citu sfēru laiks: kaķis sagājis totālā lieutuvēnā


(šonakt 100x grozījos, jo karsti un neērti un sevī nav vietas un sazin kas.. kaķs tik krita nost no sāna un kāpa uzreiz atpakaļ, nepadevās un lietuvĒnoja mani)

"ko tu padarīsi, dzīve iet uz otru pusi!" - teica mana 93 gadus sasniegusī vecāmiņa

uzzināju arī visādas privātas lietas, pietuvinājos vairāk = garš auto brauciens divatā ir laba iespēja!

o, ļaudis!
nu nevajag nakts vidū iet pa ielu un kliegt,
un skaļi mūziku:
apkārt ir daudz māju,
tām ir daudz stāvu,
tajos ir daudz dzīvokļu,
tajos guļ daudz noguruši ļaudis..
..un mums ir logi vaļā un mēs visu dzirdam

ilgi likās - jābūt tam stiprajam, neatkarīgajam, visu varu pats!, solo cilvēkam

it kā labi: tiek pats ar savu dzīvi galā, sasniedz savus mērķus
bet tur liela daļa iedomības: man jau nu sanāks pareizāk, jā, tu foršs, bet mana gaume tomēr labāka, tikai jau nu es izdarīšu tā, kā ir vislabāk un atbilst manai iecerei, jo MANA iecere ir galvenā, utt.

tad pamazām iemācījos ļauties, uzticēties un to "pazemojošo" lūdzu, palīdzi!

jau pagājušgad, kad ģimenes lielajā vasaras notikumā savas perfomances sagatavošanā iesaistīju māsu&viņas lieliskos dēlus, izjutu tīkamos augļus

šī gada lielā notikuma gatavošanās laikā vispār esmu sajūsmā: cik cilvēki ir atsaucīgi, radoši, zinoši, protoši, talantīgi un jauki!!

dzīvei jāļauj iet, visu nevar kontrolēt, visi var..

dažkārt, ejot pa ielu, skatos apkārt un nespēju aptvert - šie visi ļaudis reiz bija bēbīši... gaidīti, mīlēti, apbrīnoti (ja ne paša radu, tad kāda kaut mirkli)

grūtā rīta, ģībienīgā, gribēju pieturu, divas ar tramvaju
nez, par daudz tās zombijfilmas skatos vai.., tramīga palikusi
bet tai pieturā liels citāda, brīvāka, dzīvesveida piekopēju saiets, kā jau katru rītu pie krišņām
šoreiz gan izteikti intensīvi: viens prasa naudu, cits fonā bļauj uz kaut ko debesīs, cits rāmi sēž saulē un drūmi smird..
sāka uzburties visādas iztēles ainas, kino līdzības, palika bail, devos vien tālāk..
vilkos vilkos līzd darbam atvilkos..
(citu acīs gan jau ar kā zombijs)

mazā brāļa meita mani nosauca par lelli
ganjau tā kkāda sakrītība un mirkļa iedoma, bet uztveru kā milzu komplimentu
:)

booking.com, kas tagad ganjau diezgan traki dabū noņemties, klientu sazvanītājs Ayman E. šorīt bija tik neizsakāmi laipns:

ne tikai ar patiesu prieku paziņoja, ka man to viesnīcas (ko stulbumā un apmulsumā pati atteicu) naudu tomēr atdos (es tagad būtu klīdusi pa Romu..), bet vēl novēlēja laimīgu dienu, veselību un laimi, lai ģimenei viss labi šajos laikos un izdodas viss un patiešām izcilu dienu un visu to labāko.. un kas vēl tur bija..

centos atdarīt ar to pašu, cik nu bija spēku un apmulsuma angļu val zināšanu ;)


visu dienu sajūsmā par šo negaidīto laipnību..

The secret to desire in a long-term relationship | Esther Pe

katrā sev svarīgā ceļojumā ņemt līdzi jaunas smaržas (jebkādas, kaut ēt.eļļu)
un lietot, cik spēj
mājās, paiet mēneši, viss izbalē
bet tad tās smaržas tik labi atsauc atmiņā un ir labāk!

Smogs - 02. Naids ("Plastmasa", 1995)

vienmēr prieks atklāt kopīgas kaisles ar tuviem radiem: ar Alisi Ikea Panda (un mīļojamās [maigi pūkainās] lietas) {gan jau tā nav, viņai vienkārši patīk viss, jo viņa nesen ienākusi šai pasaulē un viss ir jauns [bet es tā uzskatīšu vienalga]}

samīļoju [iespiedu seju vēderā] Pandu pirms iemigšanas un-bet sapnī atradu uz jumta un nesu lejā, mīļi piekļāvušos man, palielu ērgļa [kkādas maitu lijas drīzāk] mazuli, tādu kailu, retām spalvām, neglītu, milzu knābi [kas tūlīt sakapās gabalos]. tad baroju ar brokoļiem, jo nekā cita virtuvē nebija..

pamodos

ko tas nez nozīmē, ko man Ikea grib pateikt?

mans ķermenis ir slinks un vēlas tik gulēt dīvānā, skatīties seriālus, ēst džanku un dzert vīnu un dzemdēt bērnus
ā un vēl tai pat laikā sēdēt vannā un skriet

nu es nez..