| ilgi likās - jābūt tam stiprajam, neatkarīgajam, visu varu pats!, solo cilvēkam
it kā labi: tiek pats ar savu dzīvi galā, sasniedz savus mērķus bet tur liela daļa iedomības: man jau nu sanāks pareizāk, jā, tu foršs, bet mana gaume tomēr labāka, tikai jau nu es izdarīšu tā, kā ir vislabāk un atbilst manai iecerei, jo MANA iecere ir galvenā, utt.
tad pamazām iemācījos ļauties, uzticēties un to "pazemojošo" lūdzu, palīdzi!
jau pagājušgad, kad ģimenes lielajā vasaras notikumā savas perfomances sagatavošanā iesaistīju māsu&viņas lieliskos dēlus, izjutu tīkamos augļus
šī gada lielā notikuma gatavošanās laikā vispār esmu sajūsmā: cik cilvēki ir atsaucīgi, radoši, zinoši, protoši, talantīgi un jauki!!
dzīvei jāļauj iet, visu nevar kontrolēt, visi var.. |