kopš esmu šajā darbā es visu laiku fantazēju par citām vietām, kur es varētu strādāt. visiem tiem mazajiem biznesiem, kuriem es varētu pievērsties...
bijām šodien iepirkties Centrāltirgū un hotai bija pilnīgi pārliecināts, ka visām marinējumu letēm ir viens un tas pats ražotājs, jo piedāvājums ir praktiski vienāds.
uz ko man, protams, padoms rokā - ir taču tik daudz visādu labumu pasaulē, kapēc gan nevarētu atvērt alternatīvo bodi, kurā cienāt cilvēkus ar jaunām idejām. man dzima ģeniālā ideja, tā kā man ļoti patīk marinēt lietas, es varētu sākt izmēģināt visādas jaunas receptes un tirgot tās Centrāltirgū pati savā bodītē. šī vispār nav pirmā reize, kad man kaut kas tāds ienāca prātā - es jau reiz kādu posmu dzīvē eksperimentēju - man sanāca ļ garda giardiniera (tie itāļu izcelsmes marinēti salāti, ko liek pārsvarā gaļas sendvičos, neprātīgi gardi) un reiz es iemarineju burkānu svaigā koriandrā un laima miziņās, kas pēc garšas ir līdzīgi kā korejas burkāni, tikai daudz daudz svaigāk, un bez iespējām iekosties koriandra sēkliņā, kas man uzdzen drebuļus. turklāt ja viņus sagriež salmiņos, tad tas kļūst par party snack, nevis eļļainu piedevu pie ēdiena.

betnujā. tas būtu dārgi un neatmaksātos. toties cik forši, vai ne?