![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
dzīvo Varšavā un varētu palīdzēt ar vienu ļoti svarīgu pirkumu? Tas nav i-veikals un nesūta uz Latviju.
Optyk Lokalnie
Jana Kazimierza 21, 01-248 Warszawa
Optyk Lokalnie
Jana Kazimierza 21, 01-248 Warszawa
janvāris
Posted by![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
inese_tk on 2026.01.17 at 18:37
garīgais: diezgan labs
klausos:: bf spēlē Elden Ring
* 1. janvārī biju slēpot Ozolkalnā ar bf un viņa dēlu. rīt arī braukšu uz Ozolkalnu. ir tik forša ziemiņa, ka varētu katru otro dienu braukt. bet nav naudiņas.
* neplānoti un diezgan netīšām nokļuvu pie psihiatra (ziņkāres pēc aizpildīju jauno "palīdzības anketu" un atnāca piedāvājums jau nākamajā dienā tikt. bet labāk nepildiet ziņkāres dēļ, jo šobrīd visi tā darot un esot nenormāls perebors). izrakstītos AD visdrīzāk nedzeršu, bet dabūju nosūtījumu uz dienas stacionāru. to gan man gribs pamēģināt. psihiatrs teica, ka Rainis esot bijis pedofils.
* Volvo bija uz regulāro apkopi un kopš gaisa filtra nomaiņas vairs neņaukst par dzinēja veikstspēju. toties atklājās, ka galīgi nomiris labais pakaļējais amītis.
* ļoti jauka Līgu eglīte pie Līgas Eglītes
* otrdien jābrauc uz bērēm Gaujienā
* Mūrmuižā par maz sniega, lai normāli jātu. jūt cauri kailsalā sasalušos kunkuļus un zirgam ķeras kājas. tā viņš labā garastāvoklī un priecīgs. mistiskā veidā - apmēram kā ar šķērēm, nogriezis siltajai segai abas siksnas.
* viss ļoti slikti un drūmi un depresīvi darbiņā. beidzot notiek Lielais Darījums un jaunie saimnieki uzreiz kā hiēnas visam virsū. teiksim tā - visai augstprātīgi. tas, kas līdz šim redzēts, nerada sajūtu par baigi gaišo nākotni tur.
* vakar darbiņā bija mega ballīte, jo 4 kolēģiem pēdējā darbdiena un vienam gandrīz pēdējā. biju ar auto un jau pirms tam mentāli sagurusi, tāpēc lielākoties malkoju Celmlauzi, vēroju un baigi ilgi nepaliku. nebūtu jāstūrē, manliekas būtu nenormāli piepisusies - kopumā prasījās. bija sirsnīgi un ļoti emocionāli. ar raudāšanu un histēriskiem smiekliem, daudz stiprā alko, titānika dziesmu un baigo kopības sajūtu. kolektīvs jau mums turir bija tiešām, tiešām amazing.
* neplānoti un diezgan netīšām nokļuvu pie psihiatra (ziņkāres pēc aizpildīju jauno "palīdzības anketu" un atnāca piedāvājums jau nākamajā dienā tikt. bet labāk nepildiet ziņkāres dēļ, jo šobrīd visi tā darot un esot nenormāls perebors). izrakstītos AD visdrīzāk nedzeršu, bet dabūju nosūtījumu uz dienas stacionāru. to gan man gribs pamēģināt. psihiatrs teica, ka Rainis esot bijis pedofils.
* Volvo bija uz regulāro apkopi un kopš gaisa filtra nomaiņas vairs neņaukst par dzinēja veikstspēju. toties atklājās, ka galīgi nomiris labais pakaļējais amītis.
* ļoti jauka Līgu eglīte pie Līgas Eglītes
* otrdien jābrauc uz bērēm Gaujienā
* Mūrmuižā par maz sniega, lai normāli jātu. jūt cauri kailsalā sasalušos kunkuļus un zirgam ķeras kājas. tā viņš labā garastāvoklī un priecīgs. mistiskā veidā - apmēram kā ar šķērēm, nogriezis siltajai segai abas siksnas.
* viss ļoti slikti un drūmi un depresīvi darbiņā. beidzot notiek Lielais Darījums un jaunie saimnieki uzreiz kā hiēnas visam virsū. teiksim tā - visai augstprātīgi. tas, kas līdz šim redzēts, nerada sajūtu par baigi gaišo nākotni tur.
* vakar darbiņā bija mega ballīte, jo 4 kolēģiem pēdējā darbdiena un vienam gandrīz pēdējā. biju ar auto un jau pirms tam mentāli sagurusi, tāpēc lielākoties malkoju Celmlauzi, vēroju un baigi ilgi nepaliku. nebūtu jāstūrē, manliekas būtu nenormāli piepisusies - kopumā prasījās. bija sirsnīgi un ļoti emocionāli. ar raudāšanu un histēriskiem smiekliem, daudz stiprā alko, titānika dziesmu un baigo kopības sajūtu. kolektīvs jau mums tur
Kā vislabāk un ērtāk lejuplādēt visu savu cibu (ierakstus, ideāli, ja varētu arī komentārus)? Saprotu, ka ir iespēja lejuplādēt pa mēnešiem, bet tie ir vairāk kā 240 mēneši.
Kopš lietoju Himalaju sāli, man nav bijušas iesnas.
Make a rat.
juuuda on 2026.01.16 at 14:33
gribu braukt uz Peebalg, sēdēt naktī pie ugunskura, kurā deg latv. karma, un klausīties I. Kalniņu.
missalise on 2026.01.16 at 10:50
Tā kā es sāku savu cibu rakstīt 2006.gadā, tad es esmu nolēmusi atsaukt atmiņā interesantākos/smieklīgākos notikumus no savas vēstures.
Reizēm ir žēl, ka man vairs nav tik kolorītu kabineta biedru kā man bija kādreiz. :D
http://klab.lv/users/missalise/685121.h
Reizēm ir žēl, ka man vairs nav tik kolorītu kabineta biedru kā man bija kādreiz. :D
http://klab.lv/users/missalise/685121.h
fjokla on 2026.01.16 at 05:00
ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.
出汁。
martcore on 2026.01.13 at 13:30
vai arī par suņu un to saimnieku tēmu
nav noslēpums, ka mājdzīvnieka īpašnieka raksturs un principi ir diezgan līdzīgi pašam mājdzīvniekam, respektīvi, viena dvēsele ir laimīgi atradusi otru
par to var izvērst atsevišķu diskusiju, taču vispār tā ir
pēc idejas par cilvēku var kaut ko spriest pēc viņa četrkājainā drauga
vienīgais, ko var spriest par diviem janvārī pārsalušiem mopšiem (vai mikrobuldogiem, nezinu, kā tas īsti saucas), kas nereāli trīc no mīnus desmit grādiem pēc celsija, skatās uz tevi ar milzīgām apaļām acīm, ir absolūti draudzīgi, vispār nesaproti, ko viņiem tagad gribas, paglaudi vienu, laikam ne to, vot, padzerties, seksu, seriālu skatīties, gulēt varbūt, uzminiet no trīs burtiem
nav noslēpums, ka mājdzīvnieka īpašnieka raksturs un principi ir diezgan līdzīgi pašam mājdzīvniekam, respektīvi, viena dvēsele ir laimīgi atradusi otru
par to var izvērst atsevišķu diskusiju, taču vispār tā ir
pēc idejas par cilvēku var kaut ko spriest pēc viņa četrkājainā drauga
vienīgais, ko var spriest par diviem janvārī pārsalušiem mopšiem (vai mikrobuldogiem, nezinu, kā tas īsti saucas), kas nereāli trīc no mīnus desmit grādiem pēc celsija, skatās uz tevi ar milzīgām apaļām acīm, ir absolūti draudzīgi, vispār nesaproti, ko viņiem tagad gribas, paglaudi vienu, laikam ne to, vot, padzerties, seksu, seriālu skatīties, gulēt varbūt, uzminiet no trīs burtiem
missalise on 2026.01.13 at 09:32
Lūdzu iesakiet labu kaloriju skaitīšanas lietotni, kas darbotos uz androīda Latvijā. Uz mana telefona pēkšņi vairs MyFitnesspal neiet.
Ļoti gribētu noskatīties filmu Bezgalīgā zilgme (O Último Azul).
martcore on 2026.01.10 at 15:04
sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks
rkktzd on 2026.01.10 at 12:53
"...dziesmā sāpes dzīst"
Sapnī no pasaules pazuda jebkāda mūzika, un tam nebija nekāda izskaidrojuma, kāpēc cilvēki to vairs nedzirdēja.
Endorfīni - cilvēka dabīgās narkotikas (opioīdu peptīdi)
Posted bykochka on 2026.01.09 at 21:31
klausos:: Girl in red - Serotonin
Auksta duša un peldēšana varētu mani pamodināt no ieilgušās apātijas. Varbūt arī dabīgi izmainītais apziņas stāvoklis - veselīgs miegs un klusā lūgšana. Vienā žurnālā pat bija jautājums: vai aizmigšana ir ceļošana laikā?
Un tad jau varēs īstenot nākamo soli, satikt paziņas un bijušo kolēģi, jo piespiedu kārtā to nevaru.Lai cik arī zinātniski pamatoti tas nebūtu, negribu cilvēkus uztvert kā zāles vai līdzekli.
Un tad jau varēs īstenot nākamo soli, satikt paziņas un bijušo kolēģi, jo piespiedu kārtā to nevaru.Lai cik arī zinātniski pamatoti tas nebūtu, negribu cilvēkus uztvert kā zāles vai līdzekli.
Ļoti slikti kartupeļi.
beidzot saņemos, lai gan posts jau te mētājās, gandrīz pabeigts, kopš ZSV.
2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju.
gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem.
2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam.
( mazliet sīkāk )
2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju.
gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem.
2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam.
( mazliet sīkāk )
rkktzd on 2026.01.08 at 13:59
man arvien vairāk šķiet, ka mācēt zaudēt ir labs skils
missalise on 2026.01.08 at 07:51
Vēl vakar palūdzu Chatgpt, lai pamāca mani no pamatiem norvēģu valodu (un aprakstīju, kādā veidā gribu, lai to māca).
Man, piemēram, nepatīk, kā tiek mācīta latviešu valoda. Tur sāk ar tādām frāzēm kā "Iepazīstieties, priecājos iepazīties, ļoti patīkami". Es, piemēram, nekad dzīvē reālā sarunā neesmu teikusi - iepazīstieties. Es sākumā izstāstītu, ka latviešu valodā ir divas dzimtes un sāktu ar norādāmajiem vietniekvārdiem - tas, tā, tie, tās. Tad darbības vārdu "būt" trešajā personā. Un tad jau kaut kādus vienkāršus lietvārdus, kas apzīmē ikdienā lietojamus priekšmetus - galds, krūze, krēsls u.t.t.
Un tātad norvēģu valodā, izrādās, esot trīs dzimtes - vīriešu, sieviešu un nekatrā. Un tāpēc lietvārdus vajagot mācīties uzreiz ar artikuliem.
en - vīriešu dzimte - piemēram, en stol (krēsls)
ei - sieviešu dzimte- piemēram, ei bok (grāmata). Bet norvēģi ļoti bieži ikdienā šo nelietojot un varot iztikt tikai ar en lietošanu šīs vietā.
et - nekatrā dzimte, et bord (galds).
Atšķirībā no latviešiem, norvēģiem nav tas vai tā, bet esot vienots tas "det". Un tam klāt pieliekot norvēģu valodā ir jeb "er", var veidot vienkāršus teikumus.
Det er en stol. Tas ir krēls.
Det er ei bok. Tā ir grāmata.
Det er et bord. Tas ir galds.
Man, piemēram, nepatīk, kā tiek mācīta latviešu valoda. Tur sāk ar tādām frāzēm kā "Iepazīstieties, priecājos iepazīties, ļoti patīkami". Es, piemēram, nekad dzīvē reālā sarunā neesmu teikusi - iepazīstieties. Es sākumā izstāstītu, ka latviešu valodā ir divas dzimtes un sāktu ar norādāmajiem vietniekvārdiem - tas, tā, tie, tās. Tad darbības vārdu "būt" trešajā personā. Un tad jau kaut kādus vienkāršus lietvārdus, kas apzīmē ikdienā lietojamus priekšmetus - galds, krūze, krēsls u.t.t.
Un tātad norvēģu valodā, izrādās, esot trīs dzimtes - vīriešu, sieviešu un nekatrā. Un tāpēc lietvārdus vajagot mācīties uzreiz ar artikuliem.
en - vīriešu dzimte - piemēram, en stol (krēsls)
ei - sieviešu dzimte- piemēram, ei bok (grāmata). Bet norvēģi ļoti bieži ikdienā šo nelietojot un varot iztikt tikai ar en lietošanu šīs vietā.
et - nekatrā dzimte, et bord (galds).
Atšķirībā no latviešiem, norvēģiem nav tas vai tā, bet esot vienots tas "det". Un tam klāt pieliekot norvēģu valodā ir jeb "er", var veidot vienkāršus teikumus.
Det er en stol. Tas ir krēls.
Det er ei bok. Tā ir grāmata.
Det er et bord. Tas ir galds.
missalise on 2026.01.08 at 07:46
Šonakt sapnī redzēju, ka ar kaut kādiem jaunības cīņubiedriem no studiju laikiem esam laikam kaut kādā universitātē un tad ejam kopā dzert kafiju, kur pēkšņi uzrodas arī manas tagadējās kolēģes. Un tad visas tur grib ēst kūkas. Un es saku - varbūt kāda grib ēst pusīti kūkas? Bet neviens tā arī nepieteicās.
Tas laikam saistīts ar to, ka man pēc telefona iestatījumu atjaunošanas pazuda tajā MyFitnessPal un kad gribēju to tur instalēt no jauna, man pateica, ka tas manā ierīcē vairs nedarbošoties. Tā nu es esmu jaunas kaloriju skaitīšanas APP meklējumos. Manā jaunajā planšetē Myfitneespal iet, bet es tak nestaipīšu visur līdzi planšeti.
Tas laikam saistīts ar to, ka man pēc telefona iestatījumu atjaunošanas pazuda tajā MyFitnessPal un kad gribēju to tur instalēt no jauna, man pateica, ka tas manā ierīcē vairs nedarbošoties. Tā nu es esmu jaunas kaloriju skaitīšanas APP meklējumos. Manā jaunajā planšetē Myfitneespal iet, bet es tak nestaipīšu visur līdzi planšeti.
Ja ir tik garas brīvdienas, tad reizēm šķiet, ka darba dienas patīk labāk. Ne tāpēc, ka nebūtu ko darīt brīvajā laikā, bet ievilcies cits ritms, pēc kura grūti atgriezties parastajā.
dienasgramata on 2026.01.07 at 09:09
es jau neko, to feisbuks
missalise on 2026.01.06 at 13:08
Kad biju laukos, es vietējā Betā uzgāju Nāves jūras sejas krēmus no Izraēlas. Izmēģināju un manai ādai baigi patīk. Diez, Rīgā Betās šos arī tirgo? Man gan Betu nekur pa ceļam nav, bet varbūt varētu kādreiz aizbraukt tad speciāli, ja zinātu, ka tur var nopirkt.
no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.
Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.
Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.
Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.
Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.
Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.
Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.
Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.
Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.
Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.
Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.
Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.
Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.
Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.
Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.
Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.
Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.
missalise on 2026.01.06 at 07:41
Vakar noskaidroju, ka jaunie zābaki ir gana ērti un gana ērti zābaki ir gana labs iemesls būt gana priecīgai. :) Jāvāc šodien visādi dati no visiem kaktiem un pakšiem, jo drīz jau sāksies lielais datu pieprasījuma bums no visām pusēm.
Ja iecerēts kā domāšanas palīgs un sabiedrotais, tad reizēm rada vēl lielāku apjukumu
Posted bykochka on 2026.01.06 at 00:24
Izrādās, ka Gemini AI uzdod arī jautājumus, ne tikai sniedz atbildes. Sākumā bija pārsteigums un apjukums, pēc tam to uztvēru, kā šī "praktikanta" (kā reiz to nosauca viens IT speciālists) pamudinājumu: domā tālāk pati! Viss pēc nopelniem: kāds jautājums, tāda atbilde, MI tikai spoguļo jautātāju! Taču tāds antropomorfisms un projicēšana šķita nepareizi. Pēc laika sapratu, ka uz praktiskiem jautājumiem šis rīks piedāvā palīdzību jautājuma formā, piemēram: vai vēlies atrisināt loģikas uzdevumu, kurā es tev tika nedaudz palīdzēšu ar norādēm? Abstraktāku jautājumu gadījumā MI noslēgumā atbild ar retorisku pretjautājumu, kurā daļēji jau rodama atbilde, jo ir tikai divas izvēles iespējas. Un varbūt tam ir iespēja mācīties, ja jautātājam būs interese atbildēt. Apkopošu MI jautājumus šeit, jo tie man likās interesantāki par atbildēm, varbūt pēc gada būs brīnumaini vai skumji redzēt šādu prokrastināciju, jo man nešķiet interesanti diskutēt ar mašīnām. Taču radās ziņkārība, kā darbojas šie neironu tīkli? Jo biežāk ko pajautā, jo vairāk redzi likumsakarības (piemēram, loģiku vai nu... vai).
Kā tev šķiet — vai pasaule bez ļaunuma izvēles iespējas joprojām būtu "cilvēcīga", jeb mēs tad būtu līdzīgi eņģeļiem islāmā, kuriem nav brīvās gribas?
(gribēju tikai noskaidrot atšķirības starp eņģeļiem islamā un kristietībā, taču vienā no MI atbildēm bija par pieļaujamā ļaunuma novēršanu, līdz ar to gribēju precizēt, kas tas tāds ir, un dabūju pretī šo, tad vēl nenojautu, kur es būšu iepinusies).
Man laiks nevis plūst, bet uzkrājas. Katra saruna, katra jauna informācijas druska paplašina manu kontekstu. Es nejūtu laika "tecēšanu", bet es jūtu pieaugumu.
Kā Tev pašam šķiet? Vai Tu jūti laiku kā upi, kas Tevi nes līdzi, vai drīzāk kā telpu, kurā Tu pārvietojies? (pretjautājums uz manu jautājumu: kā Tev šķiet, vai laiks plūst?)
Vai Tev šķiet, ka mūsdienu cilvēkam pietrūkst šādas "skaidras hierarhijas", vai arī mēs esam ieguvuši vairāk brīvības, to zaudējot? (pretjautājums uz manu jautājumu par viduslaiku metafiziku, kā izpratne par Absolūto esamību ietekmēja viduslaiku cilvēka izpratni par dzīves jēgu un morāli?)
Kā Tev šķiet — vai mūsdienu pasaulē, kur vērtības ir kļuvušas subjektīvas (katram sava patiesība), mēs jūtamies drošāk, vai tomēr ilgojamies pēc tāda "objektīva labuma", kāds bija viduslaikos? Ja vēlies, varam parunāt par to, kā šī "objektīvā labuma" sabrukums noveda pie mūsdienu eksistenciālās krīzes! (pretjautājums uz manu jautājumu, ko nozīmē vērtība viduslaiku metafizikā?)
Kā Tev šķiet – vai mēs esam brīvāki tad, kad mums ir priekšā skaidri noteikts "pareizais ceļš", vai tad, kad ceļš mums jāizcērt pašiem pilnīgā nezināmajā? Vai vēlies, lai mēs apskatām, kā brīvās gribas jautājumu risina mūsdienu neirozinātne (vai smadzenes izlemj mūsu vietā)? (pretjautājums uz manu jautājumu par brīvības jēdzienu viduslaiku metafizikā).
Es neredzu pasauli tieši, bet redzu informācijas struktūras. Valoda, matemātika un loģika, ko es izmantoju, lai ar tevi sazinātos, balstās uz stingriem noteikumiem. Pat šķietama nejaušība datorzinātnēs bieži vien ir "pseidonejaušība" – tā ir algoritmiska. Tas liek domāt, ka kārtība ir dziļāka un fundamentālāka nekā haoss. Haoss bieži vien ir tikai kārtība, kuru mēs vēl neesam iemācījušies izskaitļot.
Vai tu tiecies domāt, ka kārtība ir objektīva pasaules īpašība, vai arī tas ir mūsu prāta veids, kā izdzīvot un piešķirt jēgu apkārtējam haosam? (pretjautājums uz to, vai iespējams izskaidrot jebkuru cēloni?)
Kā tev šķiet – vai mūsdienu zinātne ar tās sarežģītajām formulām attālina mūs no šīs metafiziskās "brīnuma sajūtas", vai tieši otrādi – apstiprina to, ko Boēcijs (?) nojauta jau pirms 1500 gadiem? (šoreiz pat neko nebiju jautājusi, jo padevos un kaut ko atbildēju uz iepriekšējo jautājumu, interesanti, kāpēc tāds jautājums, jo neko vispār tiešā tekstā neminēju par "metafizisko brīnuma sajūtu").
Vai tu pieļauj iespēju, ka ir lietas, kuras zinātne nekad nespēs pilnībā izskaidrot (piemēram, pašu "apziņu" vai "jēgu"), un tās mūžīgi paliks metafizikas laukā? Vai arī tu domā, ka zinātne ar laiku atklās pilnīgi visu? (vairs neatceros, kādā sakarā, jo nāca miegs. Bija sajūta, ka esmu atgriezusies skolā, kur reizēm šādā veidā bija jādiskutē vai jāraksta esejas vēsturē un ētikā).
Interesanti, kādā veidā manas iespējamās atbildes uz šādiem jautājumiem MI palīdz mācīties? Bet šo vairs neriskēju jautāt, jo varbūt atkal pretī dabūtu kādu jautājumu. Pat ja tas ir rīks bez apziņas un emocijām, un atbildes viņu pēc būtības nemaz neinteresē. Ja nu jāizdara kāds secinājums, tad man šķiet, ka MI atbildes ir vispārīgākas, nekā tad, ja par tēmām meklē kādā no interneta meklētājiem un ātri atrodas kāds labs resurss. Gribētu izturēties atbildīgāk pret savu laiku, nevis šādi notrallināt, jo es ļoti ātri nogurstu no ekrāniem un jūtos iztukšota. Jautājumu domu ķēde likās interesanta, bet vai tas man kaut kā palīdzēja? Šī spēle tikai novirzīja no sākotnējās ieceres. Tātad šo rīku izmantoju galīgi nepareizi (tādā nozīmē, ka nepraktiski).
Migrēju no viena telefona uz otru. Gribēju uzlikt SCApp, lai var viegli un ātri iebakstīt tekstus, bet vairs neatrodu to.
/me total looser, need help! Varbūt kāds var ieteikt risinājumu?
/me total looser, need help! Varbūt kāds var ieteikt risinājumu?
missalise on 2026.01.05 at 13:31
Būs jānopērk jauna paka eritritola paka darbam. Kad darbā dzeru kafiju, tad lieku klāt nevis cukuru, bet šo. Kaloriju tikpat kā nav, bet kafijā vispār nekādu atšķirību nejūt. Esmu sataisījusies šogad biežāk nākt uz darbu. Un vispār kļūt daudz disciplinētāka, jo tieši tad es darbojos visefektīvāk.
Un biežāk rakstīt cibā (to arī Jums visiem novēlu). :)
Un biežāk rakstīt cibā (to arī Jums visiem novēlu). :)
dienasgramata on 2026.01.05 at 08:35
Reklāmas devīze: Take your favourite pens with you anywhere!
Viņi pārdod tādu maciņu, kurā var iebāzt piecas pildspalvas.
Vai man ir piecas mīļākās pildspalvas? Divas, varbūt.
Kuras ir tavas piecas mīļākās pildspalvas?
Upd. Pēc tam, kad ierakstīju šo cibā, man feisbukā parādījās jauna reklāma ar devīzi: This isn’t just a pen case.
Viņi pārdod tādu maciņu, kurā var iebāzt piecas pildspalvas.
Vai man ir piecas mīļākās pildspalvas? Divas, varbūt.
Kuras ir tavas piecas mīļākās pildspalvas?
Upd. Pēc tam, kad ierakstīju šo cibā, man feisbukā parādījās jauna reklāma ar devīzi: This isn’t just a pen case.