arī eksaktās zinātnes operē ar dogmām - ar pieņēmumiem, kuri nav pierādīti, bet tiek atzīti par absolūti patiesiem. ģeometrijā nedefinē punktu, taisni, u.c. un arī īpaši necenšas nodefinēt. viņiem interesē, ko var iegūt, visādi kombinējot punktus ar taisnēm. visas eksaktās zinātnes, kas balstās uz novērojumu un citiem sensoriem datiem, pieņem (bez pierādījuma!), ka, ja cilvēka acs kaut ko uztver kā sarkanu, tad tas arī ir sarkans un ka šis ir "objektīvs", reāls radītājs.
es neredzu principiālu atšķirību starp pieņēmumu ka grāmata x ir dieva vārds, un pieņēmumu, ka ja man kaut kas izskatās sarkans, tad tas arī ir sarkans, vai pieņēmumu, ka bezgalība pastāv un ir reāls dotais par spīti tam, ka cilvēka prāts to nespēj saprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cita lieta, ka pētnieki seko zinātniskajai metodei, kas nosaka, ka šādam pieņēmumam par "sarkanu" ir jābūt falsificējamam, kamēr uzskats, ka " grāmata x ir dieva vārds" tāds nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc gan lai tas nebūtu falsificējams? apgāz premisu, ka tāds dievs eksistē, un viss. vai, kā tas ir mūsdienās, norādi, ka burden of proof ir uz tā, kas to apgalvo, un bez pierādījumiem tā nekādā veidā nav patiesa zinātniskā propozīcija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

precīzāk, to, ka "grāmata x ir dieva vārds", "reliģija x" uzskata par neapstrīdamu faktu, kamēr zinātnē tas ir "common practice".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man neizdodas iztulkot, ko tu gribi pateikt

(Reply to this) (Parent)

tiesa. teorētiski viņi tam seko, proti, tas kaut kur maliņā ir pierakstīts; bet praktiski nav iespējams nonākt ne pie kāda zinātniska slēdziena, ja eksperimentējot un rezultātus apkopojot netiek pieņemts, ka ir kaut kādi, vismaz pāris nefalsificējamie dotie.

vispār es nezinu, cik svarīgi teologiem ir būt absolūti pārliecinātiem, ka grāmata x ir dieva vārds. man liekas, var aizrautīgi studēt visus tos dižgarus augustīnus, plotīnus un paskālus, nekam tādam personīgi neticot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, un to pašu var darīt arī studējot kādu īstu zinātnisko disciplīnu, turklāt labāk

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, es nedomāju :) jo tas viss izriet no viena un tā paša (tipveida) humanoīda prāta, kuram visos laukos, kuriem tas piekaras, ir vienas un tās pašas robežas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak, un te uz skatuves uznāk mistika. "fantazēsim par lietām ārpus savas izziņas robežām, un tad iedomāsimies, ka esam kaut ko par tām izzinājuši." lieliska doma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

karoče, viss, kur nonākam kaut kādu problēmu un grūtību priekšā, tiek nosaukts par "mistiku" un "fantazēšanu par transcendentālo". lieliskas izredzes, es Tev piekrītu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

karoče, viss, kur nonākam kaut kādu problēmu un grūtību priekšā, tiek nosaukts par "mistiku" un "fantazēšanu par transcendentālo".

kādas absolūtas muļķības, tā dara tikai reliģijā, kur visu, kas nav izskaidrojams savādāk, piedēvē Dievam ("god of the gaps"), un visbiežāk tas ir tikai aiz ignorances, ka tam ir arī īsts un racionāls izskaidrojums. zinātnē ir arī netveramas un pagaidām neizzināmas lietas, vai tādas, kas turās galvenokārt tikai uz matemātiskiem rāmjiem (kvantu fizika, string theory un kosmoloģija vispār), bet nekas uz vienkārši fantazēšanas

(Reply to this) (Parent)

protams, lajam tā arī ir, ka augstās zinātnes ir pilnīga "mistika" (es arī nepretendēju, ka es saprotu kaut ko vairāk par pamiglainām populārzinātniskām lietām, toties man ir skaidrs pats princips)

(Reply to this) (Parent)

es varu garantēt, ka neviens neatklās nekādu kosmoloģisku patiesību, tikai sēžot un prātojot. viss ir jāpārbauda eksperimentāli, un jo vairāk, jo labāk, lai to varētu uzskatīt par patiesīgu faktu (protams, ne neapgāžamu)

(Reply to this) (Parent)

otrkārt, hipotēzes, kas neizvirza pārbaudāmus minējumus, ir uzskatāmas par protozinātniskām, kamēr to paredzējumi nav verificēti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, skaidrs, nostradamus bija protozinātnieks, nevis šarlatāns

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zinātne novēro dabas fenomenus, kas atkārtojas. nākotnes pareģojumi tādi nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ditto, bet vienīgās tāda veida kristīgo dogmu propozīcijas, ko es varu iedomāties, un kas ir pārbaudāmas, ir pareģojumi. teiksim, pastarā diena.

(Reply to this) (Parent)

tādam cilvēkam vajadzētu arī norādīt, ka, kaut gan tas tieši neizslēdz iespēju, ka bībele ir kaut kādas pārdabiskas būtnes ordināte, overwhelming evidence norāda, ka tas ir aplam maz iespējams

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vau, ordinēta

(Reply to this) (Parent)

ģeometrijā nedefinē punktu, taisni, u.c. un arī īpaši necenšas nodefinēt

absolūtas muļķības, dabīgi, ka tur ir definīcijas, turklāt ģeometrija, aritmētika utt. ir pilnībā abstraktas jomas, kādus tiešos pierādījumus tavuprāt tur varētu iegūt?

visas eksaktās zinātnes, kas balstās uz novērojumu un citiem sensoriem datiem, pieņem (bez pierādījuma!), ka, ja cilvēka acs kaut ko uztver kā sarkanu, tad tas arī ir sarkans un ka šis ir "objektīvs", reāls radītājs.

atkal absolūtas muļķības, sarkans ir tikai aptuvens cilvēku jēdziens ērtībai, un vispār neko nenozīmē zinātniskā vai tehniskā kontekstā, jo tur gaismas krāsa ir (aptuveni, es neesmu fiziķis) tās vieta elektromagnētiskās radiācijas spektrā, bet kognitīvās zinātnes arī nepieņem, ka visi cilvēki redz sarkanu vienādi, jo nav nekādu pierādījumu vai pat veida, kā to uzzināt.

es neredzu principiālu atšķirību starp pieņēmumu ka grāmata x ir dieva vārds, un pieņēmumu, ka ja man kaut kas izskatās sarkans, tad tas arī ir sarkans, vai pieņēmumu, ka bezgalība pastāv un ir reāls dotais par spīti tam, ka cilvēka prāts to nespēj saprast.

pat ja frivola, apgalvojums par dieva eksistenci vai neeksistenci ir zinātniska hipotēze, un tāpēc pierādāma vai apgāžama.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

citiem vārdiem, sarkanumam ir objektīva mēraukla, bet tu domāji qualia ideju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sarkanums bija slikts piemērs, atvainojos.
bet es domāju, ka Tu saprati, ko es gribu teikt.

ja Tev ir metāla lode un necaurspīdīga kaste un tu ieliec lodi kastē, tad tu pieņem, ka arī šajā laikā, kamēr tu nevari lodi redzēt, tā paliek tā pati lode, nevis, piemēram, pulverizējas, bet brīdī, kad tu kasti atkal atver, pārvēršas atpakaļ par lodi. saproti? eksakto zinātņu eksaktums balstās uz tieši šādiem "pieņēmumiem".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, kā tad, un 2+2=4 ir dogma, bet Pitagors apgalvoja, ka visumā eksistē novērojamas taisnes un plaknes. es saprotu, ka tu tagad saki, ka empīrisms iet tikai tik tālu, cik viņš iet, jo mēs nevaram uzzināt vairāk par slēgtu sistēmu no iekšpuses, tas nenozīmē, ka zinātne ir jebkas līdzīgs vienkārši fantazēšanai par transcendentālo

(Reply to this) (Parent)

apskaties taču 'aksiomas' definīciju - to nedefinē un nepierāda, bet pieņem kā izejas punktu sistēmas būvēšanā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es zinu, kas ir aksioma vai postulāts, bet tur nav nekāda sakara ar definīcijas trūkumu, tāpēc apskaties pats, un lūdzu atrodi kādu zinātnisko dogmu, ja tu gribi apgalvot, ka zinātne izvirza neapgāžamus vai nepamatotus apgalvojumus, jo tās ir muļķības

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu vārdu "zinātne" lieto kaut kā absolūti plaši, it kā būtu viena mega-zinātne, kas nosegtu visu cilvēka pieredzes lauku; es piemēros minēju atsevišķas konkrētas zinātnes, kas katra lieto savus pieņēmumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un es minēju, ka tie abi piemēri ir absolūtas muļķības (tā ir), un uzaicināju atrast labākus, vai pieņemt, ka nav zinātnisku propozīciju, kas tiktu uzskatītas par patiesām bez jebkādiem pierādījumiem un tikai aiz ticības, kā tas ir ar Jahves eksistenci un attiecīgi svētajiem rakstiem

(Reply to this) (Parent)

un dabīgi, ka cilvēka prāts var aptvert bezgalības jēdzienu, tikai tas nav intuitīvs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevar aptvert, nevar :) "it is bigger than the biggest thing you can think of"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā tad tu izskaidrosi paradoksu, ka tu par to vispār runā, ja jau tu nevari aptvert, kas tas ir? bezgalības matemātiskā definīcija arī ir gana laba, lai to varētu izmantot praktiski, t.i., vienādojumos utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

runāt par kaut ko un aptvert kaut ko nav obligāti saistītas lietas :)

ja Tu mazliet mēģinātu ieklausīties tajā, ko es ar neveiksmīgiem piemēriem mēģinu teikt, tad Tu varbūt redzētu, ka tieši par tādu praktiskiem rēķināšanas nolūkiem domātu kaut kādas sistēmas ietvaros 'definētu' jēdzienu lietošanu arī ir runa :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man nav jāmin tavas šarādes

(Reply to this) (Parent)

tavā gadījumā, tev ir skaidra ideja par bezgalības jēdzienu, proti, ka to "nevar aptvert", tāpēc tā ir pretruna

(Reply to this) (Parent)