ģeometrijā nedefinē punktu, taisni, u.c. un arī īpaši necenšas nodefinēt

absolūtas muļķības, dabīgi, ka tur ir definīcijas, turklāt ģeometrija, aritmētika utt. ir pilnībā abstraktas jomas, kādus tiešos pierādījumus tavuprāt tur varētu iegūt?

visas eksaktās zinātnes, kas balstās uz novērojumu un citiem sensoriem datiem, pieņem (bez pierādījuma!), ka, ja cilvēka acs kaut ko uztver kā sarkanu, tad tas arī ir sarkans un ka šis ir "objektīvs", reāls radītājs.

atkal absolūtas muļķības, sarkans ir tikai aptuvens cilvēku jēdziens ērtībai, un vispār neko nenozīmē zinātniskā vai tehniskā kontekstā, jo tur gaismas krāsa ir (aptuveni, es neesmu fiziķis) tās vieta elektromagnētiskās radiācijas spektrā, bet kognitīvās zinātnes arī nepieņem, ka visi cilvēki redz sarkanu vienādi, jo nav nekādu pierādījumu vai pat veida, kā to uzzināt.

es neredzu principiālu atšķirību starp pieņēmumu ka grāmata x ir dieva vārds, un pieņēmumu, ka ja man kaut kas izskatās sarkans, tad tas arī ir sarkans, vai pieņēmumu, ka bezgalība pastāv un ir reāls dotais par spīti tam, ka cilvēka prāts to nespēj saprast.

pat ja frivola, apgalvojums par dieva eksistenci vai neeksistenci ir zinātniska hipotēze, un tāpēc pierādāma vai apgāžama.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

citiem vārdiem, sarkanumam ir objektīva mēraukla, bet tu domāji qualia ideju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sarkanums bija slikts piemērs, atvainojos.
bet es domāju, ka Tu saprati, ko es gribu teikt.

ja Tev ir metāla lode un necaurspīdīga kaste un tu ieliec lodi kastē, tad tu pieņem, ka arī šajā laikā, kamēr tu nevari lodi redzēt, tā paliek tā pati lode, nevis, piemēram, pulverizējas, bet brīdī, kad tu kasti atkal atver, pārvēršas atpakaļ par lodi. saproti? eksakto zinātņu eksaktums balstās uz tieši šādiem "pieņēmumiem".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, kā tad, un 2+2=4 ir dogma, bet Pitagors apgalvoja, ka visumā eksistē novērojamas taisnes un plaknes. es saprotu, ka tu tagad saki, ka empīrisms iet tikai tik tālu, cik viņš iet, jo mēs nevaram uzzināt vairāk par slēgtu sistēmu no iekšpuses, tas nenozīmē, ka zinātne ir jebkas līdzīgs vienkārši fantazēšanai par transcendentālo

(Reply to this) (Parent)

apskaties taču 'aksiomas' definīciju - to nedefinē un nepierāda, bet pieņem kā izejas punktu sistēmas būvēšanā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es zinu, kas ir aksioma vai postulāts, bet tur nav nekāda sakara ar definīcijas trūkumu, tāpēc apskaties pats, un lūdzu atrodi kādu zinātnisko dogmu, ja tu gribi apgalvot, ka zinātne izvirza neapgāžamus vai nepamatotus apgalvojumus, jo tās ir muļķības

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu vārdu "zinātne" lieto kaut kā absolūti plaši, it kā būtu viena mega-zinātne, kas nosegtu visu cilvēka pieredzes lauku; es piemēros minēju atsevišķas konkrētas zinātnes, kas katra lieto savus pieņēmumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un es minēju, ka tie abi piemēri ir absolūtas muļķības (tā ir), un uzaicināju atrast labākus, vai pieņemt, ka nav zinātnisku propozīciju, kas tiktu uzskatītas par patiesām bez jebkādiem pierādījumiem un tikai aiz ticības, kā tas ir ar Jahves eksistenci un attiecīgi svētajiem rakstiem

(Reply to this) (Parent)