kāds sakars sabiedriskā radio klausītājam ar autortiesībām? šis humanoīds šo radio uztur par savu naudu, šis radio no šī humanoīda dotās naudas par autortiesībām jau ir samaksājis.

cik reizes tad būs jāmaksā par vienu un to pašu? kāpēc žurnaļugam samaksā vienreiz honorāru un uzredzēšanos - pofig, cik humanoīdu to rakstu izlasa, vai no tā pēc tam citē, piemēram, ziņu aģentūras utt.

par autortiesībām būtu jāmaksā, ja mūziku atskaņo komerciālā pasākumā + atskaņošana ir ar komerciālu mērķi. uzskatu, ka veikaliem, frizētavām utml pieprasīt ņemt licenci ir nesamērīgi.

ja mūziķiem tik ļoti trūkst naudiņas, lai spēlē koncertus. ir jāstrādā, nevis jāsēž uz lauriem!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu brauc par dziļu. Jautājums par to, kam ir jāmaksā, cik reizes ir jāmaksā, vai vispār ir jāmaksā un kas ir jādara mūziķiem, šajā gadījumā nav tas, par ko es runāju. Tas paliek atklāts un par to man, godīgi sakot, nav tāda stingra viedokļa.

Bet es saku - ja ir jāmaksā, tad ir jāmaksā par visiem radio. Ja nav, tad nav par nevienu. Nevis tur - "valsts radio" bla bla bla...

Teorētiski par to varētu domāt tad, ja mums būtu tāds radio kanāls, kurā nebūtu ar autortiesībām aizsargāta satura. Bet tāda kanāla nav un nebūs. Vēl varbūt varētu par to runāt tad, ja tajā "valsts" radio nebūtu reklāmu, bet tur ir... Un šobrīd, ja to izvirzīs citādākās pozīcijās, tas kropļos reklāmas tirgu un gluži vienkārši nebūs godīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc nav un nebūs? Pirmkārt jau ir Interneta radio, kuri vismaz pasniedz sevi kā tādas mūzikas atskaņotāji.

Un otrkārt, Radio klasika kāreiz var atskaņot klasiku, kas ieskaņota pirms 2. pasaules kara, why not.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā jau tur augstāk b. viux izteicās:

"būtībā licence ir nepieciešama brīdī, ja tiek atskaņots radio vai jebkas cits komerciālā (tiešā vai netiešā) nolūkā. nav svarīgi - ziņas, reklāma un vai klusums, jo to jau izkontrolēt nav iespējams. tāpēc tiek prezumēts, ka, ja skan radio, tā atskaņošana visbiežāk arī iekļauj autortiesību un blakustiesību objektu atskaņošanu publiski. neviens nečakarējas ar minūtēm un to, vai bija ziņas vai nebija. radio bija ieslēgts, tajā brīdī varēja skanēt ziņas, varēja arī ziņas nokavēties un vēl skanēt dziesmas beigas."

Tieši tāpat ir pilnīgi vienalga no kurienes tas skan - no FM radio, no neta, kaut vai no lenšu maģa.

"Un otrkārt, Radio klasika kāreiz var atskaņot klasiku, kas ieskaņota pirms 2. pasaules kara, why not."

Var atskaņot, bet var arī netaskaņot. Pirmkārt, kā jau augstāk rakstīts, to nevar pierādīt. Otrkārt, visi tāpat zina, ka atskaņo arī aizsargātu materiālu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pievienojos svenskterror novērojumam, ka valsts radio uztur par nodokļmaksātāju naudu un autortiesību nodevas ir jau nomaksātas atskaņošanas brīdī (kamdēļ vēl maksāt par katru atsevišķu klausīšanos papildus, ja jau par atskaņošanu ir samaksāts? kā arī salīdzinājums ar rakstīta vārda autortiesībām ir vietā - tas uzrāda konsekvences problēmu, par ko, laikam, nav padomājuši AKKA/LAA dibinājušie mūziķi, tā teikt, varētu Sračam ieteikt uzrakstīt kādu rakstu darbu!

vēl jau var atklāt jautājumu par to, ka visas šīs blakus iestādes, kam tiešā peļņa nav saistīta ar mūzikas atskaņošanu (frizētavas, ēstuves etc.), ir spiestas izņemt licenzi, jo atskaņošana it kā uzlabos viņu iespēju pārdot savu produktu, bet tas, lūk, ir apgalvojums, ko grūti tā izmērīt, tip., šomēnes zaudējums bija 100Ls, bet mēnesī, kad atskaņojām mūziku, zaudējumi bija tikai 50Ls. un par ko ne labā apkalpošana, piemēram? vai labs aromāts? vai silta/ventilēta/kondicionēta telpa?
proti, Akka/Laa kaut kā ir nostiprinājusi likumos visnotaļ obskūrus kritērijus, nevis piedāvājuši ērti pārskatāmus principus. Piem., svenskterror minētā mūzikas atskaņošana komerciālos nolūkos (disenes etc.) ir saprātīgs kritērijs iepretim "domājamajam" komerciālajam nolūkam, kā rezultātā tiek braukts iekšā absurdā. Obskūro daļu, piemēram, sistematizējot, fokusējoties nevis uz lietotāju, bet gan uz pakalpojuma sniedzēju, tb., nodrošinot iespēju pa naudiņu lejuplādēt un atskaņot mūziku neatejot no kases vai noskatīties filmas (kā tas ir criterion mājas lapā, piemēram) un uzraugot/ķarstos šī pakalpojuma sniedzējus..

no otras puses, protams, tā licenzes summa nav nenormāla, samaksā tos nepilnus 11Ls mēnesī un klausies visu, ko grbi kaut cauru diennakti 30 diennaktis no viets. jocīgi, ka ļaudis to nav izmantojuši..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"pievienojos svenskterror novērojumam, ka valsts radio uztur par nodokļmaksātāju naudu un autortiesību nodevas ir jau nomaksātas atskaņošanas brīdī (kamdēļ vēl maksāt par katru atsevišķu klausīšanos papildus, ja jau par atskaņošanu ir samaksāts?"

To pašu ir nomaksājušas arī komerciālās stacijas. Un arī tādā gadījumā es neredzu pamatojumu maksāt vēlreiz. Kā jau teicu - vai nu maksājam par visu vai par neko.

Es sliecos piekrist tavai pēdējai rindkopai. Problēma šeit ir gandrīz tikai un vienīgi komunikācijā. Ja AKKA/LAA nebūtu visus nokaitinājusi ar matricu nodokļiem un citām muļķībām, plus šo laicīgi un sakarīgi izskaidrojusi (dodot kaut kādu pārejas laiku, teiksim pusgadu), viss būtu ok.

Tā ideja par to, ka varētu noteikt, kurš veicis ir komerciāls un kurš nav, kurā telpā mūzika kaut ko dod un kurā skan, bet neko nemaina, nu nav reāli to noteikt un administrēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kamōn, protams, ka var noteikt un daudz precīzāk, nekā tos gadījumus, kad ir noticis domājams pārkāpums. Proti, tiek iekasēta ieejas vai lietošanas maksa un pārdots tiek produkts, kas ir mūzika. Tiesa, 'pelēkajai zonai', kurā mūzika ir pastarpināti iesaistīta un tāpēc nevar izmērīt tās lietderības koeficientu komerciālā ziņā (tas ir tieši tas, ko mini pēdējā rindkopā), ļoti labi der simboliskā samaksa, nešķirojot, tb. 11Ls licenze un Akka/Laa pofig, ko tieši tu tur atskaņo vai klausies, vien nav ne jausmas, kā šādos gadījumos tiek pārskaitīta autoratlīdzība un kam tieši...

un par radio, tāpat kā par Tv, tas, uz ko iet, ir komerckanāli par maksu. Gribi skatīties/klausities - abonē. negribi abonēt - klausies/skaties valsts kanālus. tā kā sabiedrība vēl nav īpaši gatava abonēt to, kas tās prāt pienākas bez maksas, attiecīgi, kompānijas spiež uz reklāmām

(Reply to this) (Parent)