|
Jun. 6th, 2012|09:24 pm |
kamōn, protams, ka var noteikt un daudz precīzāk, nekā tos gadījumus, kad ir noticis domājams pārkāpums. Proti, tiek iekasēta ieejas vai lietošanas maksa un pārdots tiek produkts, kas ir mūzika. Tiesa, 'pelēkajai zonai', kurā mūzika ir pastarpināti iesaistīta un tāpēc nevar izmērīt tās lietderības koeficientu komerciālā ziņā (tas ir tieši tas, ko mini pēdējā rindkopā), ļoti labi der simboliskā samaksa, nešķirojot, tb. 11Ls licenze un Akka/Laa pofig, ko tieši tu tur atskaņo vai klausies, vien nav ne jausmas, kā šādos gadījumos tiek pārskaitīta autoratlīdzība un kam tieši...
un par radio, tāpat kā par Tv, tas, uz ko iet, ir komerckanāli par maksu. Gribi skatīties/klausities - abonē. negribi abonēt - klausies/skaties valsts kanālus. tā kā sabiedrība vēl nav īpaši gatava abonēt to, kas tās prāt pienākas bez maksas, attiecīgi, kompānijas spiež uz reklāmām |
|