Comments: |
purniņgrāmata man vismaz strādā.
es kā reiz purniņgrāmatēties arī mēģināju tā un šitā.
esi ievērojusi, ka mēs šo tēmu cilājam ar apskaužamu regularitāti? :) reklāmraksts visnotaļ neslēpts, fakts. 250 delfu komenti, wahh.
nu ja, problēma jau nekur nav pazudusi:) Bet tēma tiešām pēdējā laikā uzpeld gan šur tur forumos, gan privātās sarunās. Nevaru gan iedomāties, kā tas viss varētu virzīties uz priekšu.
| From: | barbala |
Date: | December 21st, 2011 - 08:11 am |
---|
| | | (Link) |
|
Uzņēmējs/kāds "starpinstitūciju" nodibinājums/ izstrādā kādu nebūt "reģistru", sertifikācijas zistēmu un tas ir brīvprātīgi obligāts visiem kā vienam.
Pat izlasīju līdz galam. IMHO banāls lobijs. Tiek pateikts, ka tulka izglītības papīri ir spraužami un nagliņas, tādēļ viesīsim papildus sertifikāciju. Tulkošanas kantori noslīpēs savu darbinieku sertificēšanos, kamēr individuālajiem tulkiem tas būs papildus čakars. Tad nu varēs iznākt ar karogu - redz kādi mēs kruti ar kaudzi serteficētiem spečukiem, tāpēc mēs esam tik dārgi, nevis tāpēc, ka mums ir ofiss, autostāvieta, veselības apdrošināšana un bezmaksas kafija.
Savukārt par Valsts valodas centrau un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju - gribās pajautāt, un tā ir tā valsts funkciju optimizācija? Par kādu piķi? Tik pat labi to var deleģēt, piemēram, Latvijas Bankai, vai CSDD, kam ir pieredze sistēmu uzturēšanā un pakalpojuma maksas iekasēšanā. Tikai baidos, ka neviens par šo servisu nebūs gatavs maksāt, atskaitot tulkošanas kantorus, kam, piemēram, ar likumu var noteikt tanī visā apritē uzturēties.
Redz kādu smuku sazvērestības teoriju sanāca uzzīmēt. :)
pie veselības apdrošināšanas es rūgti pasmīkņāju, bet tas tā. excellent conspirashun!
btw, izglītības papīriem šajā jomā tiešām nav būtiskas nozīmes, jo pabeigta tulkošanas studiju programma nebūt negarantē, ka tulks/tulkotājs 1) puslīdz jēdzīgi tulko 2) ir pietiekami tehniski advancēts, prot strādāt ar tulkošanas programmām utt. 3) ar viņu ir iespējams veidot normālas darba attiecības, ievēro dedlainus utt.
VeA tulkošanas programmas absolventu tulkojumus esmu redzējusi, daļa ir OK, bet ir bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēkam no tulkošanas vajadzētu turēties pa lielu gabalu, tieši tas pats arī LU absolventiem novērojams. Vienlaikus sadarbojos ar dažiem tulkotājiem, kuriem ir pavisam cita izglītība, bet tulko lieliski. Papīrs pats par sevi tiešām neko nenozīmē.
Manuprāt, labākais variants būtu pašu tulku un tulkotāju apvienošanās asociācijā, sertifikācijas kritēriju ieviešana, darbs ar informācijas izplatīšanu par to, kas ir labs tulkojums, tulkotāju atrunāšana no dempinga cenu izmantošanas, izglītošana, kaut kādi semināri par grāmatvedības lietām utt. Bet nelaime ir tāda, ka ir jābūt kādam aktīvistam, jābūt biedru naudām, kopējai izpratnei par vēlamajiem rezultātiem, bet iepriekšējie mēģinājumi, cik zināms, ir beigušies ar klasisko situāciju "kur divi latvieši, tur trīs partijas".
Nu, asociācija ir civilizētais variants. Bet kaut kāds valsts regulēts pasākums ne ar ko neatšķirsies no situācijas, ka papīrs neko nenozīmē. Arī IT jomā ir pasākumi, ka kantorim vajag konkrētu daudzumu konkrētu sertifikātu, lai piedalītos konkursos, un tad viss kantoris onlainā kārto saviem darbiniekiem eksāmenus. So, ja paši nemācēs regulēties, un nespēs ieraudzīt iespēju izmantot reputāciju konkurences cīņā, nekādas ministrijas tur neko nemainīs. Ja nu vienīgi radīsies kantoris, kas vai nu kāsīs naudu, vai tērēs to no valsts budžeta, atkarībā no implementācijas.
| From: | pikaczu |
Date: | December 21st, 2011 - 09:37 am |
---|
| | | (Link) |
|
kāda īsti ir tava nostāja? no ieraksta nesaprotu.
| From: | pikaczu |
Date: | December 21st, 2011 - 12:26 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Skaidrs. Man ne pārāk patīk ideja par papildus sertificēšanu. Tas izskatās pēc lielo biroju lobēšanas. Polijā notiek diskusija par šo visa sertificēšanas māniju. Ir saskaitītas pāri par 200 "slēgto" profesiju, t.i. tādu, kuru nevari darīt bez īpaša papīra, kuru piešķir vai nepiešķir dotajā amatā jau strādājošie. Ekonomikai labāk, ja nekvalitatīvu pakalpojumu sniedzējus izskauž pats tirgus. Tiem, kas sarosījušies sertificēt citus, protams, piesedzoties ar rūpēm par klientu, negribas tam tik viegli piekrist. Tāda rīvešanās ir arī citās nozarēs. Piemēram, pirms gadiem bija kašķis par to, ka LU juristi vairs nebūs vienīgie īstnie.
Es nez, man šķiet, rūpei vajadzētu būt par sevi un kolēģiem, jo no dempingotājiem un "bilingvālajiem" profesionāļiem cieš sakarīgo tulku/tulkotāju reputācija, cenu līmenis.
| From: | pikaczu |
Date: | December 21st, 2011 - 02:34 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Tos, kas par 1 Ls lapā iztulkos jebkuru tekstu vismaz 20 valodās serificēšana nebaida. Pārējiem tas radīs tikai lieku birokrātisku čakaru un neviens klients tā pat nebūs vairāk pasargāts. Zem smukas izkārtnes/mājaslapas var būt totālākā gimalajiešu lāču ferma, kur ir viens "sertificētais", kas darbus padod tālāk. | |