Comments: |
Pat izlasīju līdz galam. IMHO banāls lobijs. Tiek pateikts, ka tulka izglītības papīri ir spraužami un nagliņas, tādēļ viesīsim papildus sertifikāciju. Tulkošanas kantori noslīpēs savu darbinieku sertificēšanos, kamēr individuālajiem tulkiem tas būs papildus čakars. Tad nu varēs iznākt ar karogu - redz kādi mēs kruti ar kaudzi serteficētiem spečukiem, tāpēc mēs esam tik dārgi, nevis tāpēc, ka mums ir ofiss, autostāvieta, veselības apdrošināšana un bezmaksas kafija.
Savukārt par Valsts valodas centrau un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju - gribās pajautāt, un tā ir tā valsts funkciju optimizācija? Par kādu piķi? Tik pat labi to var deleģēt, piemēram, Latvijas Bankai, vai CSDD, kam ir pieredze sistēmu uzturēšanā un pakalpojuma maksas iekasēšanā. Tikai baidos, ka neviens par šo servisu nebūs gatavs maksāt, atskaitot tulkošanas kantorus, kam, piemēram, ar likumu var noteikt tanī visā apritē uzturēties.
Redz kādu smuku sazvērestības teoriju sanāca uzzīmēt. :)
pie veselības apdrošināšanas es rūgti pasmīkņāju, bet tas tā. excellent conspirashun!
btw, izglītības papīriem šajā jomā tiešām nav būtiskas nozīmes, jo pabeigta tulkošanas studiju programma nebūt negarantē, ka tulks/tulkotājs 1) puslīdz jēdzīgi tulko 2) ir pietiekami tehniski advancēts, prot strādāt ar tulkošanas programmām utt. 3) ar viņu ir iespējams veidot normālas darba attiecības, ievēro dedlainus utt.
VeA tulkošanas programmas absolventu tulkojumus esmu redzējusi, daļa ir OK, bet ir bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēkam no tulkošanas vajadzētu turēties pa lielu gabalu, tieši tas pats arī LU absolventiem novērojams. Vienlaikus sadarbojos ar dažiem tulkotājiem, kuriem ir pavisam cita izglītība, bet tulko lieliski. Papīrs pats par sevi tiešām neko nenozīmē.
Manuprāt, labākais variants būtu pašu tulku un tulkotāju apvienošanās asociācijā, sertifikācijas kritēriju ieviešana, darbs ar informācijas izplatīšanu par to, kas ir labs tulkojums, tulkotāju atrunāšana no dempinga cenu izmantošanas, izglītošana, kaut kādi semināri par grāmatvedības lietām utt. Bet nelaime ir tāda, ka ir jābūt kādam aktīvistam, jābūt biedru naudām, kopējai izpratnei par vēlamajiem rezultātiem, bet iepriekšējie mēģinājumi, cik zināms, ir beigušies ar klasisko situāciju "kur divi latvieši, tur trīs partijas".
Nu, asociācija ir civilizētais variants. Bet kaut kāds valsts regulēts pasākums ne ar ko neatšķirsies no situācijas, ka papīrs neko nenozīmē. Arī IT jomā ir pasākumi, ka kantorim vajag konkrētu daudzumu konkrētu sertifikātu, lai piedalītos konkursos, un tad viss kantoris onlainā kārto saviem darbiniekiem eksāmenus. So, ja paši nemācēs regulēties, un nespēs ieraudzīt iespēju izmantot reputāciju konkurences cīņā, nekādas ministrijas tur neko nemainīs. Ja nu vienīgi radīsies kantoris, kas vai nu kāsīs naudu, vai tērēs to no valsts budžeta, atkarībā no implementācijas. | |