vispār jau es to tikai pēc sevis spriežu.

Tas ir tik saistīti.

(Reply to this) (Thread)

emm - te kaut kad pirms gadiem citas diskusijas sakarā pacēlās jautājums, vai cieņa var pastāvēt bez pašcieņas?

saistīts tas viennozīmīgi, bet toreiz kaut kā nonācām, ka primārais tomēr pašcieņa un tad jau cieņu var gan dot gan prasīt - savādāk ja abi (piemēram tikai divi) tādi bez pašcieņas, tad i cieņu neviens i neprasa i nesniedz

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī tad var prasīt cieņu respekta nozīmē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot tieši tā prasīšana jau ir tas, kas tiek apšaubīts pašcieņas neesamības gadījumā - potenciālais prasītājs ir zašuganijs līdz nemaņai - zemāks par zemi zem kompleksu kalniem - neviens pat i neiedomāsies paprasīt ..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a nafig prasīt? imho cieņa nav nekas tāds, kas ir jāprasa, bet gan jāsaņem. tāpat kā šitāte, kā viņu tur, mīlestība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nē - cieņu pieprasa! tev IR jāciena, saka "likums" vai māte vai kas - iekšējā balss par piemēru

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mm, nu labi, man acīmredzot ir bišķi cita izpratne par cieņu. manuprāt, tas, kas tiek vērsts pret līdzpilsoņiem uz ielas, ir pieklājība un viņa tiesību nepārkāpšana. cieņa, tas ir jau kaut kas vairāk, tipa, pret ļoti izcilu pasniedzēju, kas daudz iemācījis universitātē utml. pirmais, protams, pienākas visiem un pārkāpuma gadījumā ir jāsaka wtf un jāprasa tā vairs nedarīt, kamēr otrais ir jānopelna un nevienam nepienākas tāpēc vien, ka piedzimis par hoominu, nevis kabaci.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

seconded.

(Reply to this) (Parent)

atbildēšu tā lai imho var saprast - cieņa nav beznosacījuma reflekss, kas nāk no "iekšām" - cieņa ir savstarpējās uzvedības modelis sabiedrībā - un to ieaudzina

var jau teikt, ka visi sabiedrības regulējošie modeļi "nāk paši no sevis", bet imho pamatā tos kāds pieprasa un pārējie pieņem par labu esam un tālāj jau pieprasa saviem bērniem un apkārtējiem ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, bet tas jau nekonfliktē ar to, ko es teicu :) arī pieklājība un pakļaušanās likumdošanai ir sociāli ieaudzināts modelis, vienkārši imho nevajag tos jaukt ar cieņu tur, kur par cieņu nemaz nav jārunā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pieklājība ir tikai viens no savstarpējās cieņas izrādīšanas veidiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un te mūsu izpratne jau atkal atšķiras :) bet lai nu paliek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vispār šis ir ētikas un folosofijas bakalaura (vai maģistra, neatceros) pamatkurs ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nēnuok, tad manu balsi lūdzu svītrot, jo man nav diploma, kas apliecinātu, ka man ir kaut vāra nojauta, par ko vispār ir runa :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ei, ne es ko pierakstu, nedz uz lapas maliņām svītroju - nospied fill out pool un baksti, kas sirdij tīkamāks ;D

(Reply to this) (Parent)

reku pasties sākumiņu šitam jautājumam

(Reply to this) (Parent)

profesoram arī cieņa "pienākas" sakarā ar zināšanām, pieredzi, un amatu

ja tu vari kā students izrādīt necieņu pret profesoru un tev tas neatsaucas, tad profesoram vienkārši nav pašcieņas, ja ļauj studentiem sev uz galvas kāpt - vai kam citam

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu redz, man šķiet, pieklājība ar cieņu ir savrupi, lai arī savstarpēji neizslēdzoši jēdzieni. es varu kādu ļoti necienīt, bet tik un tā palikt pieklājīga, varu arī cienīt, bet izturēties tā, ka apkārtējiem žoklis atkaras - ja manā un otra indivīda savstarpējā komunikācijā tas ir pieņemts par ok.
manā izpratnē visiem pienākas pieklājīga izturēšanās no citiem, cieņa nepienākas nevienam. to vai nu nopelna, vai nu nē. attiecīgi pašcieņa šeit vispār figurē kā margināls un nesaistīts jēdziens.

bet es neko nesaprotu no filosofijas un ētikas un turpināt skaidroties man nav iekāriena, tāpēc pie viedokļu dažādības arī paliksim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jāsāk bez maz vai klasiskais sokrāta dialogs

ko tavuprāt nozīmē nopelna?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piedod, tik garai diskusijai man nav laika, es esmu nogulējusi pusi nakts un neuzrakstījusi būtisku daudzumu materiāla ar šodienas dedlainu :) un šī saruna, jūtu, ievilksies, tāpēc citreiz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu re - līdz tai reizei tātad padomā, kas ir tas, kas pieprasa no tevis to pašu cieņas izrādīšanas formu kā pieklājību (pat ja saki ka riebjas bez gala) un kas raisa to iekšējo apbrīnu un sajūsmu par cita cilvēka darbiem

un vai nepieklājība ir tā pati necieņas izrādīšana un vai pieklājība nav tā pati cieņa pret sabiedrību, pret kārtību etc...

un ja tu gadījumā nezinātu nekādu bakgraundu par cilvēku - tu cieņu justu? un ja uzzinātu, tad vai cieņas un apbrīnas elsas izraisītu tas ko tu nezināji?

(Reply to this) (Parent)

Vai nu mums ļoti atšķiras jēdzienu "cieņa" un "pašcieņa" izpratnes, vai arī loģikas un veselā saprāta izpratnes. Bet es negribu tajā iedziļināties, man nav tam laika.

(Reply to this) (Parent)

ļoti labi! varu piebilst vien to, ka vienīgi cilvēku ar pašcieņu ir cienījams.

(Reply to this) (Parent)

nu jā, manuprāt ja nav nav pašcieņas, tad līdz cieņai arī būs grūti tikt.
http://klab.lv/users/rasbainieks/1429282.html?thread=9718562#t9718562

(Reply to this) (Parent)

kur ir variants "pilnīgā pakaļā ir abi"?

tas pirmais tak no tā otra izriet.

Nupat noformulējos -mūsu diskusija principā ir par to, ka es tevi mēģinu atrunāt no regulāras činkstēšanas par tēmu "nabaga, nabaga, nabaga mēs uz diviem riteņiem. vairāk par mums necieš neviens, bērni sahārā ir laimes lutekļi, salīdzinot ar mums", kamēr tu centies mani pārliecināt, ka tev ir visas tiesības činkstēt, cik vien iekšā (kas, protams, ir taisnība! pilnīga taisnība!). Viss pārējais ir intelektuālas dekorācijas (ļoti interesantas, protams).

(Reply to this) (Thread)

pirmkārt, tu mani lasi ar nepareizu intonāciju (c) neatceros kas, lūdzu piesakās!
otrkārt, es rakstu (un rakstīšu) par to, ko piedzīvoju un ko domāju, tā ka nekādu rožaino nākotni solīt nevaru. ja es nonāku ohujā par to, ka mani uz veloceliņa grib iekaustīt par to, ka es braucu pa veloceliņu, tad es par to rakstu. kā jau pati precīzi norādīji, man uz to ir visas tiesības :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es saprotu, ka šis - tāpat kā vairums - mēģinājumu kaut ko mainīt ir nolemts baisai bezcerībai un visām citām ļaunām kaitēm. Bet man bija jāmēģina, sasodīts!

(Reply to this) (Parent)

Nav pašcieņas, nav cieņas.

(Reply to this) (Thread)

es kā reiz to pašu saku.

(Reply to this) (Parent)

cieņa izriet no pašcieņas

(Reply to this) (Thread)

ā, izrādās, ka visi domā tāpat kā es. tas ir labi.

(Reply to this) (Parent)

jā

(Reply to this) (Parent)

Es domāju, ka mums primāri pietrūkst cieņas. Sēžot uz riteņiem (2 vai 4) nav nekādas iespējas pieprasīt, lai mani cienītu. Vienkārši ir jābūt maksimāli saudzējošiem pret citiem.

Es pats varu būt dziļā depresijā par sevi, bet ja es esmu pie mašīnas stūres, tad velosipēdists ir jāciena vienmēr. Ja ceļš ir šaurs un priekšējais riteņbraucējs traucē un nevari apdzīt, tad piebremzē un velcies, kamēr rodas izdevība, nevis spied viņu nost no ceļa.

Tas vienkārši piederas pie lietas. Reāli šo principu daudz labāk ievēro blondīnes ar tikko iegūtām tiesībām nevis veči ar 20-30 gadu stāžu. Pat laukos, kur cilvēku maz, lielākā daļa brauc tā, it kā riteņbraucēji būtu tukša vieta. Tāpēc statistiski laukos ir visvairāk bojāgājušo riteņbraucēju. Tur gan ir vēl cita problēma riteņbraucējiem ar atstarotāju lietošanu, bet tā ir pilnībā risināma ar izglītošanu un sodiem. Piemēram, akcijas, lai gājēji laukos staigātu ar atstarotājiem, ir bijušas ļoti sekmīgas, tagad pat visiem bomžiem ir atstarotāji. Tāpēc tas, ka pilsētās gājēji nespēj sadalīt ceļu ar riteņbraucējiem, ir vienkārši savstarpēja necieņa. Vajag izvērst aktvīvu izskaidrošanas kampaņu, dažiem uzlikt sodu un pēc pusgada būs pavisam cita kultūra un attieksme.

(Reply to this) (Thread)

Vau, paldies, tāda apmēram ir arī mana doma.

(Reply to this) (Parent)