Par Jurku
Tagad būs totāls fleims, viegli aizskaramajiem nelasīt!
Gadiem tērējot savu darba devēju, savu un laiku vispār, kuru izlietoju lasot cibas dienasgrāmatas, man gribas teikt, ka krietna daļa no esošajiem nav Jurkas cienīgi. Vidējais ofisa planktons, dienderis, ķedainis sastopoties ar grūtībām parasti ņaud par darba devēja nelietīgo dabu, krīzi, laikapstākļiem vai sazin ko vēl, kas neļauj viņam izpausties kā cilvēkam, personībai. In fact, šai lielākajai daļai būtu vieta ciklona bē kamerās, vai pie manis betonu stumt. Māksliniecisks kedainis ir ceptas reņģītes vērts (gan gaļas svarā, gan vērtībā ko var radīt) un viņa paģērētā vieta zem saules ir tieši vienas semočkas čauliņas izmērā.
Par Jurku, jā, viņš ir vergs, tur neko darīt nevar, bet pēdējās pazīmes liecina, ka viņš tomēr var cerēt uz atrašanos sadaļā "sabiedrībai vērtīgs cilvēks".
Pēdējo divu mēnešu laikā Jurka ir izstrādājis tikai vienu huiņu - aizgājis gulēt neaizslēdzot transporta boksus. So big deal, fūri jau nenozags, but still un kā par nelaimi - es viņu šajā huiņā pieķēru. Pārējā laikā, cepuri nost. Viņš pat svarā ir pieņēmies, divreiz nedēļā mēs ar brāli viņam vedam rimi maisu un šķiet, ka uz martu, viņam būs pat nauda ko paturēt rokās.

Jurka tiešām, vismaz pēdējos divos mēnešos ir pierādījis to, ka ja grib, tad var. Un es sāku ticēt tam, ka viņš tiešām grib.