Par Evoru un Stradiņiem
Pagājušo ceturtdien kļuvu glups. Diezgan. Patiesību sakot glups es esmu pa dzīvi, bet ceturtdien es kļuvu vēl glupāks. Tā nu sanāca kā ne, bet ar veselu polšu azotē iesteberēju spēļu zālē Fēnikss. Polši man bija vairāki, bet tos jau biju paspējis izdalīt rajona netīrumiem, lai mēs būtu bratoki, paciki, aftariķečiki un viņi neaiztiktu manu mašīnu. Kaut kā tā. Nu ja, un ar to vienu pārpalikušo poilu es iepeldu Fēniksā. Laimētavā, kur labs nāk ar spaidīšanu. Es ļoti alku sabiedrību, sirsnīgu tādu, un Fēniksa lampiņu mirdzums nakts tumsā sildīja sirdi un aicināja iekšā.
Piemetos pie letes, pasūtīju baļzam s koloi un pārlaidu asinīm pieplūdušo aci pār perimetru. Dzīves pabērni un likteņa spīdzinātie spieda pogas un ar glāžainām acīm gaidīja trīs bumbierus. Redzot šo postažu sirds sažņaudzās un manī modās mesijas apziņa.

Vienam no spēlmaņiem es iepārdevu šnabi, pret solījumu iet mājās un gatavoties apkures sezonai. Otrs un trešais piekrita tīties pēc vodka s sokom. Savukārt vēl pēc tam ieradās Evors. Lieki būtu noklusēt, ka savas aktivitātes necentos nereklamēt un pavadīt ar necenzētiem vārdiem par to, ka gambling is a sin!

Protams ka prom es negribēju iet, vismaz pierunājams mutiski. Tad mēs sākām kontaktēties nedaudz tuvāk. Parauts aiz piedurknes es saņēmos savam pēdējā laika labākajam šāvienam, kas man par nelaimi izdevās labs. Atlikumu man izsniedza pagalmā, Fēniksa aicinošajām lampiņām sērīgi mirgojot fonā.

Kā izrādās man nebija gana, un piecēlies devos tiešā uzbrukumā, kas protams tika momentāli pārtraukts, es apskāvu māmuļu zemi vēlreiz, un lai šoreiz es tur paliktu uz ilgāku, man piepūta pilnu ģīmi ar gāzi.

Tad tur vēl bija kaut kāda ņemšanās ar nez no kurienes uzpeldējušiem manis aizstāvjiem, kuri esot redzējuši Evora patvaļu, ka jāsauc policija, ka galinot nost un tā... tad vēl šis tas un tā. To visu jau es dzirdēju tumsā. Pēc ilgstošas, izstieptu vārdu, neskaidru balsu murdoņas, dedzinošām sāpēm, akluma un manis izstumta šļupsta:"vjeh nahuj porežeu!" es ieraudzīju miglainu gaismu un izplūdušu medmāsas seju kura teica:" Nu sveiks Mārtiņ, Tu esi Stradiņos un Tev ir ķīmiski apdegumi"

Tā lūk, vot pie kā noved AA faktors!