ir tādas dienas
kad tu aizej gulēt vienos (jo līdz pusvieniem esi kko strādājis darbam no mājām), pamosties pilnīgi neizgulējies, sāc jau taisīt visu smuki darbam līdzi, bērnam brokastīm, sev brokastīm. Tad pieceļas bērns un paziņo, ka gultā ir čura. Tad tu cilvēks visu liec mazgāties, turpini ikrīta darbiņus, saproti, ka uz darba ikrīta standupu vairs nepaspēt... tāpēc pēc bd aizbrauc pa taisno uz veikalu, atdot pavasarī iepirktos siltos gumpīšus (jo gar dekorāciju vietām ir reāli caurumi jau pēc mēneša valkāšanās), pie viena nopērc zāles vajadzīgajā aptiekā (jo tā izrādās tai pat ēkā, kur veikals). Darbā ierodies ar stundas nokavēšanos, cītīgi pastrādā, laidies uz bd, tur izbesījies, jo tajā vienīgajā reizē, kad esi minūti, minūtē pakaļ bērnam, pasaka, ka vēl jāgaida, jo bērni vēl ēd(??) - diendusa tak beidzas 15os, wtf..
Visu dienu ar velo čortojies, ka priekšējo ātrumu nevar pārslēgt - necik.
Mājās izkarojies ar bērnu par to, ka granātābolu vajag tūlīt. Apēdat granātābolu, izkar veļu, pierunā bērnu, ka grāmatas skatīsimies tad, kad sēdēs ar karstu kartupeli uz krūtīm, lai tiktu vaļā no tā pabaisā klepus. Pa starpai sazvani ārstus pieraksti bērnu pie LORa. Pēc izkarsēšanās ar kartupeli, pierunā bērnu, ka puse kartupeļa būs zupā un tikai pusi, ja grib, var ēst tagad, bet labāk, nē. Sagriez pusi kartupeļa zupā, kamēr mēģini paēst un iedot bērnam ēst, sazvani SI, lai kārtējo reizi pārrakstītos uz 8ā zoba raušanu (šoreiz ņemot vērā ne tikai darba, bet arī mēness kalnedāru). Mēģini paēst, paralēli izpildot visus bērna pēc-zupas-apēšanas "gribu" un "ēdīšu". Nošausminies, ka ir jau pusastoņi (no darba es eju prom 15:40, atgādināšu).
Tad nomazgā traukus, tad ej vākt riteni - nu sapūst eļļu, novākt slapjumu, kas satecējis. Atceries par trosīti, ieraugot saspurojušos trosīti pie rāmja, saproti, ka trosīte ir jāmaina. Pirmo reizi dzīvē pieķeries mainīt velo priekšējam pārslēdzējam trosīti.
Kamēr bērns demolē dzīvokli, vienā brīdī aizsūti viņu padzerties un dzirdi nepārprotamu šķidruma tecēšanas skaņu virtuvē. Pasaki bērnam, ka jāpārģērbjas pašai, savāc slapjās drēbes un iedod bērnam lupatu, lai saslauka čuru. 3x skalo un izgriez lupatu.
Nočakarējies ar ātrumu pieregulēšanu vismaz tik tālu, lai kaut kā slēgtos un pārāk traki nestrīķētos nekas nekur, konstatē, ka ar šādiem aplokiem rīt neizdosies nobremzēt, ķeries klāt aplokiem, tad vēl konstatē, ka ar šādām bremzēm ar neizdosies neko nobremzēt, tās ar saeļļo.
Tad, kad viss jau pabeigts un var vākt nost, aizsūti bērnu slaucīt traukus virtuvē. Pēc sekundes dzirdi tādu blīkšķi, it kā būtu saplīsuši visi trauki. Ieej virtuvē un konstatē, ka bērns ir izgāzis laukā atvilktni, tā ir izsitusi flīzē caurumu, rokturis ir noplīsis nost un salocījies. Konstatē, ka bez roktura atvilktni bez palīglīdzekļiem nevaru atvilkt pat pati, nemaz nerunājot par bērnu. Atrodi vienīgo rezerves rokturi (mētājās dzīvoklī ~10 gadus kopš dzīvokļa nopirkšanas laikiem) un domā to pieksrūvēt atvilktnei. Konstatē, ka pa pusei ir jāizjauc atvilktne, jo tai ir dubultā priekša. Skrūvē vaļā atvilktni. Nočakarējies, kamēr dabū rezerves rokturi līdz skrūvēšanai, jo kāds gudrinieks tur vajadzīgajā caurumā ir sagāzis iekšā kaut kādu superlīmi. Kasot laukā līmi, saloci dakšiņu. Pēc ilgām mokām izdodas visu sataisīt (izņemot dakšiņu).
Novāc virtuvi, novāc velo, konstatē, ka ir jau 21:10 un bērns bija jāliek gulēt jau pirms 45 minūtēm, bet bērnistabā bardaks. Kamēr klāj bērnam gultu, mēģini piedabūt viņu pie lietu kārtošanas.
Noliec bērnu gulēt, noliec bērnu uz poda (jo "gribu uz poda"), vēlreiz noliec bērnu gulēt (jo "čura nebūs"). Tad slēdzies klāt darba datoram, visām sistēmām un turpini strādāt, lai vismaz kaut kā savāktu vajadzīgās 6h darba laika dienā...

Labi, ka bērns šodien bija vairāk tendēts uz sadarbību, nevis psihošanu. Es arī. :)