Pēdējo gadu man lēni mira ventilators vannasistabā. Tad dega gaismiņa, tad nedega, tad strādāja, tad nē, līdz pavasarī nobeidzās pavisam - reāli dead. Noņēmu virsējo vāciņu, neko nesapratu, tā arī atstāju. Dzīvoju bez ar domu, ka man tak sauss gaiss, gan nekas nebūs. Un tad aizvakar mazgājoties dušā pacēlu skatienu uz griestiem un pamanīju PELĒJUMU!!!!!!
Nu man sacēlās visas spalvas degunā (tās, kas atbild par šķaudīšanu un alerģiju) un sapratu, ka KAUT KAS jāda IR! Izņēmu laukā ventilatoru no sienas, sapratu, ka viss slikti, skrūves neskrūvējas, vadi nopuvuši. Pēc telefoniskām un virtuālām konsultācijām ar brāli nomainīju nopuvušās vietas. Nocīnījos, bet nu tāpat neiet. Vakarā sirdsmieram apstrādāju to pelējumu ar dezinfekcijas līdzekli (tam rakstīts, ka var lietot šādiem mērķiem). Tad nu griezu pasākumu pavisam nost, bāzu vēl rozetē vada galus, lai saprastu, vai nesāks iet "pa taisno"- nē, joprojām neiet. Ņēmu šodien līdzi uz Depo. Depiņā iepirku jaunu, vienkāršu, līdzīgu ventilatoru.
Esot jāskrūvē kaut kā pareizi: fāze pie fāzes, nulle pie nulles. Hmm - kur man tā fāze, kur tā nulle. Paralēli zvanu brālim, lai kko saprastu (atbraukt uz vietas kko palīdzēt šis atteicās). Kaut kā ne tā tas mērītājs, kaut kā ne tā tie vadi (baigi tuvu laikam klāt) vai kas - nu blīkš blākš, zibens pleķis 5x2cm un iestājas tumsa :D To, ka roka bik tirpst, sajutu tikai pēc tam. Te pa tumsu bērna panika un kliegšana. Es pa tumsu, paralēli vēl ar brāli runājot mēģinu atrast korķus, ko nomainīt. Izskatās, ka izbliezti nevis dzīvoklī iekšā korķi, bet korķis, kas ir uz visu dzīvokli - 16A.

Beigu beigās tomēr izdevās kaut kā to visu nomainīt salabot, salikt kopā, ventilators rūc, pie sienas ir. Drusku šķībi (jo nu urbt flīzē citur caurumu vadam negribējās). Fū!!.. Vēl tik jāapstrādā kādu lieku reizi tie griesti ar to dezinfekcijas līdzekli..

*jo nu bļin, fakin nav citas izvēles kā visu varēt!

Nu jau drusku vairāk kā nedēļu zem acīm virs vaigu kauliem uzmetušās tādas kā čūliņas, tāds kā vnk sarkanums.
Nu sauli mans ģīmis ir redzējis gan senāk, gan arī šopavasar. Apdedzināts šopavasar gan nekas nav bijis. Agrāk tur gan.. Nesamazinās. Nesāp. Čūliņas pazuda, bet sarkanums īsti ne un nez - man tāda sajūta, ka bik ir gājis plašumā. Kopā kāds kvadrātcentimetrs zem katras acs. Protams, man pirmā doma, melanoma, ādas vēzis, karcioma... Nu - tad protams, pirmā doma pretī: "simetriski abās sejas pusēs vienlaicīgi???" Un te nu man nav ko teikt...
7dien pirms tusēšanas pie jūras, uzliku tur virsū pretiedeguna krēmu (ar domu, ka nu nav ko lieki kairināt), esu mēģinājusi uz nakti ar Evijas ziedi smērēt, šķita, ka palika labāk. Tgd vkr un šodien atkal izskatās, ka bezmaz tas pleķis zem katras acs tikai lielāks.. Nu, kas var šitā simetriski uzmesties?? jo tak ārā arī, ja saule, tad tak ar nesnaāk visu laiku pret sauli, parasti sanāk kkā vairāk viena vai otra puse, viens vai otrs vaigs..

Plus vēl papilomas sasparojušās. viņas man uz kakla tad sametas, tad pazūd, tad es viņas noplēšu un pazūd. Nu un man trīs sāka izbesīt, sāku plēst. Tgd 3 puni uz kakla. Gaidu, kad atkal apaug ar kreveli, bik apdzīst un plēšu vēlreiz - kamēr izdodas izplēst līdz "saknei". Katrā ziņā es nesaprotu - tās ir kkādas pumpas parastās vai tiešām papilomas kā man vienreiz dermatologs teica (biju vienreiz aizspērusies par šīm pakonsultēties). Toreiz man teica, varot noņemt, viena tik un tik maksā, bet tikpat labi augšot vietā vai citur. Sapratu, ka tikpat labi viņas man ik pa brīdim pazūd, vai noknibinās, lolnauverc

Karoče jā - labi, ka neviens dzīvs cilvēks īpaši ikdienā nav jāsatiek, jo izskatos krimināli.

šorīt pati jutos kā izd***ta jāņoga. Pamodos 6os, nevarēju pamosties. Tad pamodos vēlreiz, sapratu, ka ir bez 20minūtēm 8i. Tad piecēlos un nesteidzīgi dzēru rīta kafiju, lai pamostos. Rīta kafijai aizmirsu pielikt cukuru, pamosties lāga neizdevās. Tad 8:35ās pamodās bērniņš, samīļoju, aizsūtīju ģērbties, neģērbās. Es nespēju pietiekami daudz uztraukties. Pieslēdzos darba kompim un sāku kko darīt. Tad pēc 2h sapratu, ka gribu ēst. Ēdu. Bērniņš turpināja neko nedarīt pliks pa savu istabu. Tad bērniņš izdzirdēja, ka ēdu, un piepeši atskrēja saģērbies. Pirms 11iem. Iedevu 8os izvārīto putru (aukstu) no visa katla. Pie protesta paziņoju, ka viņa nav noslaucīju traukus, tāpēc bļoda ir slapja un tā kā viņai bija jābūt bd, šobrīd tad es negribu NEKO dzirdēt un, ja kaut kas nepatīk, var droši doties uz savu istabu BEZ brokastīm. Ēda no visa katla.
Turpināju strādāt. Bērniņu 5x aizsūtīju 3 mājas tālāk. Ap 14:30 izdzēru kafiju, lai vēlreiz pamostos. Beidzot izdevās pamosties. Vēl drusku pastrādāju un tad jau ap 16iem ēdām pusdienas. Ap 17iem atnāca sarunātais paziņa saremontēt ūdenskrānu virtuvē (nu jau 2 mēneši kaut kas tur turējās tikai uz makgaivera un nu jau pēdējās dienas vairs neturējās arī ar to)..
Tad ap 19iem izbraucām līkumu ar velo. Meita paņēma 20collnieku.. Nu ir, ir par lielu vēl, bet baigi gribēja. Ļāvu tāpēc. Tā kā viegls un viņa ļoti labi brauc, tad varēja ar nosvempties nost pati normāli, kaut arī tas standovers tur tiešām reāli štruntīgs :D Atsalu, jo vējš nenormāls.
Vienu kasti neatradām, otru - ko jau reiz biju nesekmīgi meklējusi - atradām. Tgd vakariņas un atkal gulēt nesanāks ātrāk par 21:30.. Cerams rīt piecelsies normālākā laikā (bez diendusas). Un cerams es ar rīt pēc cilvēka vairāk jutīšos..

Es visa tāda vkr, šodien piešmorējusi pilnu ledskapi (lai būtu uz darbu, ko līdzi ņemt sākot no 2dienas), a šodien kad LORam saku, ka jāslēdz slimības lapa, šī nobola acis, pasaka, ka ka viņa neko neslēgšot un lai es ar savu degunu un analīžu rezultātiem nākot 3dien vēlreiz. Tad redzēšot, kādas vēl varbūt procedūras vai tml. Katrā ziņā pateica, ka man tgd ar to degunu vajagot kā ar jēlu olu, kamēr visas gļotādas neesot sadzijušas, plus vēl imunitāte kaķim zem astes.
Taisnība jau viņai noteikti ir..
Lēnā garā jau riteņoju ar bērnu uz bd, uz kādu tuvāku veikalu, bet nu jūtu jau, ka pie jebkuras mazākās slodzītes mugura slapja, uzkāpju pa trepēm, elpas trūkst.. Ar kājām pastaigājam uz veikalu, uz bd - atnāku -> drebuļi.. Kaut kāds reāli nasty vīruss (vai kāda infekcija) trāpījies. Smieklīgākais, ka man šķiet, ka bērnam jau bija pēc tā bronhīta arī šitas pats, tikai viņai tas pārgāja ar 2-4 dienu pašņurkulēšanos (nu labi - viņa tai brīdī gan JAU dzēra AB tam savam bronhītam, vrb tas kko tur izglāba?), a es, kam augstāka temperatūra vispār ir salīdzinoši reti (parasti pie standarta vīrusiem nav vispār temp.), te drebinos un mokos jau 2as nedēļas...

un jā - tāpēc, ja uz ielas redzat kaut kādu aptrakušu māti, kas savam nabaga 3 gadniekam aurē virsū pa visu ielu, lai neceļ neko no zemes, padomājiet varbūt, ka tas ir tāpēc, ka tā māte negrib ATKAL no bērna noraut kaut kādu zarazu un sēdēt nedēļām ilgi mājās? Jo bērnam redz nekas - paceļ tgd pavasarī no zemes kkādu apdirstu, apmīztu, sazinko jau savā dzīvē redzējušu zīli, un iebāž mutē, rokas ar labu mazgāt nav piedabūnama, norauj no tā visa kaut kādas draņķeklības, a mājās beigu beigās jāsēž man... :((((

Šodien atzīmēju pirmo dienu, kad (man šķiet) neuzkāpa temperatūra pēc ienākšanas no āra. Padrebuļojos, bet šķiet augstāk par 36,9C netika.
Pēc vkrdienas pastaigas, vēl drebuļojos pat gulēt ejot, bet, lai temp. būtu nemaz laukā nevajadzēja iziet.
Uz labo pusi, izskatās, ka iet. Galvenais, lai tgd pēc AB beigšanas, atkal nesāk viss iet uz slikto galu..
Redzēs, ko rīt LORs teiks.
Analīzēs esošais hb bik zem normas jau arī varētu būt tak saistīts ar šito visu 2nedēļu slimošanu? Dzeru gan drošībai vēl dzelzi ar c vitamīnu kopā, kad nu izdodas tukšu dūšu noķert..

ok šodien aizbraucu pabraukāties pa Kapseļu ielu. Izvēle noreducējās uz: https://www.gandrs.lv/fitnesa-velosipedi/filter:size:2124 Ko darīt, kā būt?

upd. Vēl padomājot ir būtībā divi varianti: https://www.gandrs.lv/fitnesa-velosipedi/25160-fitnesa-velosipeds-speeder-100/ vs https://www.gandrs.lv/fitnesa-velosipedi/23565-fitnesa-velosipeds-speeder-300/filter:size:2124/

Nebūtu jau nev ainas mok tai 1x11 sistēmai. Par priekšējo pārslēdzēju ietaupīto naudu varētu zitērēt 11sp ķēdei... BET es gribu vismaz 48T priekšā. Kas visticamāk nav opcija..

Pie savām nelaimēm es citus nevainoju,
To saknes vienmēr manī pašā mīt.
Un, ja tev patīk, ej no manis projām,
Ar varu negribu sev piesaistīt.

Nevienam negribu es būt par nastu,
No tā man laikam ir visvairāk bail.
Sev plosts man pašai jāpiesien pie krasta
Un sava sāpe sevī jāizgail.

ieraudzīju šīs un iemīlējos.
Es, kas ielas (ne sporta/funkcionālos) apavus nopērk reizi 10-15 gados, tad nonēsā līdz kliņķim, un tad mājās mēģina salabot. Vai arī vispār staigā ar botēm un ar velo braukā ar darba aizsardzības apaviem..

https://medicine.lv/raksti/10-parmainas-organisma-parstajot-lietot-cukuru-8373d64b7e

Ka tik ne arī.
Labāks garastāvoklis? 2as nedēļas praktiski bez un es esmu gatava kādu nogalināt. VISU laiku!
Labāks miegs? - Ak tad tāpēc es nevarēju normāli aizmigt dažas iepriekšējās naktis un sekojoši nevarēju vairs izgulēties divas pēdējās, jo nu varētu vispār necelties no gultas, bet tak bērns bļauj, ka grib ēst :@
Enerģija? Jā - visu minēto lietoju, cukuru nelietoju un rezultātā tāds bezspēks un apātija, ka ne ta kājas pavilkt, ne ta kaut ko vispār padarīt.

Karoče, ja nesen nebūtu mr beigušās, domātu, ka PMS.

Par pārējiem punktiem grūti komentēt - tiem uzlabojums meklējams ilgtermiņā.
Nu par imunitāti varētu piekrist (galu galā tādēļ arī sāku stopēt to patēriņu), ja vien es atkal nedabūšu kakla iekaisumu no šī "labā" garastāvokļa un sekojošas bļaustīšanās uz visu un visiem..
Tpc es par šitām šausmām šobrīd leksēju iekšā Frappe AR cukuru un uzgraužu klāt mandeles melnajā šokolādē (ar šo es laikam šobrīd uzņemu vairāk cukura nekā pēdējās nedēļas laikā kopā).

Vkr iemēģināju ar auto uz bd, tālāk ar velo uz darbu (jo vakarā vajadzēja auto, lai tiktu ar bērna velo uz BKSB - ar sabiedriskajiem visu dienu īsti nav opcija, bet ar savu velo aizvest bērnu un vēl viņas riteni - tur man trūkst kaut kādu iemaņu :D).
No vienas puses - reāli besīgi un čakarīgi cilāt to velo augšā uz mašīnas, siet klāt, mēģināt nenogāzties ar to visu lejā vai uz auto jumta, no otras - kad tu uzbrauc uz Vietalvas ielas, a tur viss stāv no Nīcgales ielas krustojuma līdz pat Matīsa ielai, protams, ir forši ar velo paripināties tam visam pasākumam garām, nevis nīkt stundu ilgā korķī.
Tādā ziņā, Deglava tilta slēgšna vismaz atturēja mani braukt ar auto iekšā centrā. Bet nu es jau neesmu gluži latvietis parastais ar savu veļļošanu pa ziemas saliem un sniegiem ar bērnu uz bd un tādiem ierastiem braucieniņiem uz Bausku ar velo u.tml. Jau 4dien un 5dien novērotais tajā posmā lika domāt, ka latvietis parastais drīzāk tiešām stāvēs 2h korķī (patiesībā vairāk, ja vēl atpakaļ jātiek vakarā, bet tad cik novērots, korķi ir vēl lielāki), nekā kaut ko pārplānos savos loģistikas ieradumos.
Novērojumi braukājot 1,5 mēnešus posmā darbs - bd ar auto liecina, ka ar auto šis ~7km posms aizņem ~20-55minūtes. Kamēr ar velo: ~20-25minūtes. Tālāk uz mājām - līdzīgi. Plus ar auto vnm braucot es pēc iespējas centos braukt nesakarīgos laikos - nu tur uz 10iem uz centru, uzreiz jau pēc 16iem - prom, lai nestāvētu propkās. Ja brauktu "normālā darba laikā", tad tak tur bez 2h posmā bd - darbs - bd vispār neiztiktu. Un tad jau vēl tālāk uz mājām jātiek.

A kas ir par problēmu, ja pie manas drausmīgās pašsajūtas, zaļajiem puņķiem jau gandrīz 2as nedēļas, klepus, krekšķa, drebuļiem, temperatūras no 36,5 līdz 37,0 asinsaina ir ideāla?
Hemoglobins vispār 138, CRO - 1,67?
Vienīgais, kas man nepatīk, ir WBC, kas it kā ir normā (5,3), BET tā kā parasti normālā situācijā man viņi ir konkrēti zem normas (2,5-3), tad šis sanāk gandrīz 2x paaugstināts cipars.
Tas nozīmē, ka nav iekaisums? A kas ir? Kāpēc es esmu beigta? Tiešām jāsāk meklēt audzēji kaklā vai jāmeklē limfoma?

pie ārsta ta jāiet, bet visi nosūtījumi un dokumenti palik mājās. Značit vispirms vēl mājās jāiebrauc (labi ka mājas nav tālu no tās Kaņiera ielas). Mazāk par stundu palicis līdz vizītei, bet es vēl ceļā no darba uz bd.. Saprotu, ka laika ziņā nebūs, un sāku ar draudzeni bīdīt dzelas pa telefonu, lai aiziet uz manu dzīvokli un vismaz paņem tos papīrus, citādi, kamēr mēs pēc bd vēl uz mājām, tad ar visu bērnu uz 4o stāvu, tad vēl atpakaļ, tur ārsts 100 punkti nokavēts. Tā jau pamatīgi visur sanāca līst visiem priekšā, lai kkur paspētu..

Nu tad bd sarunāju, ka bērnu sāk ģērbt, kamēr nāku. Palīdzēja saģērbt. Aizskrējām uz auto. Mašīnā, kad tuvojamies, zvanu draudzenei, lai iziet laukā no mājas, fiksi piebrauksim, paķersim pa logu un brauksim tālāk. Taisnības labad gan jāsaka, ka es parasti uzspiežu zvanīšanu, kad stāvu pie kādiem luksoforiem, ieslēdzu skaļruņa režīmā nometu kkur uz sēdekļa to telefonu un tā runāju - nez cik tas skaitās/neskaitās brīvroku režīms. Runājam ar draudzeni. Piepeši meitas balss no aizmugures: - Mammu, nedrīkst mašīnā runāt pa telefonu!

6dien vēl palūrēju savā mutē un es beidzot sapratu, KAS man tur sāp jau gandrīz 3 nedēļas. Tak tur VĒL diegi palikuši!! Un surprise, surprise! Tieši tajā vietā, kur man arī sāp visu laiku, kur nevarēju saprast, kas.. Tie diegi, kuriem jau vajadzēja pirms 10 dienām uzsūkties un tā, bet nu neiedziļinoties sīkumos, ņemot vērā, kā uzvedās līdz šim visi iepriekšējie, tad šitie ir ar potenciālu drīzāk izgrauzt man smaganā caurumu līdz pat tā nelaimīgā 7ā zoba saknei, nekā uzsūkties.. FML..
Ar šadu perspektīvi acu priekšā ķēros pie pincetes, bet rauj kā gribi, nevar izraut neko tik tālu, lai kkādā saredzamā (nemaz nerunājot par sasniedzamību) vietā būtu tā diega mezgls.. Otru galu ar nemanīju.
Padevos sāpēm un noliku visu malā. Tgd 3o dienu gaidu, kad sāks uzsūkties :D Vai kad atkal man uznāks drosme tur kko raustīt.

Labā ziņa gan pagaidām ir tāda, ka 7ais zobs nesāp. Ķirurgs pie raušanas deva aptuveni 95% garantiju, ka sāpēs. Uz karstu, aukstu, un ka tieši 7ais arī sāpēšot visvairāk - nevis tie caurumi, smaganas un kas tik tur vēl.. Pagaidām man sķiet man tai mutē ir sāpējis viss izņemot to 7o zobu.. Cītīgi dzeru kalciju un domāju pozitīvas domes (a ja nu tai nabaga saknei iepatīkas tas kalcijs? :) )

stundu stāvu domādama, ko lai dara arī rītdineu.
5dien pēcpusdienā pēdējā šprice (ampulas vēl ir, bet nav kas špricē). Nu zinies - vkr visu dienu mocījos. Dzeramās zāles negribu, jo nu uz 2-3h nav jēga TIK traki nesāp, bet nu reāli besīgi, ka sāp prakstiksi VISU laiku.
Plus vēl nesaprotu - sāp tam 7ajam tā sakne, vai nē. Tas caurums, kur izoperēja 8o, sāp nežēlīgi, pašu 7o paaiztiekot, nejūt neko. Tas caurums un sakne ir tikai 1mm attālumā viens no otra. Vot KAS tur tagad īsti sāp?
Plus vēl sāp visas šuves, sāp rijot, runājot, spļaujot, ēdot, skalojot muti. Da nu SĀP! Tas špricējamais Ketanovs tomēr lieliski noņēma tās sāpes. Bet tam instrukcijā ar rakstīts, ka ilgāk par 2 dienām nedrīkstot un bezmaz tikai slimnīcā. Man sanāca 4as dienas. Bet nu no šitā vismaz bija jēga, nevis kā no tās dzeramās versijas.
Tās sāpes arī tādas jocīgas, nesaprotamas. No vienas puses, man teica, ja tādas pulsējošas sāpes vai uz karstu aukstu, tad vajagot uzreiz pie zobārsta ar to 7ā sakni iet un skatīties (drīzāk raut, jo tur jau vairs nebūšot nekā laba ko redzēt). No otras - man laikam tomēr ir kkāda nejēdzīga reakcija pret to pretsāpju šprici. VISAS reizes, kad man ir tās šprices durtas, šitādas sāpes pa pusvaigu no abiem 5ajiem zobiem (gan augšā gan apakšā) līdz pat ausij ir bijušas ~2as nedēļas. Pagaidām vēl pat viena nav pagājusi. Var jau būt, ka te vēl tā standarta sāpe uzdarbojas un nav vēl iemesla panikai par to 7ā sakni.

Arī, ja nu tomēr jārauj, tad ir varianti - gribēšu kko vietā, vai nē? It kā jau varētu ielikt arī implantu (kaut vai lai nečakarētu augšu pretī, kur zobs ta ir), BET, tur atkal ir urbšana, anestēzija un hz cik ilgi sāpes, pietūkums. Labi, ja vēl ar vienu reizi varētu tikt cauri, bet uzreiz pie raušanas neesot labi likt iekšā implantu, labāk ieaugot, ja pagaidot 4-6 mēnešus. Tas nozīmē vēl vismaz vienu anestēziju, utt.. Plus tie stāsti, ka cikturilgi nepieņem to implantu, reāli neuzrunā.. a ja vēl tur kkas viens jādara, tad atkal kkas cits un tad vēl kkas un visas reizes ar anestēziju un >2ned. ilgām sāpēm?? Br...
Šuves arī kkad jāņem laukā. Pie kura zobārsta, kur rakstīties, to darīt. Jāpakontrolē arī tas 7ais, kur/ko/kā to?
Varbūt būtu vērts jau 1dien aizbraukt kkur uz konsultāciju? Bet viticamāk uz sitiena neviens tā nevarēs paņemt.

Plus 5dien vakarā sapratu, ka nav labi man ar to norautā naga īkšķi.
Visu nedēļu dzēru AB un pretsāpju špricēju, tpc mok nejutu. 6dien reāli kliboju. Atkal uztaisīju kumelīšu vannu. Bet nu es vairs nesaprotu, vai maz tur tas nags pie vainas, vai cita vaina, jo naga gals/priekša/stūris ir brīvs. Tur pēc manas saprašanas nekas miesā iekšā neaug. Un tur arī nesāp. Sap vairāk sānā, uz naga pamatnes plusi. Arī sarkans un pietūcis ir tieši tur. Tad nu arī - jautājums, iet pie podologa vai tomēr uzreiz pie kāda ķirurga?