nu "jauki" nu!
Es visa tāda vkr, šodien piešmorējusi pilnu ledskapi (lai būtu uz darbu, ko līdzi ņemt sākot no 2dienas), a šodien kad LORam saku, ka jāslēdz slimības lapa, šī nobola acis, pasaka, ka ka viņa neko neslēgšot un lai es ar savu degunu un analīžu rezultātiem nākot 3dien vēlreiz. Tad redzēšot, kādas vēl varbūt procedūras vai tml. Katrā ziņā pateica, ka man tgd ar to degunu vajagot kā ar jēlu olu, kamēr visas gļotādas neesot sadzijušas, plus vēl imunitāte kaķim zem astes.
Taisnība jau viņai noteikti ir..
Lēnā garā jau riteņoju ar bērnu uz bd, uz kādu tuvāku veikalu, bet nu jūtu jau, ka pie jebkuras mazākās slodzītes mugura slapja, uzkāpju pa trepēm, elpas trūkst.. Ar kājām pastaigājam uz veikalu, uz bd - atnāku -> drebuļi.. Kaut kāds reāli nasty vīruss (vai kāda infekcija) trāpījies. Smieklīgākais, ka man šķiet, ka bērnam jau bija pēc tā bronhīta arī šitas pats, tikai viņai tas pārgāja ar 2-4 dienu pašņurkulēšanos (nu labi - viņa tai brīdī gan JAU dzēra AB tam savam bronhītam, vrb tas kko tur izglāba?), a es, kam augstāka temperatūra vispār ir salīdzinoši reti (parasti pie standarta vīrusiem nav vispār temp.), te drebinos un mokos jau 2as nedēļas...

un jā - tāpēc, ja uz ielas redzat kaut kādu aptrakušu māti, kas savam nabaga 3 gadniekam aurē virsū pa visu ielu, lai neceļ neko no zemes, padomājiet varbūt, ka tas ir tāpēc, ka tā māte negrib ATKAL no bērna noraut kaut kādu zarazu un sēdēt nedēļām ilgi mājās? Jo bērnam redz nekas - paceļ tgd pavasarī no zemes kkādu apdirstu, apmīztu, sazinko jau savā dzīvē redzējušu zīli, un iebāž mutē, rokas ar labu mazgāt nav piedabūnama, norauj no tā visa kaut kādas draņķeklības, a mājās beigu beigās jāsēž man... :((((