Iksirugumta ([info]po) rakstīja,
@ 2017-06-24 10:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:eiropa, eiropas savienība, kalergi, komunisms, nwo, verdzība

May matter
One of the intellectual founding fathers of the European Union, the Austrian diplomat and Freemason Richard Coudenhove-Kalergi outlined his plans for the overall future implications of the EU in his book ‘Practical Idealism’. Looking back at this text many years after it was initially penned by Kalergi it is interesting to note how many of his peculiar and often disturbing plans might be coming to fruition in contemporary Europe.

THE KALERGI PLAN

Kalergi described his dreams for a One World Government with its foundations in the European Union. He hoped that the European project would go on to become the blueprint for a society run entirely by the global elite over a completely powerless population. He wrote that he wished to see the end of national sovereignty and self-determination and he believed that nationalism, and indeed the very concept of nations, could be demolished through multi-culturalism. He wrote that a society that was racially and ethnically diverse was one which was easily controllable by the political elite.

According to Kalegri, a diverse and multi-cultural people were easy to control as they had no common identity to rally behind in the event of a political crisis. In addition to that, a diverse population would be easy to conquer by the means of divide and rule. The newly arrived immigrants would be pitted against the native people with both sides believing that they were a persecuted minority languishing under a system of law that was rigged against their favour.

Over the years, the European Union has gradually eroded aspects of national sovereignty for nation states, often making national law subordinate to that decided by unelected figures at the head of the international organisation. There has also been a concerted attempt to chip away at nationalist sentiments and nation-orientated social projects by such policy decisions as freedom of movement and Angela Merkel’s open door policy towards Syrian refugees.

While Kalergi’s text might seem to be a relic of a more authoritarian and intellectually warped era, it is notable that he is still celebrated and honoured among key members of the European Union today. The Kalergi prize, otherwise known as the Charlemagne Prize, was created in his honour to be awarded to European figures who have helped to promote his plan. Among those awarded this prize in recent years are Angela Merkel, Herman Van Rompuy (the former Prime Minister of Belgium and first President of the European Council) and Pope Francis.

The fact that Kalergi is still apparently alive in the minds of many prominent Europeans has led to the suggestion that this is what lies at the obvious antipathy towards the president-elect Donald Trump by European leaders. Kalergi hoped that the United States would be the next region to fall under the One World Government he envisaged and perhaps many people still nourished that dream until his shock election last year. Trump has proven himself to be openly hostile to the idea of multiculturalism and further immigration to the United States, in stark contrast to any of his recent predecessors. He has also preached an isolationist foreign policy and appears to be drawing the lines of the classic nation state in much darker shades than previous presidents. Perhaps it is the case that he is seen as a potential fly in the ointment when it comes to pursuing Kalergi’s bizarre plan for world domination.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]217
2017-06-24 21:42 (saite)
Hmm. Ok. Varbūt ne uzskatīt sevi par labāku. Bet citus par sliktākiem/zemākas šķiras gan.

Tāpēc atkārtošos - tas nav viens un tas pats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]po
2017-06-24 22:10 (saite)
Te nu mēs sākam saskarties ar kultūrkonflikta un etniskās teritorijas jautājumu. Iespējams, maisoties dažādām kultūrām, izdzīvot var tikai kopīgais, kas nozīmē trulu seklumu vai dziļu primitīvismu. Pastāv, protams, alternatīva - žīdi savā veidā gana sekmīgi izdzīvojuši sinagogu internetā, bet tieši tāpēc viņu īpašums ir visa pasaule - jo viņiem nav pašiem savu māju (savukārt, Izraēla vnk ir globālās karaļvalsts neaizskaramais kontrolcentrs).
Nav runa par labākiem un sliktākiem. Drīzāk - par izdzīvošanu. Lai kā gribētos uzskatīt savu dzīves stiepienu par izsmeltu visuma klājienu, tomēr pastāv laiks pirms un pēc, kurā pie kaut kādām redelēm jāturas visiem. Un šīs multi-kulti inovācijas to dzīvības iepakojuma režģi cenšas saplēst.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2017-06-24 22:19 (saite)
izdzīvot var tikai kopīgais, kas nozīmē trulu seklumu vai dziļu primitīvismu

Nu jā, es laikam esmu optimiste - man šķiet, ka ne obligāti var izdzīvot tikai kopīgais, bet ka var izdzīvot atšķirīgais, ja tas ir labākais.

Bišķīt primitīvs piemērs, bet man šķiet, ka angļu kultūra ir mani padarījusi par mazāk depresīvu, labsirdīgāku (pavisam nedaudz hah ) cilvēku. Nu tā, ka var viens no otra sadzīvojot pārņemt to labāko

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2017-06-24 22:11 (saite)
Vispār jau nē - uzskatīt sevi par labāku = uzskatīt citus par sliktākiem/zemākas šķiras. Tas nebūt nav tas pats, kas nacionālisms/patriotisms, tas ir supremacisms. Supremacisms nemaz nav obligāti nacionālisma blakusprodukts. Teiksim muslimi uzskata nemuslimus par sliktākiem/zemākas šķiras. Tas var izpausties jebkāda veida hipertrofētā traibālismā.

Attiecībā uz zemāk esošo postu. Saglabāt savu identitāti daudz vieglāk un dabiskāk ir savā nācijvalstī, kuru tu vari prognozēt kā ''savu'' ilgtermiņā. Te arī nav obligāti etnisks, reliģisks vai kāds cits serdenis vajadzīgs. Var būt multietniska un multireliģioza valsts, kas tomēr tuprina saglabāt savu identitāti. Bizantijas impērija bija tam puslīdz adekvāts piemērs. ASV gadus 60 atpakaļ arī. Tas, ko grib globālisti ir sagraut jebkādu šādu prognozējamu, reģionālu pašnoteikšanos. Visu vadīt grib paši globālisti līdzīgi kā PSRS politbirojs ar Partijas nomenklatūras palīdzību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2017-06-24 22:29 (saite)
1)Varbūt jā, es jaucu terminus, un tas, kas man nepatīk, ir supremacisms nevis nacionālisms, bet tas, ka supremacisms parādās arī saistībā ar reliģiju, neatceļ to, ka viņš diemžēl bieži iet kopā roku rokā ar nacionālismu.

Nesaki, ka nē, tad sanāk, ka noliedz realitāti, vai arī mēs dzīvojam dažādās pasaulēs.

2)Var būt multietniska un multireliģioza valsts, kas tomēr tuprina saglabāt savu identitāti.

Ar ko tas atšķiras no mūsdienu Eiropas (zinu, ka tā nav valsts, bet transnacionāls Kopums aptuveni ģeogrāfiskās Eiropas robežās, bet diezgan līdzīgs kkas valstij tomēr)?
Es vienlaikus esmu latviete, vienlaikus baltiete, un vienlaikus eiropiete, un šobrīd no Portsmutas, un vienlaikus cilvēks. Un visas tās šķautnes neizslēdz viena otru...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-06-24 23:22 (saite)
1) Nesaku, ka nē. Traibālisms var hiperbolizēties līdz ''cita nīšanai'', poralizēšanai. Jebkurš. Etnisks, reliģiozs, politisks, šķirisks, profesionāls, you name it. Cilvēka daba cilvēkdabos.
2) Jā, Eiropa kā reģions vienmēr bijis multietnisks, vairāk vai mazāk monoreliģiozs pēdējos 1000 s čem, ta gadus gan (ar izņēmumiem) un multikulturāls. Pat vienas Eiropas nācijas ietvaros ir n-tās minikultūras, reģionlas tradīcijas. Tomēr to būvbloki bija atsevišķas nācijas, reģionālas kultūras un tajā dzīvojošo tautu pašnoteiktas tradīcijas. Faktiski tikai kristietība ir iemesls kāpēc šāda multikulturāla Eiropa tomēr izveidojusies kā puslīdz vienota alianse pret iebrucējiem no citām lielkultūrām vai pati uzstājās kā agresors pret tām.
Vobšem tā ir garlaicīga vēsturiska lekcija, bet points ir tāds, ka pašreiz tas, ko pieņemts saprast ar ''multikulturālismu'' ir pavisam kas cits un pats Klergi to diezgan labi paskaidro. Pēkšņa forsēta masveida iebrucēju ievešana no islama zemēm vai Āfrikas var izraisīt tikai kulturālu karu un atsevišķu nāciju/reģionu izzušanu, to vietā parādoties sadrumstalotam, nekohezīvam kara laukam, līdzīgi kā tas bija Romas sabrukuma un un Tumšo Gadsimtu laikā. Vai gribam to atkārtot?
Tas neattiecas uz tevi u.c. eiropiešiem, kas pārvietojas Eiropas iekšienē, jo lai cik mēs nebūtu dažādi, Eiropai ir kopīgi tradicionālie fundamenti un, piemēram, Austrumeiropiešu pieplūdums Rietumeiropā, neizraisa ne tuvu tādas kulturāls ķorkas. Mēs viegli integrējamies pie viņiem, tā pat kā viņi var viegli integrēties pie mums. Tas pats nav sakāms par pilnīgi svešādām Āzijas un Āfrikas tautām.

Konkrēti adresējot tavu sentimentu - tāds multikulturālisms, kādu cenšas uzspiest ES līderi un globālais kapitāls kā reiz veicinās atgriešanos barbariskā sadrumstalotā traibālismā, kas bieži rezultēsies fiziskā konfrontācijā starp n-tajām, mākslīgi vienai otrai blakām saliktajām ciltīm, kas savā starpā nedala nekādas kultūras un morāles vērtības. Divide and conquer.
(starp citu, šis nereti tiek minēts kā viens no sliktajiem Rietumu koloniālisma iespaidiem uz Āfrikas kontinentu, kur dažādas ciltis tika iesprostotas mākslīgi demarķētās valstīs, lai gan nebija savā starpā draudzīgas)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2017-06-24 23:32 (saite)
Es aptuveni saprotu, ko saki par to kulturālo atšķirību starp Eiropas/Āzijas/Āfrikas tautām, tikai Tu tur redzi pilnīgi nesavienojamas parādības, es, savukārt, iespēju sadzīvot, kas prasītu ļoti ilgu un sāpīgu procesu, varbūt gadsimtus līdz islāms norimtu tāpat kā kristietība, taču iespējamu un vajadzīgu.

Jo nu neviena no tautām jau diemžēl nepazudīs melnajā caurumā pēkšņi, un vai nu nāksies iemācīties sadzīvot kkā vai arī visi viens otru nogalinās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-06-24 23:55 (saite)
Esmu reālists, kam vairāk interesē prognozējami mērķi un to regulācija, ņemot vērā pašreiz notiekošo. Islama norimšana te pat neko daudz nedos, jo pat bez tā attiecīgās tautas ir pilnīgi nesavietojamas ar pašreizējo Eiropas kultūru. Ja ir vēlme jau TAGAD uzsākt nākamos tumšos gadsimtus, nu ko, varu tikai teikt, ka es negribu. Principiāli nepatīk defītisms. Milzīgu svešu tautas blāķu saplūšana NAV kaut kas fatāli stihisks, vismaz ne šajā laika posmā. Šobrīd tas ir Rietumu politiķu apzinātas politikas jautājums. Kā redzi, Polijā, Čehijā u.c. valstīs, kas pretojas ''plānam'', nav jāsadzīvo ar tādām problēmām kā Rietumeiropai. Kamēr Eiropas valstis neirst vaļā pa vīlēm tīri dabiskas degradācijas/izmiršanas veidā, uzskatu par pienākumu saglabāt ''mēs paliekam savā, jūs savā vietā'' principu. Tas nebūt neliedz palīdzēt citu civilizāciju progresam. Transportēt visus tuvos austrumus, āfrikas vai citas ''atypalikušas'' populācijas uz Rietumvalstīm ir tipiskais ''barot ar zivīm, bet neiemācīt makšķerēt'' risinājum, kas ilgtermiņā ir negatīvs kā pret pašiem tā sašiem.

Un ja tīri manu intuitīvo vīziju par iespējamo globāli utopisko nākotni, kur būs viena globāla nācija - nē, es tai neticu. Notiks fluktuācijas, tautu/kutūru izmiršana, citu veidošanās to vietās tā pat kā senāk un ar visiem līdzi nākošajiem traibālismiem tikai jau citās ģeopolitiskajās formācijās.
Nu jā, žīdi tikai paliks, kā vienmēr, jo ir paši efektīvākie nacisti. Piedod par cinismu.:P

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2017-06-25 00:11 (saite)
Gribētos atbildēt, bet jāsāk strādāt :D moš rīt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2017-06-25 13:25 (saite)
Lūk. Esmu bijis visos "Eiropas" nostūros, taču pamanījis esmu tikai vienu common denominator - ka visa šī ģeogrāfiskā telpa k ā d r e i z ir bijusi kristīga (vienotās Eiropas ieja btw dzimst tieši katoliskajos viduslaikos, katholikos = universāls), bet tas arī viss. ES jau pusgadsimtu mēģina runā par kkādu wishful thinking vienotības fantāziju un labākais, ko viņi ir izdomājuši, lai radītu vienoto fikciju - arābi, geju tiesības un liels piķis, kukuļi, lai visi it kā justos saistīti. Tā kā kristīga Eiropa vairs nebūs nekad, un komunisms bija masīvs ļaunums, tad par spaidu kārtā maākslīgi vienotu mutter europa vajadzētu aizmirst, sevišķi ņemot vērā, ka vienīgais pa īstam vienojošās lietas (tautu, nāciju, ģimeni, mīlestību, patriotismu, lokālo, reliģiju, kopīgo vēsturi, mazos biznesus) ES birokrātiskā vergu mašinērija ir sistemātiski centusies apkarot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?