dekoltē

Atminos - bērnībā skolā bija bekas.
Uz tām garajos starpbrīžos piestaigāju Arkanoid uzspēlēt, kamēr skolas gaiteņos garajā starpbrīdī skanēja skolas radio, kuru kustināja vēlākais Saldus radio DJ. Šķita forši un moderni, ka tā darījās - neatkarīgi no tā, vai sakrīt gaumes, jo muzons te nebija vienkārši ierastais radio troksnis, bet gan bik atlasītas, mazāk nodrāztas lietas. Atceros, ka nereti skanēja The Cranberries - Zombie, cepīja tolaik un cepī arī šodien!

Vēlāk parādījās pirmais IBM dators.
Es tāds skatos uz viņu un domāju - kam tāds sūds vispār vajadzīgs? Skola nav rūpnīca, ko ar to verķi vispār var darīt? Te neviens nezina, ko ar to darīt. Pat skolotājs nē. Viss notiek, bet te kaut kāds Alien technology piemērs uz galda, bet kluss.
Šodien arī man brīžiem šķiet, ka datoru katram īsti vairs nevajag. Cita gan argumentācija - kad lietas ir pārsvarā internetā, operētājsistēma un dzelžu veiktspēja paliek sekundāra. Iz šī aspekta arī šķiet, ka tablešdatori atrod sev nišu - būt kā konsole rēķināšanai mākonī. Tas pats ar ChromeOS datoriem, kurus var kustināt pat uz baaaigi veca dzelža.

Vai man ikdienā vajag kompi?
Reti! Vai man ikdienā vajag Windows kompi? Vēl retāk par iepriekšējo retumu, lai gan W11 grib man iestāstīt, ka man jāpērk jauns kompis. Man gan sava galva uz pleciem un e-waste ģenerēšu tikai tad, kad vecais dzelzis vai nu mirs, vai totāli nespēs apmierināt nevienu pašu manu digitālo vajadzību. Microslop kā uzņēmumam te ir precīzi nulle teikšanas manā universā. Mūra likums pēdējos ~10 gadus stagnē (ar dažiem lux klases izņēmumiem), kas nozīmē tieši šo realitāti - vecs kompis šodienas lietas rēķina gana adekvāti, ja vien nav nepieciešams regulāri veikt top slodzes - grafika, fotošops, video montāža, jaunākās neoptimizētās spēlītes.


Kādām funkcijām man kalpo dators? vai Microslop ir taisnība, ka jāapgreidojas?
1: YouTube - varētu piekļūt kaut caur Smart TV, ja tā vēlētos (caur reklāmas bloķējošu rūteri). Windows kā OS nekādu lomu šīs vajadzības apmierināšanā nespēlē, šis neparedz datora apgreida izdevumus, Microslop var ieskrieties.
2: YouTube music vai Spotify, vai kas cits - varētu kaut pa taisno strīmot uz resīveri, kontrolējot atskaņošanu ar mobilo. Chromecast Audio, piemēram. OS izvēle te nekādu lomu nespēlē. Dators kā tāds šeit lomu nespēlē. Nevienu jaunu dzelzi man nevajag, lai arī ko krapitālisms aiz stūra nepukstētu. Es par ilgtermiņa lietām.
3: Kino. Kad katrs no straumēšanas kantoriem velk sedziņu tikai uz savu pusi, brutāli sadrumstalojot tirgu - es vienkārši uzmetu šo otstoju un pievēršos pirātismam. OS izvēle te nekādu lomu nespēlē. Torentus kaut caur mobilo un failu tad var strīmot uz TV vai skatīties no fleškas. Nekas nav jāapgreido un rezultātā baudu daudz labāku kvalitāti un skaņu.
4: 35mm filmiņas skenēšana ar nu jau diezgan senu risinājumu, kas paredzēts konkrētai Windows vai MAC operetājsistēmai. OS izvēle beidzot sāk spēlēt kaut kādu lomu. Taču šķietami, jo nekas man netraucē rūcināt virtuālo Windows XP un skenera softu kaut no Linux. Un manā rīcībā esošais un pirms manis 2 cilvēku lietotais kompis labi velk offline Lightroom versiju. Man, tātad, nav jāapgreidojas.
5: Videospēles? Meh, tas tirgus ir kapitālistiski degradēts un man vairāk retro gala spēles interesē, kad visa šī padarīšana vēl bija entuziastu rakstīta mīlestības vēstulīte faniem. OS izvēle te nekādu lomu nespēlē. Retro vajadzības apmierina LAKKA (Linux distro, kas ieslēdzas kā konsole un kustina tikai RetroArch emulācijas risinājumu) un nākotnē varbūt gribēšu GabeCube - ar nosacījumu, ja tirgū atgriežas akcents uz mākslu, nevis turpinās atraugāšanās un tīra ekspluatācija. Es balsoju ar maciņu un par šo es īsti šodien nebalsoju. Turklāt - videospēlītēm man ir konsoles. Citos vārdos - nē, Microslop, man tavu jauno OS nevajag nevienā pašā brīdī - pat jaunus dzelžus nevajag. Man vispār kompi no tevis īsti nevajag, tu man esi lieks! :)

Kā redzams, manā ikdienā neaizstājama kompja vajadzība parādās tikai 4. punktā - visam pārējam ir alternatīva un specifiski dzelži. Diversifikācija ir zelta standarts. Ja tu visu dari no PC un tas tev beidzas - tu paliec bez šī visa. Bet, kad tev ir alternatīvas/specifiski dzelži, datora slimības tevi vispār nerausta. Nu, vispār, jo manā gadījumā apstājas tikai skenēšana un YouTube pie lielā ekrāna un lielās skaņas. Viss pārējais notiek - platēm, Bluray diskiem, DVD un CD stulbi kompji ar cilvēkdatus aiz muguras gopījošiem internetiem nav vajadzīgi. Turklāt aspekts psiholoģiskais - ko tu nopērc, to tu vērtē daudz, daudz vairāk. Pirkšana ir zāles pret digitālo tukšumu, kas lēnām rauj caurumu dvēselē.


Offline skaidrība globālas digitālās narkomānijas laikā.

Norvēģijā lašus baro ar burkāniem.

Slīcināšanās narkotikās bieži vien ir pat līdz galam neapzināta izejas meklēšana no bezizejas. Izvēlētā viela - absolūti nav svarīga. Sekundāra lieta, kuru nosaka cena un pieejamība vien. Lietošanas iemesli - mērķa zudums, sūra vide, sociālā bezizeja, depresijas, vientulība, bezdarbs un nulle nākotnes, pēc kuras tiekties, jo esi principā apkārtējiem miris, zudis. Sociālais dzīvnieks bez sociālās pārtikas.

Dzīves sistajiem patīk apsisties - tāda ir dabiskā lietu kārtība, kad cilvēks principā ir padzīts no cilts un mēģina apgūt izdzīvošanu ārpus drošajiem mūriem - neatkarīgi no kultūras, amata, ādas krāsas un pēdējās algas apmēra. Tukšums un puvušas konstrukcijas, kuras mēģina aizšpaktelēt un aizplāksterēt, lai gan visu būdu no jauna būs jāceļ, lai tiešām savestu to padarīšanu kārtībā. Un citādu.

Cilvēka statusu šodien definē profesija un tas, vai tev ir darbs konkrētajā brīdī. Tavas iespējas diktē atalgojums jeb Fun budžets, kad visas saistības ir izpildītas. Tāpat kā ģimenes vārda svars, bērnības veselīgums, iegūtā izglītība. Bet izglītības iespējas jau no citiem sliekšņiem atkarīgas. Pašvērtējums? Nu, skaties. Ja izvilkta loze, kurā vecāki agri iet bojā vai iegūst smagu invaliditāti, kur pašam piemetas kaites, kuru dēļ tu uzaudz ārstniecības iestādēs un paliec videnē uz otru gadu, zaudē visus savus draugus un sabiedrību - kādas tur dižas iespējas? Bet ienākumu avots katram nepieciešams... Ja darbs tev nav ilgstoši - to jūt uzreiz.
Lai nesabruktu visas tās elles priekšā, cilvēki nereti atrod kādu vieliņu, kuru lietot kā lietussargu pret visu to drazu, kas krīt uz galvas. Tas lietussargs var manifestēties visādu ekscesu formā - narkotikas, pohujisms, nerēķināšanās ar sekām, galvas ierakšanas smiltīs, faka negivošana par politiku un citi klusas, pat neapzinātas pašnāvības veidi.
Ja es nebūtu atradis savu šī brīža darbu, es droši vien būtu aizgājis pieteikties šaut krievus Ukrainā, bija tas jau plānos. Man naudu dzīvošanai vajag pat tad, kad mani sabiedrībai nevajag. Kāpēc lai es savu tumsu neapmainītu pret labuma nešanu citiem, samazinot maskaļu skaitu, klusībā cerot lodi arī savā pierē, lai šis viss ir cauri?
( ... tālāk ... )

un šie vīri sajutās aizvainoti un iegāja milzīgā krāsā, jo viņš gaidīja atnākam ar necieņu pret Izraēlu izgājušo, kurš gulēja ar Jakoba meitu, tātad kurš ne teica, ne darīja, ko teica.

ziemas antrops. kuzmas ventūra nebija gājusi sacen. baltā auduma ziedošās pļavas. kaut kur zālienā nodemonstrētās auklas. maizes autori. kā loka metinātājs uz jūras skabargas. neviens nedara skarbas lietas šeit pustumsā.

uzlika griesties skabargai uz acs kaunu, tā griezās kā ezis griežas piena miglā, tik pat skabargaini kā tūlīt atnāks mustafa un ieliks kefīra glāzi acī iekšā kā plauktā ieliks ar ezermalas alus kausiem kopā un sakopinās to visu drumslās, centrifudzēs, ielūgs uz kafiju vēl pēc tam, bet iesaiņojums būs pacietīgs, tas būs vienkārša paciņa ar uzrakstu vai bez tā, ar paziņojumu, uzsaukumu, piekodinājumu, atgādinājumu, salutējumu, tostu, mazirbes krodziņu zem acīm vai vienkārši boksa maču zem matrača, zem amatas gultnes, zem gultas, zem kules, iesita tieši tur, kur pabira, un pabira tiešām uz visām pusēm vulgāri lamuvārdi, kurkuļi un mēmi, gandrīz vai runāt nespējoši, iespējoti tikai uz brīdi pabērt saslaukas, lai laiks un telpa kā bulkas kā kraukļi, kā ēdmaņa, zaņķa pirtiņā nodeldēta atnesīs atpakaļ noslīkušo pili, noslaucīs drupačas no galdauta, pārvērtīsies bultā un iešaus pa kartupeli, izšaus tam aci, izdurs sīksto miesu un sapakos maisos, kurkuļiem barība un pati sieva mīļa, kaut tikai, kaut tuk, kaut tuk, kas tur ir, acis atnākušas atrādīties, paskaties un atminies, tās taču ir tīrasiņu mīlas dzīslas, tās taču ir karātavu strīpas, kas aizmiglo un kas atkārto kodificē moku sābru, moku sombrero, mokasīnu, moskviču, volgu un taubi kā haubi kā sultāna halātu, kā medus vircu, kā mūžībā sajaukto bezrecepšu virtuvi tuvējā metāla riņķu barankā.

7 Jakoba dēli atkal sāka dzīvot laukos, no kuriem tie bija ieguvuši lietu.

baroties no pampāciešiem. neviens drošs sekstants. mazās rudzu tāfeles. iepazīties ar skolas pastulbeni. makarona grūtā arbitrāža. tekalēja grūtos aprises monolītos.

lai uzceltu un uzceltos, jāpiegrūž vēl ogles, ogles vēl piegrūstās izskatās neomulīgi, viņas ir dāsnas, bet ne tiešām tik, pat mazliet vairāk par sālītu sīpolu vai marinētu gurķi vai abiem, vai nevienu, vai dilli ar pētersīli, vai lidojošo skvoreču. kaut kā tā un nekā savādāk. kā ogudillis pasauca. kaut nu būtu pasaucis ar lietussargu, ar zontu. kaut nu, kaut nu skoču ar plīstošu stiklu sakauj tu, sakauj ogudilli, sakauj krepapīra cietoksni, sakrāj un sakrājies, sadodies, saelpojies, salīmējies, sabučojies, satuntulējies salūta sutā ar nazi un diega spoli atspoli atsperi, diktofona skaļruni skaļi runā, līmē, bučojies, lidinies, sapinies un atpisies.

Biju ciemos, un ieraudzīju

Pirms 20 gadiem

Marts 13., 2006

23:19
nekas TĀDS - liels, balts un pūkains trusis, nav noticis. visu dienu domāju par stomatītu, ka derētu iekosties nekvalitatīvā asfaltā tā, lai asinis šķīst, jo gļotāda kut, bet pievakarē, virzoties pa veikalu Alfa, domāju, kaut nenokristu zeķubikses. vēl suns saslimis un slēpjas pie manis, šim liekas, ka manā pusē nav sāpju
(ir doma)

23:40
darbā kolēģiem parādīju savu falšo draugiem.lv tēlu, nez, vai vēl gribēs "draudzēties", vai gribēs uzticēt kaut kādus darbus, varbūt domās, ka esmu nelīdzsvarota un neuzticama
(11 raksta | ir doma)

Varbūt kādam ir jau pieredze un gatavs saglabājies plāns?
Kā to aptuveni 30 pusmūža cilvēkiem padarīt iespējami aizraujošu.
Es nelietoju spotifaju, bet varbūt tur var atrast jau gatavas Paula un piecdesmito gadu populāro dziesmu listes dejām?
(Doma par onkuli ar sintezatoru mani kaut kā nesajūsmina.)
Interesanti viktorīnas jautājumi par jubilāri, uz kuriem būtu aizraujoši atbildēt, un nestulbas aktivitātes kartupeļu un karbonāžu nokratīšanai dziļāk vēderā arī velkomēti.
Nekad neesmu vadījusi nevienu apaļu ballīti.
Un vēl es nezinu, kur maketē un drukā ielūgumus (daudz nevajag, nu desmit varbūt, bet ar savu tekstu).

Bija forši vakar bez visām ziemas ādām un segām izvizināties pa Rīgu ar velo 14km vērtībā. Beidzot tiku pie pilsētas pašā nomalē nobāztās suņu būdas Argus, kā arī iekš BFS nodot Velvia 50 attīstīšanai.

Argus veikalā biju vienīgais, lai gan elektronika ir šodienas maize.
Nav jābrīnās - diez vai prāta darbs bija nobēdzināt veikalu cilvēkam ne/mazpieejamajā Krasta ielā, turklāt vēl tumšā parkingā zem ēkas. Bez maz vai apzināti pacentušies sev ieriebt ar pieejamību un diez vai nākamreiz es tur meklēšu lietiņas. No sākuma normālās vietās izvietotus konkurentus čekošu - Argus lai paliek ekskluzīvi pirdējiem salonos un planētas piedirsējiem automašīnās - pašu izvēle :)

Iepriekšējā dzīvesvietā nobraukāju ~120km/mēn. Tagad skumji bik redzēt labi, ja daždesmit km/mēn., jo attālums līdz darbam pieaudzis 4x... Bet kādu reizi gan jau aizmīšos uz darbu tāpat - tik laicīgi jāieplāno.

Citēju e-pastu:

"Šis ziņojums tika nosūtīts no Pro-Mix.lv Foto&Video tehnikas interneta veikals .
Jūs saņemat šo e-pastu, jo e-pasta adresi, ko izmantojāt reģistrācijas. Ja Jūs neesat reģistrējies, lūdzu, ignorējiet šo ziņojumu.
------------------------------------------------
Aktivizēšanas instrukcijas
------------------------------------------------
Paldies par reģistrāciju.
Lūdzu, pārbaudiet savu reģistrāciju, lai nodrošinātu, ka jūsu e-pasta adrese ir pareiza. Tas aizsargā pret surogātpastu un ļaunprātīgām ļaunprātīgu izmantošanu.
Lai aktivizētu savu kontu, vienkārši noklikšķiniet uz saites zemāk:
[dzēsta]
(Dažas e-pasta klients, šī saite var nebūt aktīvs šo eksemplāru atpakaļ barauzra rindiņa).
Paldies!"

Lepns krievs pat AI pakalpojumu smādēs, lai gan te būtu tā īstā vieta savu huiņu nogrūst tizlam botam - būs nesalīdzināmi labāks rezultāts, bet nē! Grūti uz šo neskatīties kā uz attieksmes demonstrāciju. Demonstrētā attieksme: "Esmu pimperiāls idiots, manas vardarbīgās un atpalikušās tieksmes liedz man iespēju mācīties un augt, un sekmīgāk strādāt valstī, kurā pelnu savu maizi un dzīvoju. Esmu lohs - nedomājošs kremļa bots caurcaurēm un man par to nav ne kauns, ne neērti. Man patīk šaut sev kājās un droši vien tāpēc netieku ārā no savas smirdīgās 6m2 būdas bij. Padomju industriālajā teritorijā - vislētākā varianta!"
Visādi citādi gan tīri vērtīgs kantoris - par pieņemamu cenu pārdod to, ko konkurenti uzdod par vairs neražotu vai arī sistēmiski un brutāli pārceno.

BFS plauktos Velvia 50 nav gadiem un nebūšot, dabūt nevarot un neražojot, kamēr pro-mix tā pieejama (pēdējoreiz pirkta pirms vairākiem mēnešiem) un ar derīguma termiņu nākotnē.
Savukārt ībļi no masterfoto.lv iedomājas, ka ir OK piedāvāt šo pašu produktu par 1/3 dārgāk, nekā citur pieejama - kāda sātana pēc lai es pirktu V50 no masterfoto pa 35EUR, ja varu no promix vai pat Vācijas (fotoimpex.com) paņemt par ~10E lētāk?

Masterfoto orientējas uz idiotu cenām, kā redzams. Idiotisms, kas robežojas ar neslēptu mēģinājumu skalpēt - asiņaino nazīti pat neslēpj! Cits piemērs - Kentmere 100 Latvijā var dabūt par ~7EUR, bet šamējie prasa 16EUR - māsteruzcenojums precīzi par neko. Pamatīgs stulbuma nodoklis, ja nezini, kur pirkt par ražotāja atzītām cenām. "Veiksmi" skalperiem, kamēr pasūtu 2x V50 no citiem krieviem - promix!

Un nē - verifikāciju promixā neveicu - tā nekādi nesargā pret spamu - tik melīgs, pidarasīgs apgalvojums!!!
Verifikācija vien uzņēmuma galā apstiprina, ka e-pasts tiešām eksistē un, ka "drīkst" uz to sākt spamot, pārdot šo info reklāmpidariem un citādi ļaunprātīgi rīkoties ar to... Uzticēties šādas attieksmes paudējam, kas vēl atļaujas pirmajā saskarsmē melot? Pffft. Še tev feikus manus datus, dod man filmiņu par skaidru naudu bez jelkādas datu astīties un aizveries!

Kā jūs - normiji - spējat elpot tik pret sevi agresīvā ekonomikā?
Kā varat būt vienaldzīgi pret saviem datiem, dirnēt cilvēkdatus apzināti zogošos asociālajos tīklos, tolerēt reklāmas kā distopiski, bezpersoniski šmucspaiņi (nekas cits viņu acīs neesat)?!? Gaidīt pat reklāmas mobilajā, lai tik tiktu pie kārtējā bezjēdzīgā sūdiņa/"progresa" "spēlē"?

Torch me up, torch me down, torch me back to my underground, make me happy.

problēma ar pirmo cigareti ir tāda, ka ar to nekas nebeidzas, ieiet ritmā un atkal pīpē visu dienu, bet jācīnās par katru atlikšanu, tas pat ir interesanti, atlikt.

rabindranors tagore ar ezīša cepurīti brauc ar traktorīti strādāt, cītīgi strādāt. strītfaiteru gaismas gar malām ātri velk krāsainas un spilgtas līnijas, spuņģa ciemā arī kaut kādas krāsas ir ieviesušās uz veikala apmales piemēram vai arī kāda modernāka sērkociņu kastītes emblēma, bet tā viss pa vecam, malka kā plīsa, kad to šķēla, tā arī plīst, muskuļi kā auga, kad tos trennē un baro, tā auga un tā tālāk pavasarī vecā zāle bija sausa un dzeltena, bet ziemāji bija zaļi un sildīja zemi viss pa vecam kā emblemātiski teica diktofons un viņa lielais diplomātiskais palīgs bez neviena muskata, kurš bija noguris, ka viņa sliedes paliek abstraktas un nekādas piesaistes pie zemes tām nebija tāpēc viņi noorganizēja kooperatīvu, kura mērķis bija nepīpēt no rīta cik vien ilgi iespējams, aizstāt to ar dažādām nodarbēm kā pastaigu, trauku mazgāšanu, ūdens izlaišanu no boilera, lai var atkaļķot sildelementu un tā, pašsajūta bija lieliska, bet tajā pašā laikā nē viss bija pareizi, pašsajūta bija lieliska un kuram gan interesē teksta intensitāte, ja tikai var labi pasajusties.

Mājās ir kaut kāds samērā vecs pensionārs, kas lāgā nesūc, nevar saprast, kāpēc, bet vispār strādājot ar to var izbesīties. Viņi noveco un izbeidzas? Vai arī ir remontējami? Man ir Philips.
Skatos rd electronics un nevaru saprast, kas mūsdienās ir labs, strādīgs putekļsūcējs par draudzīgu cenu. Problēma ir paklāji un mīkstais grīdas segums (koka grīdas jau mierīgi var izmazgāt arī ar mitru lupatu).
Ir ieteikumi? Akumulatorīgie vai ar vadu, rokā turamie vai uz grīdas liekamie, ar maisiņiem vai ar konteineriem?
Man joprojām tā rd dāvankarte neizlietota (būtu jel kāds palīdzējis un samainījis pret naudu).
Ak jā, un kā uzvedas roboti telpās ar paklāju, dēļu grīdu, galdu, krēsliem?

Pamodos ar jauniem spēkiem un apņemšanos veikt eksperimentu.
Skolā piegādāti pārsimts Windows 11 datori. Negribu Windows - salīdzinājumā ar ChromeOS tas manu darbu sarežģī un paildzina precīzi 6.66 reizes un Windows loma vairumā mācību priekšmetu ir precīzi nekāda - tāpat 99% var izpildīt ar WEB risinājumiem. Tad nu - šodien pamēģināšu ChromeOS Flex uz tiem WIN adresētajiem dzelžiem palaist. Ja izdosies, skola būs vēl soli tālāk no neadekvātā bulija vārdā Microslop un man - manī vēl vairāk augs labi paveikta darba sajūta.

Principā man neviens te netraucē lēnām visus skolēnu datorus dabūt prom no Windows - varu to izvirzīt sev par misiju. Iet svētceļojumā, ņurcīties attīrīšanās rituālā! Ja vien vadība to akceptē.


EDIT:
1. solis: uzinstalēt ChromeOS Flex uz viena no šiem datoriem: OK
2. solis: dabūt šādu datoru skolas inventārā iekš centralizētās pārvaldes sistēmas: FAIL, jāpērk apgreidus.
3. solis: e-pasts institūcijām, lai aptaustītu šo licenču pusi un izmaksas: OK - gaidu atbildi. Sagaidu: 36.50 EUR bez PVN uz vienu datoru gadā. Tā būtu ~1/4 no MS Office 365 maksas gadā. Tā būtu ~1/4 no Windows 11 licences cenas. Strādājot Gdocs vidē atmaksājas momentā.
4. solis: saskaņot izmaksas, ieplānot budžetā: potenciāli un ik pa laikam gan jau pabakstīšu.

Nopirku lietotu Squier Telecaster.

Golden Age.

Granny Smith.

Pirms 20 gadiem 6. martā rakstu:

"kad man bija 12 gadu, tad domāju, ka spēlēšos ar lellēm visas dzīves garumā, kad man bija 22 gadi, tad domāju, ka vienmēr būšu iemīlējusies, jo tad iemīlējos visu laiku, šķita, ka tā būs vienmēr. re kā piekāsu. nav tādu vārdu kā visas dzīves garumā un vienmēr."