Petrovichs ([info]petrovichs) rakstīja,
@ 2011-06-22 10:26:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Riska kapitāli un izglītība
Gana daudz ir lasīta sūkstīšanās, ka Latvijas konkurētspēja mazinās, jo jaunieši dodas apgūt visādas pļāpu un vadības mācības, bet trūkst kvalificētu inženieru, zinātnieku precīzajās zinātnēs un strādnieku. Jā, ir tāds fakts, un "tehniskie" noveco un maiņa viņiem vietā nenāk, kaut arī no darba atrašanas viedokļa jaunam inženierim būtu daudz vairāk iespēju nekā kādam humanitāriķim, kuru mums ir kā negrieztu suņu.
Bet nu izrādās, ka tas nav specifisks Latvijas fenomens un līdzīga aina ir visā Eiropā:

“We do not have the education we need. There is not enough emphasis on STEM (Science, Technology, Education, Maths), nor in lifelong learning.”

Grūti pateikt, kas ir primārais - riska kapitālu pieejamība vai attiecīgi izglītotu ļaužu pieejamība vai vēl kāds cits iemesls, bet Eiropā ar startupiem galīgi nespīd. Neenu, ir, bet nav nekāda Silīcija ieleja. Un nekāda ne Izraēla. Un riska kapitāla pieejamība uz galviņu atšķiras dramatiski - ASV tie ir 72$, Izraēlā - ap 140$, bet Eiropā kopumā - ap 7$. Protams, Eiropa ir liela un Eiropas ietvaros ir liela nevienmērība, piemēram Somijā un Zviedrijā riska kapitālu daudzums ir ap 45$, bet rodas aizdomas, ka Baltijā un īpaši Latvijā šie skaitļi varētu būt zemāki pat par Eiropas vidējiem līmeņiem.
Bet ja es būtu riska kapitālists, diez vai es Latvijā atrastu pietiekami interesantu investīciju objektu, tā ka šis sadalījums pat šķiet loģisks.
Turpinām dejot un dziedāt visos dzīves gadījumos! :)


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]laacz
2011-06-22 11:08 (saite)
A Eiropā ir kāds vispārzināms un vispāratzīts specifiski tehnoloģisks universatīvs veidojums? A ļa MIT iekš USA.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]petrovichs
2011-06-22 11:13 (saite)
Šķiet, ka nē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]laacz
2011-06-22 11:28 (saite)
Nu, re. Nezinu, cik tas ir izteikts Vecajā pasaulē (Eiropā) kopumā, taču Latvijā tomēr pietrūkst valsts politikas, un, kas ir daudz būtiskāk, šo politiku atbalstošu pasākumu izglītības jomā. Pašlaik izglītībā dominē brīvā tirgus princips. Pieprasījums pēc sociologu varzām, atbilstošs piedāvājums, pārējais tiek atstāts novārtā, kas, savukārt, turpina mākslīgi uzturēt to, ka sociologu varza ir forši, jo novārtā atstāta izglītības joma nevienu nespēj ieinteresēt.

Eksaktās zinātnes pie mums ir aizgājušas akadēmiskajā plānā. Iespējams, ka tas ir mantojums un mācībspēku vecums, taču tā tas diemžēl ir. Izņēmums varētu būt tās jomas, kurās R&D tiek labi apmaksāts (dažas fizikas jomas, ķīmija, utt).

Par izglītību runāju tāpēc, ka pie mums ir nenormāla šķirba starp to, ko cilvēks apgūst savā ceļā uz atestātu vai diplomu, un to, ko no viņa prasa reālajā dzīvē.

Nesaku, ka tas, ko māca augstskolā vai profilā nebūtu nepieciešams. Tieši pretēji - tas ir (lai arī dažreiz pastarpināti) noderīgi un labi. Lielā problēma ir tā, ka netiek mācīts tas, kas būtu jāmāca.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]petrovichs
2011-06-22 11:34 (saite)
Cita starpā mums matemātikas un fizikas (droši vien arī citu priekšmetu, bet tur tik labi neorientējos) mācīšana skolās ir galīgi sačakarēta. Kopā ar bērniem ir nācies iepazīties ar skolas grāmatām šajos priekšmetos un jāatzīst, ka senāk šie priekšmeti tika izskaidroti saprotamāk. Rezultātā šobrīd matemātikas zināšanu līmenis ir pamatīgi kritis un tas var būt viens no iemesliem, kāpēc jaunieši iet mācīties specialitātes, kurās precīzās zinātnes nav jāzina. Viņi vienkārši tam nav gatavi jau kopš skolas. Viņi tur ir mocījušies bez jēdzīga rezultāta un negrib mocības turpināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kramers
2011-06-22 14:07 (saite)
Šobrīd skolā ķīmiskos elementus māca alfabēta kārtībā. Un Mendeļejeva tabula ir vienkāršota- salīdzini pats:


un

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-06-22 15:24 (saite)
Nekas tur nav vienkāršots. Tā ir kompaktā forma un izvērstā forma. Kompaktajā formā ir visi tie paši elementi tādā pašā secība, tikai garās rindas ir saliktas divās rindās, lai taupītu vietu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]divi_g
2011-06-22 11:13 (saite)
Nu, nav arī tik vienkārši, kā Tev gribās ;) Neapstrīdot to, ka pie mums ir vērojams krietns disbalanss, arī tie "negrieztie suņi" ir vajadzīgi, lai inženieru sasniegumus iepakotu, mārketētu, pārdotu utt utjp.

Un, btw, iespējams, ka arī ASV jaunieši vairāk pavelkas uz sociālo izglītību, jo atminos kkur lasījis, ka eksaktajās ir liels imigrantu īpatsvars, īpaši no Ķīnas un Indijas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]petrovichs
2011-06-22 11:21 (saite)
Neenu, sarežģīt kopainu nav grūti, ar to daudzi juristi tiek lieliski galā :)
Ir taisnība par Ķīnu un Indiju un par studentiem tehniskajās specialitātēs. Bet beigu beigās viņi savus startapus taisa tai pašā Kalifornijā, kur tam ir visi nosacījumi - pieejami kapitāli, piemērota infrastruktūra, labas universitātes visapkārt un interesanta, ļoti brīva darba likumdošana, kas nodrošina ļoti ātru darbaspēka kustību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]bozena
2011-06-22 11:52 (saite)
Saprotams, ka vajadzīgi, tak patlaban viņu ir tik daudz, ka varētu mārketēt un pārdot līdz pastarai dienai, bijis tikai ko.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2011-06-22 11:54 (saite)
Kā jau augstāk rakstīju, līdzsvara trūkumu šajā ziņā es nenoliedzu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2011-06-22 11:58 (saite)
Nezinu, kur viņi visi ir, bet, salīdzinot ar ASV, Eiropā reti kurš prot pārdot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2011-06-22 11:55 (saite)
Es tomēr aizstāvēšu humanitāro izglītību pretstatā eksaktajām. Abas ir vajadzīgas, un nav pareizi izcelt vienu pretstatā otrai, bet svarīga ir kvalitāte nevis kvantitāte. Latvijā un pat visa Eiropa komunikāciju prasmju ziņā joprojām ievērojami atpaliek no ASV. Lai varētu kaut ko pārdot, ir jābūt labam produktam, taču ir jāprot arī potenciālajam pircējam pastāstīt par šī produkta labajām īpašībām.

(Atbildēt uz šo)


[info]viestards
2011-06-22 12:54 (saite)
Ja runājam par investīcijām, tad tās visbiežāk dabū tie, kas māk investoram apkarināt ausis ar buzzwordu makaroniem, vismaz tā esmu dzirdējis par IT. Pie tam investori tagad tā krīt uz sociālajām un mobilajām platformām, ka daudz jau sāk runāt .com burbuli 2.0
Un programmētāju LV trūkstot, jo neviens nestudē, daudzi brauc uz ārzemēm, vai strādā ārzemniekiem.
Kas attiecas uz citu veidu inženieriem, tad pa LTV bija sižets, ka daudziem eksakstajiem studentiem pēc univeristātes nav kur strādāt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]petrovichs
2011-06-22 12:58 (saite)
Ja nebūs Latvijā kur strādāt, tad Vācijā atradīsies, kurā arī rodas nopietnas problēmas ar tehniskiem speciālistiem. Bet, cik zinu tirgu, jēdzīgu inženieri atrast nav viegli.
Marketologu visiem pietiek savējo, juristi vairāk vai mazāk ir piesieti konkrētai nozarei un konkrētai valstij, bet Oma likums visur strādā vienādi :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]petrovichs
2011-06-22 13:37 (saite)
Varšava, 22.jūn., LETA--AFP. Vācija pieļāva lielu kļūdu, tikai šogad atverot savu darba tirgu poļiem un citu jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, otrdien, uzturoties vizītē Polijā, paziņoja Vācijas ekonomikas ministrs Filips Reslers.
"Pagarināt no 2009. līdz 2011.gadam pārejas periodu, kas ierobežoja brīvu pārvietošanos strādniekiem no jaunajām dalībvalstīm, no pašreizējās perspektīvas raugoties, bija liela kļūda," Polijas ziņu aģentūra PAP citē Reslera teikto Poznaņā. "Aizvadītajos divos gados daudziem kvalificētiem strādniekiem bija jāapiet Vācijas darba tirgus, un tagad viņi strādā citās valstīs," viņš piebilda.
Vācija un Austrija bija pēdējās no 27 ES dalībvalstīm, kuras saglabāja ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai, darba tirgu pilnībā atverot vien šā gada 1.maijā.
...
Reslers, kurš ir arī Vācijas kancleres vietnieks, teica, ka viņa valsts ekonomikā patlaban trūkst 140 000 inženieru. Vācijas valdība apspriež plānus organizēt vervēšanas kampaņu jaunajās dalībvalstīs, viņš piebilda.
---
Zināma problēma varētu būt ar vācu valodas zināšanām, bet, līdzīgi kā Anglijās, lielai problēmai atrast darbu nevajadzētu būt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nxn
2011-06-22 17:25 (saite)
vācieši tiešam aktīvi met skatus uz austrumiem. viņi patreiz maina likumus un vienkāršo kārtību, kādā veidā atzīt ārzemēs iegūtos diplomus.
jo ļoti daudzi ārzemju profesori un tml. strādā par, piem., taksistiem. Valoda? nu, mana draudzene Karslrūē ikdienā darbā izmanto tikai angļu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Nav ko sarežģīt vienkāršas lietas.
[info]unpy
2011-06-22 16:58 (saite)
1.Universitātes ir bizness. Ļoti labs bizness.
2.Būt par visa veida humanitāriķi(pelnīt ar tukšu muldēšanu, nevis skrūvgriezi un/vai rasējamo dēli) ir prestižāk, nekā būt par tehniķi(izņemot ārstus, tur drusku cits stāsts), līdz ar to par humanitāriķu apmācīšanu var pieprasīt lielāku piķi, nekā, piemēram, par agronomu.
3.Izmaksas, savukārt, lai apmācītu vienu psihologu vai ekonomistu, ir stipri mazākas par tām pašām izmaksām, kas nepieciešamas viena inženiera apmācīšanai.

Universitātēm ir ļoti izdevīgi producēt visa veida neko, peļņa no inženieru apmācīšanas sanāk riktīgi mazāka.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?