avots kam?

(Reply to this) (Thread)

nu, morāles normu, vēstures, tiesību...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skaidrs, ka avots

(Reply to this) (Parent)

drīzāk- pirmais publicētais

(Reply to this) (Parent)

Protams, ka avots.

pieņemu, ka varētu būt problēmnianses tulkojumā. un vēl jau paliek jautājums - kompetents attiecībā par ko?

(Reply to this) (Thread)

nu, protams, ka viss tur tiek skatīts caur reliģijas prizmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man pat šķiet, ka caur vienas tautas skata prizmu, bet droši vien ka kā kultūrvēsturisku avotu būtu jāuztver.

(Reply to this) (Parent)

Nus...
Pirmkāt, tad jālasa oriģinālvalodā.
Otrkārt, tas ir nelielas pasaules daļas avots. Turklāt, ne mūsu daļas. Par mūsu vēsturi tur nekā nav.

(Reply to this) (Thread)

bet mēs no tā esam visu ko samācījušies :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas gan nenoliedzami.

(Reply to this) (Parent)

Tb ja avots neattiecas uz mūsu vēsturi, tad tas nav vēstures avots? ;))

(Reply to this) (Parent)

vienmēr būs kāds,kas teiks,ka Bībele ir priekš muļķiem, un kāds,kas tur redzēs vērtīgas atziņas.
viss taču ir subjektīvs.
man ir vieglāk lasīt Bībeli nekā izvilkt morāles un tiesību normas no latviešu tautasdziesmām.

(Reply to this) (Thread)

:) Jo nevar saprast, kas tie par brālīšiem un māsiņām vislaiku.

(Reply to this) (Parent)

Bībele kā vēstures, tiesību normu, kultūras, paražu avots - viennozīmīgi nopietns avots.

(Reply to this) (Thread)

vot, es arī tā domāju.

(Reply to this) (Parent)

nava vis, imho

Kā gan, interesanti, Bībele lai nav nopietns avots, ja uz šo, principā, balstās visa Rietumu kristīgā civilizācija visā savā krāšņumā?

(Reply to this) (Thread)

nuu, itkā vēsture nerunātu par daudzām un dažādām muļķībām, uz kurām cilvēki ir balstījušies gadsimtiem ilgi :D tas,ka uz kautko balstās, vēl nenozīmē,ka tas ir kas nopietns.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tad jau vispār nekā nopitna nav:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vienīgais nopietnais ir Nāve. viss pārējais - atkarībā no katra paša samaitātības pakāpes.

(Reply to this) (Parent)

Dažreiz ir kaut kas, ko iuztver kā pašsaprotamu - tb, visiem skaidrs, ka Bībele ir avots. Un tad Tu pēkšņi sastopies ar pilnīgi pretēju pārliecību un drausmīgi apmulsti. Tā vot man gadījās.

(Reply to this) (Parent)

Tas nav kritērijs, ka balstās. :) Bet Bībele ir avots, kas liecina par uzskatiem, ticējumiem, izmaiņām tajos u.tml., tās tapšanas laikā. Tb jebkurš rakstu piemineklis ir avots, pat ja tā ir tīra fantāzija, jo no tā ko varam uzzināt - kaut par tā radītājiem un viņu pasaules skatījumu. Šķiet, augšminētajā diskusijā gluži vienkārši nebija vienojušies, kas uzskatāms par avotu (tb viena disputanta skatījums visai šaurs).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, jā, vispirms, droši vien, vajadzēja vienoties par terminu "avots":))

Manā izpratnē jau jebkurš rakstudarbs ir avots:))

(Reply to this) (Parent)

avots kā tāds, pats par sevi, jā. tik tie traktējumi tādi, aiz ausīm pievilkti.

Bībele, protams, ir AVOTS.

Kas ir apšaubāms - tās tulkojums un interpretācijas.

Pieļauju, ka katrs no apgalvotājiem ar "avotu" ir domājis ko citu. Bībele ir avots tādā ziņā, ka tā ir bijusi un ir svarīga ievērojamas pasaules daļas kultūrā. Un kā tāda Bībele daudz ko var pastāstīt par Rietumu kultūru.

Savukārt, ja ar avotu saprot kaut ko, uz ko atsaukties, lai pateiktu, "kā ir" vai "kā jābūt", tad tas var būt problemātiski. Piemēram, risinot mūsdienu ētiskās dilemmas, Bībele var nebūt arguments, jo tās mācību par saistošu var neuzskatīt visi diskusijas dalībnieki.

(Reply to this) (Thread)

Nu, jā - laikam bija jāprecizē "avots".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā! Odiseja varbūt ir nopietni vērā ņemams avots attiecībā uz dažām attiecīgā laikmeta reālijām, bet diez vai varēs kalpot par avotu bioloģijā ar saviem kiklopu aprakstiem.
Kaut kādas informācijas avots ir vispār jebkurš teksts, tramvaja biļeti ieskaitot.

(Reply to this) (Parent)

O! Redz kā!

Bet man prieks, ka tomēr neesmu muļķis. :)

(Reply to this) (Thread)

Nu, muļķis Tu neesi. Tu esi stipri gudrāks, nekā izskaties. :D (tas gan nenozīmē, ka izskaties dumš, izskaties gana gudrs, bet patiesībā man ir aizdoma, ka esi vēl gudrāks).

(Reply to this) (Parent)

....
lol, parādi kur es viņu "tā kā nosaucu par muļķi" :)

obviously Bībele ir avots, tikai no konteksta bija acīmredzams, ka tas tiek salīdzināts ar mūsdienu avotiem, kas ne tuvu nav līdzvērtīgi. Alefs +- visu jau uzrakstīja.

(Reply to this) (Thread)

1) es nevienu vārdā (nikā) nesaucu;
2) man piemīt spēja izraut no konteksta un apžļembāt pa savam dajebko. :)) (jā, jā - vari ierakstīt, ka esmu duma un tā :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labi, es pieņemšu, ka tas iekavās bija joks un tu patiesi nedomā, ka es cilvēkus vienkārši tāpat apsaukāju.

lai gan mana iepriekšējā posta tonis bija tāds... kāds nu viņš bija, man nav nekādu pretenziju pret tevi. Es tajā visā sarunā aizmirsu tev atbildēt "jā, protams, ka bībele ir avots, tikai ne par to ir runa".

(Reply to this) (Parent)

Bet vispār - interesanti baigās sanāca, paldies par iedvesmu! ;)

(Reply to this) (Parent)

"No konteksta bija acīmredzams" ir tavs viedoklis. Mana doma bija, ka papīrs pacieš visu, tad nu piesaucu skaļu un, nu jau teikšu es, acīmredzamu piemēru. Es izvēlos neticēt visam, kas rakstīt "avotos", un arī "mūsdienu" man nav arguments.

Bottom line - mums kā minimums atšķiras viedokļi par konkrētā izteiciena kontekstu. Nu, un arī "parādi kur es kādu par muļķi nosaucu" arī ir tāds juristu gājiens. Neviens rakstveida pierādījumus ar tiešo citātu negrasās iesniegt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tur arī mūsu diskusija beidzas - tu izvēlies ticēt vai neticēt lietām pēc nekonsekventiem personiskajiem spriedumiem, kas man nav pieņemami.

(Reply to this) (Parent)