Pieļauju, ka katrs no apgalvotājiem ar "avotu" ir domājis ko citu. Bībele ir avots tādā ziņā, ka tā ir bijusi un ir svarīga ievērojamas pasaules daļas kultūrā. Un kā tāda Bībele daudz ko var pastāstīt par Rietumu kultūru.

Savukārt, ja ar avotu saprot kaut ko, uz ko atsaukties, lai pateiktu, "kā ir" vai "kā jābūt", tad tas var būt problemātiski. Piemēram, risinot mūsdienu ētiskās dilemmas, Bībele var nebūt arguments, jo tās mācību par saistošu var neuzskatīt visi diskusijas dalībnieki.

(Reply to this) (Thread)

Nu, jā - laikam bija jāprecizē "avots".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā! Odiseja varbūt ir nopietni vērā ņemams avots attiecībā uz dažām attiecīgā laikmeta reālijām, bet diez vai varēs kalpot par avotu bioloģijā ar saviem kiklopu aprakstiem.
Kaut kādas informācijas avots ir vispār jebkurš teksts, tramvaja biļeti ieskaitot.

(Reply to this) (Parent)