šodien ar to trakumu nomazgāju divus spaiņus ķiršu, litram izspiedu kauliņus lai sasaldētu, samazgāju daaaudzas burkas, sameklēju pudeles sulai, tagad sēžu kājām gaisā un esmu Piekususi. trakums nav atstājies un rīt būšot no kaimiņiem spainis aveņu un tad vēl mēs iesim lasīt viņu skābos ķiršus, kas ir lieli un smuki un garšīgi. un es saskaitīju, ka kūtī stāv ap 40 trīslitrenēm, gan jau kāda arī brāķējama, bet tas nozīmē to, ka varu savu kompotu negausību normāli apmierināt

šeit nebūs par vienlīdzību, šeit būs par virtuvi. man, piemēram, nesanāk. nu, ēdamas jau ir, bet nekas tāds, kā pazīstamām sievietēm ar pieredzi virtuvē, kas ilgāka par manu mūžu. kotletes ir garšīgas. tās ir daļa no mūsu kultūrvides ne tikai kotletes-minets kontekstā. un tagad, no vecas padomju laiku pavārgrāmatas es izvilku triku un ir! ideālas. ar visu to, ka masai nepieliku ne sīpolu ne ķiploku. to visu izglāba (un pacēla jaunā, dievišķā līmenī) sautēšana slēgtā (melnās keramikas) traukā ar sviesta piciņu, garšaugiem (man bija selerijas un saldēti diļļu kāti), sadurstītu ķiploka daiviņu un nosegtas ar tomātiem. bija teikts sutināt 15 minūtes, man bija krietni ilgāk. kamēr krāsns uzsilst ar visu trauku iekšā, kamēr kartupeļi izvārās, kamēr sataisās vakariņot. un - mammamia! kas! tās! bija! par! kotletēm!

citreiz darīšu tā arī tad, ja ciemiņi nāk vakarā, bet jāgatavo no priekšpusdienā

kā apēst lielus skābu un marinētu kāpostu krājumus? ja skābu kāpostu zupa trešdaļai ēdāju negaršo un trešdaļa iespējams tādu vispār neēdīs? daļu var izsautēt. daļu varbūt iecept pīrādziņos. idejas? ieteikumi? man trūkst iedvesmas. vienmēr jau var ēst tāpat ar cepeškrāsnī ceptiem kartupeļiem un varbūt uztaisīt kotletes. bet tur ir daudz!

sataisīju gaļu tipa ungāru gaumē (ar svaigu un divu veidu sauso papriku). mammamia! un man saimniecībā ienākusies brīnišķīga garšvielu kastīte. nu, G_V vecītis nē, bet priekšnieks atnesa. un tur ir karija lapas cita starpā. un es uz viņām skatījos un nevaru sagaidīt kad man būs iedvesma ko ar tām iesākt. jo tas, ko es ar to gaļu izdarīju. nu, tā bija labākā marināde līdz šim. ar ingveru, kanēli, kardamonu, muskatriekstu, piecu veidu smalkiem pipariem, aso papriku, kūpinātu papriku, ķimenēm, raudeni un citronu sulu. vispār esmu paēdusi, bet šo visu uzrakstot atkal sagribējās. jo tas viss ar burkāniem, sīpoliem un papriku ir sasautējies dievīgā kombinācijā

rauga pankūkas. un ir! ideālas.
http://www.fotoreceptes.lv/rauga_pankukas.html

tātad man ir problēmiņa. rītvakar švāģeris nāks iepazīties un vakariņās. un es protams gribu iznesties visa tāda super saimniece un nezaudēt seju. es šodien neapdomīgi nogurdinājos, līdz ar to baigi šmorēties nebūs iekšā. un tā jau nebūtu nekas traks, bet - švāģeriene ir veģetāriete, viņam garšo gaļa un es drusku baidos uztaisīt ko pārāk autentisku, kas nabaga sprancūža vēderam sagādā ciešanas un izbojā cienīgo iznešanos draugu kāzās. jo man jau gribētos uztaisīt ko 'latvisku'. netaisīšu nekādus makaronus po flocki, kas tādiem cienījamiem Viduseiropas pārstāvjiem varētu radīt (kultūr) šoku un ar visu to ķīselis ar auzu pārslu vai biezpiena kremu varētu būt diezgan eksotisks

es domāju par to ķīseli ar kremiem un ķirbju risoto ar maltās gaļas tefteļiem. jo tefteļi nav sarežģīti vai baigi ilgi un ja nu kas, var vnk novārīt rīsus, ja man galīgi nav spēka vai pāriet gribēšana daiļi iznesties

tētim būs dz.d. pēc mēneša gan. man ļoti iepatikās ideja par vienu svecīti un 55 kūkām. noteikti banofī, citronkūka, torte Caprese, braunijs, varbūt kefīrkūka vai ievārījumkūka vai ātrais rausis ar sezonas ogām. varbūt ir vēl kāda forša ideja? daļu noteikti var cept kesiņformās vai, ja reiz smilšu mīklas pamatne, tos groziņus izveidot nelielā izmērā kaut vai vienā kūkā četri gabaliņi vai arī to pašu banofī vai citronkūkas variāciju var taisīt uzreiz kumosa izmērā. vai izcept dažas lielas kantainas un tad sagriezt un salikt krāsainos papīra trauciņos

atradu veidu kā izlietot to sojas mērci, kura man vispār negaršo. vieglā vista:
vistu vāra kola+sojas mērce (1/2 cup) pusstundu ar vāku, tad uz lēnas uguns pasautē kamēr mērces kļūst mazāk, ik pa laikam apgrozot.

recepte no šejines:
http://www.my-easy-cooking.com/2010/07/19/sticky-chicken-only-3-ingredients-i-promise/

vakarinās bija šitās:
http://www.delfi.lv/receptes/amerikanu-pankukas-laiskam-brivdienu-brokastim.d?id=43794044
drusku jāpiestrādā lai forma sanāk foršāka, arī virsai jāatklāj īstā secība, bet zemenes ar saspaidītām zemenēm (tjip sīrups), pūdercukuru un putukrējumu..

toreiz kaut kad sen, kad sūrojos par neiznākošajām maliņām un bija dāmas, kas dalīja manu sāpi, vai ne, varu tagad oficiāli paziņot, ka šo priblēmu atrisināju ar lielisku metodi - pamatni izrullē lielāku kā vajag, iekārto, uzliek cepamo papīru (men nebija, es liku pa virsu folliju) un uz tā slogam rīsus vai pupiņas. pēc receptes man puslaikā bija jāņem nost un tad jācep bez. maliņas saglabājās, bet vidus uztaisīja briesmīgu kūkumu un drusku sapurgājās. domāju, ka apklājot ar pildījumu un pamazām ļaujot tam pievilgt, būtu ieņēmis iepriekšējo formu, bet es paliku dusmīga un ar roku saspaidīju atpakaļ. protams, drusku saplīsa, bet ar visu to izdevās.

ninona man iekomentēja saiti ar dekorēšanu, tagad es to gribu un tikai cept un ēst kūkas
https://www.youtube.com/watch?v=fb2OTSgmi2Q iedvesmai

es izmēģināju to recepti bezē citronkūkai (Lemon Meringue Pie) un ne vien nezaudēju seju, es Pārspēju Pati sevi!!!11
lai arī bezē diennakti stāvēja ledusskapī iepakots kastītē lai sargātos no gaviļnieka ziņkārīgajām acīm, tas bija nedaudz mazinājies apjomā, tomēr bija putains un dievīgs un pamatne bija plāna un gandrīz nemanāma un maliņas - stingras un formīgas un pildījums - ļoti citronīgs, viendabīgs un lielisks. un tas viss - jau ar pirmo reizi! esmu ļoti priecīga, ka nopirku sev to Jurkānes pavārgrāmatu

torte Caprese man pirmajā kumosā šķita par rūgtu, mandeles baidījos samalt marcipānā, varēja būt smalkākas, citreiz malšu pa daļām un vienu reizi gribu pamēģināt ar rūgto un piena šokolādi, bet pirmais kumoss pēc rūgtas kafijas manas garšas kārpiņasu uzšāva kosmosā /nu nevajag rūtgu un stipru un garšīgu kūku ēst uzreiz pēc saldas un skābas un gaisīgas, dažus malkus kafijas pa vidu/. kādreiz noteiki izmēģināšu šo te cept kēksiņu veidā

kopumā ar sevi esmu tik ļoti apmierināta, ka varētu slinkākām vai aizņemtākām saimniecēm piedāvāt pakalpojumus
lol

tā dāmas (un kungi) konditori. banofī man a) ir apnicis b) satur iebiezināto pienu ko nevaru ēst un banānus, ko esmu atēdusies

un man uz sestdienu vajag kūku, kas ir a) garšīga b) muļķudroša. domāju par kaut ko ar citronu (laimu) uz smilšu mīklas pamatnes, bet tas nav obligāti. galvenais lai ir satriecoši garšīgi un smuki. es nedrīkstu 'zaudēt seju'
internetā ir ļoti daudz kolosālu recepšu, rasbainieks nesen reklamēja vienu, zimbabve otru, svētdien nopirku Ilzes Jurkānes pavārgrāmatu kurā arī ir citronkūka, visas tik gardas - kā lai izvēlas?! vēl arī pavlova būtu variants, bet es negribētu neko tādu, kur ir putukrējums, jo ar visu kūku jābrauc piknikā

šodien uztaisīju dārzeņu omleti - ķ.kāpostu, tomātus, papriku, ķirbi, sīpolu aplēju ar olām, kurās iekults piens un garšvielas (raudene, baziliks, sāls, pipari) un izcepu cepeškrāsnī. pārkaisīju ar pētersīļiem, sēkliņu maisījumu un ciedru riekstiem. veģetāri
bija garšīgi

un vēl šonedēļ ēdu pastu ar krāsnī iepriekš saceptu ķirbi, kas sajaukts ar ceptu sīpolu un olīvām. un pārkaisīts ar ciedru riekstiem. arī ļoti garšīgi. un vegāni

pavisam vienkāršs, pavisam gards saldais. jāpieraksta lai neaizmirstu.
sagrauzdē auzu pārslas ar cukuru. /saberž, sablietē vai samaļ mazākas. vakar negribējās ķirnīties, redzēs, kā ar veselām/, sajauc ar putukrējumu. izvāra garšīgu ķīseli. liek šķīvī, papildina ar augļiem no kompota (vai saldētām ogām), ēd un slavē
un uzmanās lai nepārēstos

ja es gribu izcept kūkai smilšu mīklas pamatni. cik dienas tādu var uzglabāt un vai pietiek vnk ledusskapī?

piecu dienu laikā top jau otro reizi. ņem puravus, tomātu, žāvētu gaļiņu (galīgi bēdīgu papriku no pašu dārza), sagriež palielos gabalos, liek ietaukotā veidnē, pārlej ar rīvēta siera un krējuma (vai Creme fraiche lai arī kas tas būtu) maisījumu. liku klāt arī olu un šodien - tādas bēdīgākas dillītes un vakar sagrieztus zaļumiņus. sāls, pipari, 15-20 minūtes 200' un ēd gardu muti. veģetārieši gan jau var likt vienu sieru gabaliņos ar dārzeņiem un otru rīvēt pie krējuma

droši vien šo var taisīt pa visru kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, ko veidnē vispirms kādu laiku pacep

 

man ir tāda panna kā pirmajā attēlā, tikai ar tādām formiņām, kas blakus (2 lācīši, 1 čiekurs vienā reizē) un vai nav baigais čakars un visādi slepenie knifi ai šis sanāktu
un vai to cep uz liesmas vai cepenē? un cik ilgi?

pagaidām ļoti apbrīnoju visus tos cilvēkus, kas atmetuši slinkumu un buljonu novāra iepriekš un tad izmanto kā pamatu zupām un mērcēm. droši vien jau nav nekas sarežģīts, bet izklausās grūti

un arī tos, kuri recepšu portālos saliek veselīgu ēdienu receptes ar buljona kubiņiem vai majonēzi

lai savā dzīvē saglabātu jel kādu līdzsvaru, šodien uztaisīju salātus ar majonēzes restīti. uzskatu, ka tas atsver pagājušās nedēļas lazanju un tiramisu

pēdējā laikā gandrīz tematiskais kulinārais blogs, bet man ir daži jautājumi zinātājiem:

1) vai tiešām ir tik amorāli gatavojot izmantot nevis konservētus tomātus savā sulā vai tomātu pastu, bet tomātu mērci? (dažos pusprofesionālos blogos šis ir ļoti kareivīgs viedoklis. ja atmet ekonomisko pamatojumu. ar mērces lietošanu saprotot to nedaudz pieliekot, nevis universālo recepti 'viss peld tomātu mērcē un garšo pēc vegetas')?

2) kā amerikāņi panāk, ka pankūkas ir tādas lielas, čaganas un pufīgas? nu, jūs ziniet, par kurām pankūkām es runāju, filmās un seriālos parastas pankūkas vispār neatceros redzējusi