lai savā dzīvē saglabātu jel kādu līdzsvaru, šodien uztaisīju salātus ar majonēzes restīti. uzskatu, ka tas atsver pagājušās nedēļas lazanju un tiramisu
lai savā dzīvē saglabātu jel kādu līdzsvaru, šodien uztaisīju salātus ar majonēzes restīti. uzskatu, ka tas atsver pagājušās nedēļas lazanju un tiramisu
pēdējā laikā gandrīz tematiskais kulinārais blogs, bet man ir daži jautājumi zinātājiem:
1) vai tiešām ir tik amorāli gatavojot izmantot nevis konservētus tomātus savā sulā vai tomātu pastu, bet tomātu mērci? (dažos pusprofesionālos blogos šis ir ļoti kareivīgs viedoklis. ja atmet ekonomisko pamatojumu. ar mērces lietošanu saprotot to nedaudz pieliekot, nevis universālo recepti 'viss peld tomātu mērcē un garšo pēc vegetas')?
2) kā amerikāņi panāk, ka pankūkas ir tādas lielas, čaganas un pufīgas? nu, jūs ziniet, par kurām pankūkām es runāju, filmās un seriālos parastas pankūkas vispār neatceros redzējusi
taisu Boloņas mērci. nu, tjip Boloņas mērci, bet šoreiz tas ir apzināti nevis 'viss kas mājās uz pannas'
izvārīju tik garšīgu skābeņu-nātru zupu, ka ja Mīļotais Vīrietis mani neprecēs, es precēšu pati sevi
Latgales braucienā pie keramiķa Staņislava Viļuma iegādājām superīgus melnās keramikas podiņus. vakar beidzot iemēģināju, dārzeņi sanāca apgrēcīgi garšīgi.
ir kāda laba recepte krājumā? ja neskaita viss-kas-mājās. ir taču visādi knifiņi tiem kas tā regulāri gatavo
m?
vakar izvārīju ļ.garšīgu frikadeļu zupu. šodien cīkstos ar kapātajiem balodīšiem. izskatās, ka šie vinnēs - katlā gan viss sajaukts, smaržo garšīgi /knapi sagāja/, bet esmu beiKc un pagalam un virtuve izskatās kā pēc atomkara
davai es jums labāk pastāstīšu riktīgi labo silto uzkodu recepti. mēs tās saucam par "Irēnas maizītēm" jo mammas draudzene tādas ciemos atbraucot bija pagatavojusi. jūs, protams, drīkstēsiet saukt par Renātes maizītēm, ja tā labpatīk
apcep uz pannas maizes šķēles (parastais ķieģelītis ir vislabākais), kad tās zeltainas, pieliek sīpolus, kad sīpoli zeltaini, piecep tomātu (ja ir pieejams, var piecept šķiņķīti/speķīti, papriku, visu, kas garšo un necepas šausmīgi ilgi), aplej ar olu (olai klāt garšvielas). visforšāk, ja maizīte sacepta cieta, jo tad ar vāku pasutinot maize pārāk neizmirkst olā. ēd no šķīvjiem ar dakšiņu, pirms pasniegšanas apkaisa ar dillēm/pētersīļiem/selerijām/lokiem etc. var uzrīvēt sieru. vispār var izmantot 'to, kas mājās' visas variācijas sanāk garšīgas
šie ir tik episki feili, ka es par to ķiķināšu ļoti ilgi /un bažīšos pirms katras jaunas receptes/
http://hotpenguin.net/50-people-who-sho
sagribēju, tātad, dārzeņu plācenīšus. uztaisīju, tikai man nesanāca tādi stingri, bet pļekani un izlaidās pa pannu. rīvēju gan uz rupjās rīves, sulu nenotecināju, tas pie vainas vai nepareizie milti? liku dovas olas un miltus, bet konsistence neuzlabojās un garša arī bija mazāk dārzenīga nekā gribējās. garšīgi jau bija, bet ne tā, kā biju iedomājusies. šī nekonsekvence mani šobrīd nomoka, tādēļ dalaties nu savās jaukajās dārzeņu plāceņu viltībās!