302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2017-07-14 23:49:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:working
Mūzika:Autumn - Summer's End: Gallery Of Reality
Entry tags:mathematics, science:physics

Pēc srača diskusijas par, citu lietu starpā, kauzalitāti mazliet aizdomājos. No vienas puses, varētu teikt, ka makroskopiskiem notikumiem var atrast kauzālu struktūru tādēļ, ka mikroskopiskos mērogos fizikas likumus apraksta galvenokārt hiperboliskie parciālie diferenciāļi, kam piemīt kaut kas līdzīgs “proto-kauzalitātei”, t.i., sistēmas īpašības punktā \(\mathbf{x}, t + dt\) ir atkarīgas tikai no sistēmas īpašībām galīgā un mazā \(\mathbf{x}\) apkaimē laika momentā \(t\). Tas, vismaz principā, ļauj aprakstīt lielākas sistēmas un to attīstību ar kauzāliem grafiem. Vēl vieglāk tas ir izdarāms zem pieņēmuma, ka laiktelpas mikrostruktūra ir diskrēta (kā to paredz, piem., cilpveida kvantu gravitācijas modeļi (kuru atbilstība realitātei, tiesa gan, šobrīd ir nepārbaudīta)) un ka notikumu attīstību laikā apraksta procesi, kas ir līdzīgi šūnu automātiem vai grafu pārrakstīšanai.

Ja fizikas likumus aprakstītu galvenokārt eliptiskie parciālie diferenciāļi, tad robežnosacījumu izmaiņas vienā punktā nozīmētu risinājuma vērtību izmaiņas visos punktos un domāšana kauzalitātes kategorijās nebūtu iespējama pat principā. Visi notikumi vienādā mērā būtu atkarīgi no visiem citiem notikumiem un augstākas kārtas procesus nebūtu iespējams aprakstīt ar retinātiem kauzāliem grafiem. Man nav ne jausmas, kā šāds visums izskatītos praksē, bet matemātika tik un tā ļauj spriest par dažām paredzamām tāda visuma īpašībām.

No otras puses, vienādojumi, kas apraksta fizikas likumus, ir simetriski attiecībā pret laiku, līdz ar to man nav skaidrības arī par to, ko tas pasaka par objektīvu kauzalitāti mūsu Visumā. No trešās puses, tīri tehniski kauzāla struktūra ir visiem retinātiem grafiem ar režģa sakārtojumu no mijiedarbojošamies entitātēm, kas nozīmē, ka šādā traktējumā kauzalitāte piemīt visām Tjūringa mašīnām un, tātad, ir arī inherenta daļa no universālā priora.

Viss šis, protams, ir interesanti faktiski tikai teorētiskā līmenī, nekādā veidā nemazina kauzalitātes kā rīka lomu (if probability is a tool for quantifying uncertainty about the territory then causality is a tool for factorising it) un nav pat īpaši saistīts ar maniem sākotnējiem iebildumiem pret tēzi, ka kauzalitāte ir kaut kādā veidā primāra attiecībā uz fiziku, nevis ir vienkārši “stuff happening because of other stuff”, ar konkrētām matemātiski un fizikāli ierobežotām īpašībām.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2017-07-17 18:03 (saite)
Ģēnija esamība vai neesamība arī nav atkarīga no kāda spējas to saprast. Izsaktās, ka tu vienkārši centies noreducēt līdz relatīvismam lietas, kuras nespēj parsēt. Kā daltoniķis, kas pasaka, ka pasaule sastāv no dažādas intensitātes pelēcībām, jo kāpēc gan pieņemt, ka mana uztvere ir nepilnīga? Cilvēks ir visu lietu mērs - daudz patīkamāks pieņēmums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2017-07-17 20:30 (saite)
"Ģēnija esamība vai neesamība arī nav atkarīga no kāda spējas to saprast." - šī apgalvojuma problemātika - kas notiek, ja neviens to ģenialitāti nesaprot?

Par piemēru, zinu, ka nicini moderno mākslu. Kā tu pats droši un pārliecinoši atšķir, vai tas tiešām ir sūds uz kociņa, vai arī tu vienkārši nesaproti ģēnija esamību tajā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?