Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2007-12-14 13:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:pardomas

Man patīk, ka jau n-tos gadus visi baigi kladzina, ka mūsu lielākais kapitāls ir prāts un izglītība. Vienīgi žēl, ka visiem šiem vārdiem līdzi nav sekojuši arī darbi. Tā arī īsti neredzu, ka būtu kaut kādas baigās iespējas šobrīd Latvijā radīt ar prātu pievienoto vērtību.

Vai tiešām ir grūti uztaisīt pa kādiem 50-100 miljoniem normālu zinātnisko centru, kur tad arī tiktu radīta kaut kāda intelektuālā pievienotā vērtība? Turklāt katru gadu atrast kādus 10-15 miljonus tā uzturēšanai arī droši vien varētu.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]cadeau
2007-12-14 14:58 (saite)
Var, bet negrib. Kam gan parlamentāriešiem gudra tauta?!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 15:50 (saite)
Šis burvīgais fakts arī netika aizmirst, jo kam gan īsti ir vajadzīgi gudri latvieši?
Tie daži, kas spēs izsisties, būs tik gudri, lai aizbrauktu prom.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-14 16:06 (saite)
Aizbraukt - ne visai gudri. Visi tik saka, ka atgrieztos, ja būtu labāki apstākļi, bet paši no sevis (un paliekošajiem ļautiņiem) apstākļi neuzlabosies! Un vienmēr: es jau nevaru, man nav sakaru..., ko tad es tāds mazs un necils. Gļēvulība. Ja pamēģināsi un tad redzēsi, ka nekas nesanāk, tad arī teiksi, ka neko nevari labot. Bet Tu pat neesi mēģinājis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 16:44 (saite)
Šobrīd aizbraukt ir gudrāk nekā palikt skatoties no šādu cilvēku individuālā viedokļa. Šobrīd tas nedaudz atgādina apburto loku, taču situācija uzlabojas, jo cilvēki arī atgriežas tomēr atpakaļ.
Cik nu kurš ir mazs un niecīgs, un cik kāds vienkārši nevēlas velti tērēt savu laiku.

Man līdz šim nav bijusi vajadzība pēc šādas lietas. Šobrīd es redzu, ka šāda lieta varētu nopietni noderēt un pacelt kopējo valsts līmeni. Pēc jaunā gada arī varētu mēģināt sākt bakstīt kaut ko un skaidrot kāpēc līdz šim nekas tāds Latvijā nav plānots vai arī ir plānots, bet dažādu apstākļu dēļ netiek realizēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-14 18:36 (saite)
Es piekristu aizbraukt, ja zinātu, ka mana karjeras izaugsme ir garantēta, kas pēc dažiem gadiem (visticamāk) tā arī būs, jo te jau vairs nebūs, kur likties. Šaubos, ka pēc Latvenergo veiktās restrukturizācijas, tagad labi iesēdušies cilvēki vēlēsies atdot savu vietu jaunam, aktīvam un darboties gribošam cilvēkam, kaut vai konkursa kārtībā. Bet mēģināšu. Uz Franciju, Vāciju vai ASV vēl paspēšu aizbraukt.

Ja Tev ir vēlme kaut ko mainīt, ne tikai sūdzēties, cik sasaistīts te esi, tad no sirds vēlu veiksmi!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 20:25 (saite)
Es nesūdzos. Es vienkārši konstatēju faktu, ka notiek baigā demagoģija, ka šeit vajadzētu attīstīt zinātni un izglītību, bet reāli nav nekādu darbu tā pamatā.

Labi iesēduši cilvēki nekad tā vienkārši neatdos savu vietu. Bet tas reizēm ir arī pieļaujams, jo tomēr arī reiz viņi ir bijuši jauni un aktīvi darbojušies. Cits jautājums ir - cik ļoti viņi palīdz/apgrūtina darboties šiem jaunajiem, enerģiskajiem cilvēkiem.

Patiesībā, mainīt sev vēlamajā virzienā nav iespējams, jo tas nozīmētu mainīt cilvēku domāšanu, un cilvēku domāšanu ir ļoti grūti mainīt. Ir tikai viens veids kā kaut ko sasniegt - uzstādīt augstus mērķus. Tu uzlec tik augstu, cik augstu uzstādi savu mērķi. Šeit cilvēki pārāk bieži ir piezemēti un uzstāda zemus mērķus.
Piemēram, izglītības jomā savā sektorā es apzinos to problēmu kāpēc tiek uzstādīti zemi mērķi - tā ir naudas problēma. Valsts dod tik daudz naudas cik studentus universitāte piesaista. Atbilstoši tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai piesaistītu vairāk studentus. Kādas ir iespējas izveidot kaut kādu tiešām advanced kursu? Ļoti minimālas. Lielākā daļa pasniedzēju strādā kaut kur paralēli. Diezgan bieži tie ir komerciālie uzņēmumi. Atbilstoši visiem ir arī laika trūkums, papildus ir arī pasniedzēju konkurences trūkums, kas nozīmē ne tik kvalitatīvas lekcijas. Reāli nenodrošinot atbilstošu finansējumu būs grūti mainīt esošo izglītības kārtību.

Šogad reāli ir iespēja iet mācīties pie viena no cilvēkiem, kas atgriezās LV no Kanādas. Sākumā bija kādi 15 studenti, kas nozīmēja, ka nāca tādi, kas nebija pierakstījušies uz šo kursu. Pēdējās reizēs ir tikai kādi 8 studenti. Pozitīvi ir vismaz tas, ka es reāli redzu, ka šis cilvēks nemāca vienkārši formāli, bet arī reāli kaut ko grib iemācīt. Cik labi tas sanāk, tas ir cits jautājums, bet reāli es redzu, ka viņš vismaz mēģina to darīt. Kā normāls pasniedzējs ir arī izsludinājis savu konsultāciju laiku, tikai laikam to tā arī īsti neviens laikam neizmanto, jo dažas reizes tur aizejot tā arī nav nācies redzēt, ka tur būtu kāds cits students.

P.s. Šobrīd es vēlos dzīvot labākā vidē un to darīt nevis nomainot vide, bet to uzlabojot. Šobrīd es jau esmu apzinājies, ka ir kaut kādi cilvēki, kas arī labprāt uzlabotu vidi, taču ir pietiekami daudzi, kas tā pa īstam tajā neko nevēlas mainīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-14 22:26 (saite)
Nezinu, kā Tev skolā, bet mani pasniedzēji atklāti pasaka, kura katedra izvirza projektus (un kādus izvirza). Konkrētas naudas gan nepasaka, bet atklāj, kur labāka naudiņa ieskaitīta, kur valsts varēja būt dāsnāka...

Un ja Tu pats izietu bakalaurantu priekšā un vadītu kādu lekciju kursu, Tu varbūt nespētu mainīt viņu domāšanu, bet ievirzīt domāšanu uz pareizā ceļa gan. Vai tad ne?!

Vismaz Tu ej uz tā pasniedzēja lekcijām un izglītojies...

Prieks dzirdēt, ka kādam ir vēlme kaut ko uzlabot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 23:17 (saite)
Tēma par bakalauriem ir ļoti pretrunīga. Es protams nebiju nekāds ideālais students pirmajā kursā, bet šobrīd studentu vidējais rādītājs stipri krītas, manuprāt. Palīdzēt var tikai tiem, kas grib, lai tiem palīdz.

Šobrīd pat izdevās pierunāt, lai uztaisa vēl dažus uzdevumus, ko patrennēties pirms KD. Bet nu pārējiem tā attieksme ir gan tāda stipri piezemētāka. Pēdējā lekcijā, kad sāku jautāt pēc papildus uzdevumiem, pēc jautājuma pārējiem, ko tad vēl moš vajadzētu, tā arī neviens neko vairāk nevēlējās. Kā viens pasniedzējs ļoti labi teica, tad amerikā studenti iet un sūdzas, ja nav pietiekami daudz mājas darbu, kas, manuprāt, ir ļoti pareizi, jo tā var stipri labāk apgūt vielu. Latvijā studenti priecājas, ka nekas nav uzdots mājās. Kamēr paši studenti nesāks spiest pasniedzējus, tikēr nekas pārāk nemainīsies, jo pasniedzēji īsti neredz iemeslu kāpēc kaut ko vajadzētu mainīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-14 23:37 (saite)
Es pirmajā kursā biju tā kaitinošā teicamniece. Bet, ka daudz atcerētos to, ko mācījos nevar teikt, jo praktiski tas viss ir pa tukšo - tikai izpratnei par fizikālām parādībām un procesiem u.tml., kas gandrīz nekur netiek pielietots. Izpratne ir, bet konkrēta pielietojuma nav.

Jā, atsevišķos priekšmetos derētu vairāk mājas darbu, bet, ja tagad jau grūti tik ar visu galā, tad nezinu, kā būtu ar vēl lielāku noslogotību. Bet tā jau ir - tik ļoti pierasts slinkot un maz darīt, ka nopietnāka slodze šķiet šausmas. Ja būtu jādara es darītu. Bet ierosināt vairāk uzdevumu nav vietā - paši var palasīt un padomāt atsevišķus variantus, kas būtu jāmaina, jādara vai jārēķina, ja kaut kas tiktu mainīts uzdevuma sākuma nosacījumos...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 10:43 (saite)
Man bija apgriezts process, jo pirmajos kursos bija vēl ieradums no skolas laikiem, kad varēja ar ļoti minimālu piepūli iegūt pietiekami labas atzīmes. Tagad man ir nedaudz žēl, ka es kārtīgi nemācījos dažos priekšmetos. Izpratne un domāšana ir pats vērtīgākais, ko var iegūt universitātē.

Atnāksi mājās un padomāsi kādu uzdevumu vai arī paskatīsies kaut ko interesantu? Cilvēks ar augstu pašmotivāciju arī kaut ko izdarīs, bet citi izdarīs ļoti ierobežoti. Turklāt, šādiem gadījumiem ir ļoti laba pieeja - neobligāti mājas darbi. Gribēsi mācīties, tad arī tos izpildīsi, negribēsi nepildīsi, toties būs kaut kas, ko var pildīt. Ar slodizi ir tāpat ka anektdotē par zemnieku un muižņieku. Muižņieks uzaicina zemnieku paēst. Iedot kartupeļus. Zemnieks paēd un muižnieks jautā vai ir gana, zemnieks saka, ka ir paēdis. Pēc tam uzliek uz galda gaļu, zemnieks protams ēd vēl. Atkal jautā vai ir paēdis, zemnieks saka, ka ir. Tad nu muižnieks uzliek vēl saldo, ko zemnieks protams atkal ēd. Tad nu muižnieks ņem un noper zemnieku, jo tas ir melojis, ka ir paēdis. Pēc tam zemnieks uzaicina muižnieku ciemos, pieber kasti ar akmeņiem un jautā vai ir pilna, muižnieks saka, ka ir. Šis ņem un pieber klāt vēl smiltis, atkal muižnieks saka, ka kaste ir pilna, beigās uzlej vēl ūdeni. Beigās zemnieks noper muižnieku par melošanu un saka, ka nav nemaz tik viegli pateikt, kad tas vēders ir pilns un kad tur vēl kaut ko var ielikt iekšā. Tieši tāpat, manuprāt, ir ar mājas darbiem un slodzi. It kā ir daudz, bet noteikti varētu pavilkt arī nedaudz lielāku :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 11:20 (saite)
Kā reizēm... Paskatos uzdevumus vai palasu daiļliteratūru. Man motivācija var uznākt pēkšņi un tikpat pēkšņi pazust. :) Bet katram jau savādāk. Kādas katram prioritātes un mērķi.
Jā, slodzi varam izturēt daudz lielāku nekā sākotnēji šķiet.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 15:03 (saite)
Jā, motivācija var uznākt, bet ja nav iedoti uzdevumi, tad motivācija var uznākt, neatrast darbu un aiziet. Jo oficiālāki ir uzdevumi, jo oficiālāka ir iespēja saņemt feedbaku par uzdevumu izpildi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 17:57 (saite)
Tev laikam tā ir bijis. Man bijis tikai, ka ir uzdevumi, un tad jau pēc laiciņa atnāk motivācija. Ja nav uzdevumu, tad motivācija ir darboties citā jomā. Man pašai patīk papildus rēķināt, bet tikai tad, ja oficiāli nav uzdots daudz uzdevumu.
Bet šoreiz Tevi neuztveru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 18:09 (saite)
Normālā gadījumā atrisinot uzdevumu ir nepieciešama arī konsultācija par uzdevuma atrisinājumu. Ja uzdevums ir bijis uzdots, tad var arī iet un prasīt pasniedzējam, kas ir labi šī uzdevuma risinājumā un kas nav tik labi. Ja uzdevumu esi atradisi pats kaut kur, tad vispirms ir jāpanāk, lai pasniedzējs vispār skatītos, kas tajā uzdevumā ir prasīts, lai varētu saprast šo risinājumu. Turklāt, reti kurš pasniedzējs vispār izsludina savu konsultāciju laiku.
Motivācija darboties citā jomā jau nav nekas slikts. Tas ir tikai pozitīvi. Daļa formālo mājas darbu ir tiešām formāli, jo nav nekāds izaicinājums tos pildīt. Formāli var izpildīt un saņemt šos punktus. Taču tas aizņem laiku. Rezultātā pēc tam vēl meklēt sarežģītākus uzdevumus, pildīt tos un vēl kādu meklēt, lai tas tos arī paskatītos un pārbaudītu. Šādai lietai vajag pietiekami lielu pašmotivāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 18:53 (saite)
Nē, es zinu pati, kad uzdevums ir pareizi atrisināts un kad nav.
Mums visiem pasniedzējiem ir konsultāciju laiki.

Tev jau noteikti ir milzum liela pašmotivācija!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 19:27 (saite)
Matemātiskie uzdevumi ir nosacīti vienkāršāk validējami, bet tai pašā laikā lietas var pierādīt plātoties ar rokām un var stingri matemātiski pierādīt.

Ja man būtu liela pašmotivācija, tad būtu ļoti labi. Pazīstu vienu cilvēku, kam ir milzum liela pāsmotivācija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 19:41 (saite)
Tad ņem piemēru no tā cilvēka!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 20:30 (saite)
Iespēju robežās jau esmu ņēmis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-12-15 20:48 (saite)
Veiksmi lielās pašmotivācijas meklējumos!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]izii
2007-12-14 15:36 (saite)
uzraksti proejktu, pats no sevis nekas nenotiks, neviens Tev nenoliks priekšā zinātnes centru.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 15:48 (saite)
Vot es arī sāku domāt, ka vajadzēs iet un prasīt, kur ir man zinātnes centrs.
Man personīgi šādu projektu nav reāli uzrakstīt, jo nav vēl pietiekamas izglītības un sakaru, lai dabūtu cauri n miljonu projektu.
Šāda zinātnes centra izveide ir produktīva tikai tad, ja tiek piesaistīti pietiekoši lieli līdzekļi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]izii
2007-12-14 16:18 (saite)
nav jau īsti, kam prasīt un IT ar "dzelžiem" nesaistītā zinātne, manuprāt, neprasa miljonus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 17:07 (saite)
Vienmēr var atrast kādu, kam sākt bakstīt.
Manuprāt, nav vērts nodalīt IT atsevišķi. Drīzāk nepieciešams ir dabaszinātņu centrs.
Var jau strādāt arī bez miljoniem, bet tas viss varētu būt diezgan bezjēdzīgi. Reāli ir nepieciešams izveidot centru ar atbilstošu reputāciju, lai radušos izgudrojumus varētu arī mēģināt reāli ieviest dzīvē. Jo labāka reputācija, jo reālākas iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]semyhr
2007-12-14 17:17 (saite)
Īstenībā te diezgan daudz kas tiek arī izstrādāts.

Pirmais kas nāk prātā ir farmaceitisko produktu ražošana un izēte.

Vēl es redzēju raidījumu, kur rādīja dažādu vielu izpēti, izstrādi. Ka tik ne cietvielu institūts kaut kāds.

imho problēma tomēr ir tajā ka nav to gudro prātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]semyhr
2007-12-14 17:18 (saite)
Atcerējos - protēzes viņi te taisīja un ražoja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 19:58 (saite)
Gudro prātu problēma tā īsti nav. Šobrīd reāli zinu kādus 4 studentus, kas aizbrauca vai tuvākajā laikā brauks studēt uz ārzemēm un nejau tajā sliktākajā universitātē. Es reāli studēju maģistrantūrā, bet reāli neredzu nekādu jēgu no tām mācībām. Tur vispār neeksistē nekāds zinātniskais novirziens. Nu labi, tur eksistē novirziens ar tādu nosaukumu, bet nekā mega prātīga un zinātniska tur nav. Tālāk ir doktorantūra. Ja lielākā daļa doktarantu nodarbotos nopietni ar zinātni, tad pa visiem kaut kas jau sanāktu, bet realitāte ir nedaudz savādāka - lielākā daļa ar to nodarbojas papildus savam maizes darbam un velta iespēju robežās savu brīvo laiku. Nez kāda diena nedēļā sanāk, ja vien darbs nav tieši saistīts ar izstrādājamo tēmu?
Nemaz nav vērts runāt par tiem cilvēkiem, kas vienkārši pasaka, ka neredz vispār īsti motivāciju kaut ko baigi tālāk par bakalauru, labākajā gadījumā, apgūt.
Lai nu ko, bet iekšzemē varētu salasīt kādus 5-10 gudrus prātus katru gadu. Papildus būtu iespējams arī piesaistīt kādus cilvēkus no citām vietām.

Izveidojot šādu zinātnes centru reāli būtu arī iespējams piesaistīt nopietnu uzņēmumu R&D bāzes Latvijai. Šobrīd neviens nav pārāk ieinteresēts šeit kaut ko taisīt, jo nav vienkārši pietiekamā daudzumā kvalificēti cilvēki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]semyhr
2007-12-14 23:59 (saite)
es negribu striideeties, bet neesmu drosh vai universitate ir ta vieta kur top gjeeniji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 10:20 (saite)
Neviens cilvēks jau nepiedzimst ļoti gudrs.
Vispirms viņš iet skolā un paliek gudrāks, jo labāk ar viņu skolā strādā, jo gudrāks viņš kļūst. Pēc tam viņš iet uz universitāti un pieliek vēl savā gudrībā. Jo vairāk ir gufri cilvēki, kas ar Tevi var strādāt, jo lielākas ir izaugsmes iespējas.
Ne jau baigos ģēnijus vienmēr vajag, bet pietiek arī ar ļoti labi izglītotiem cilvēkiem, lai kaut kas taptu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]izii
2007-12-18 12:54 (saite)
gudrs var tikai piedzimt, zināšanas var iegūt gan augstskolā, gan no tualetes noplēšamā kalendāra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-18 13:01 (saite)
Zināšanas var iegūt dažādi. Bet to apguves ātrums un kvalitāte ir katram veidam ir citādāka. Diez vai katru dienu ejot uz toleti un lasot noplēšamo kalendāru varēs apgūt ļoti gudras lietas un domāšanas veidu.

Vai tik Tu neesi šīs zināšanas arī šādi apguvis no noplēšamā tualetes kalendāra?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]izii
2007-12-18 16:59 (saite)
ir gadījies, uzzināju, cik garas ir bijušas pasaulē garākās ūsas, kā labāk mazgāt dēlīti pēc zivs ķidāšanas (ar sāli vajag paberzt), lai nesmird, un vēl lērumu ar pilnīgi neprakstiskām zināšanām, liekas, ka man pats informācijas uzņemšanas process patīk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-18 21:28 (saite)
Piekarināsi kalendāru ar prātīgāku informāciju, tad arī uzņemsi nedaudz prātīgāku. Bet tā ir tikai informācija.

No kalendāra domāt iemācīties būs grūti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?