Man bija apgriezts process, jo pirmajos kursos bija vēl ieradums no skolas laikiem, kad varēja ar ļoti minimālu piepūli iegūt pietiekami labas atzīmes. Tagad man ir nedaudz žēl, ka es kārtīgi nemācījos dažos priekšmetos. Izpratne un domāšana ir pats vērtīgākais, ko var iegūt universitātē.

Atnāksi mājās un padomāsi kādu uzdevumu vai arī paskatīsies kaut ko interesantu? Cilvēks ar augstu pašmotivāciju arī kaut ko izdarīs, bet citi izdarīs ļoti ierobežoti. Turklāt, šādiem gadījumiem ir ļoti laba pieeja - neobligāti mājas darbi. Gribēsi mācīties, tad arī tos izpildīsi, negribēsi nepildīsi, toties būs kaut kas, ko var pildīt. Ar slodizi ir tāpat ka anektdotē par zemnieku un muižņieku. Muižņieks uzaicina zemnieku paēst. Iedot kartupeļus. Zemnieks paēd un muižnieks jautā vai ir gana, zemnieks saka, ka ir paēdis. Pēc tam uzliek uz galda gaļu, zemnieks protams ēd vēl. Atkal jautā vai ir paēdis, zemnieks saka, ka ir. Tad nu muižnieks uzliek vēl saldo, ko zemnieks protams atkal ēd. Tad nu muižnieks ņem un noper zemnieku, jo tas ir melojis, ka ir paēdis. Pēc tam zemnieks uzaicina muižnieku ciemos, pieber kasti ar akmeņiem un jautā vai ir pilna, muižnieks saka, ka ir. Šis ņem un pieber klāt vēl smiltis, atkal muižnieks saka, ka kaste ir pilna, beigās uzlej vēl ūdeni. Beigās zemnieks noper muižnieku par melošanu un saka, ka nav nemaz tik viegli pateikt, kad tas vēders ir pilns un kad tur vēl kaut ko var ielikt iekšā. Tieši tāpat, manuprāt, ir ar mājas darbiem un slodzi. It kā ir daudz, bet noteikti varētu pavilkt arī nedaudz lielāku :)