Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2007-12-14 13:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:pardomas

Man patīk, ka jau n-tos gadus visi baigi kladzina, ka mūsu lielākais kapitāls ir prāts un izglītība. Vienīgi žēl, ka visiem šiem vārdiem līdzi nav sekojuši arī darbi. Tā arī īsti neredzu, ka būtu kaut kādas baigās iespējas šobrīd Latvijā radīt ar prātu pievienoto vērtību.

Vai tiešām ir grūti uztaisīt pa kādiem 50-100 miljoniem normālu zinātnisko centru, kur tad arī tiktu radīta kaut kāda intelektuālā pievienotā vērtība? Turklāt katru gadu atrast kādus 10-15 miljonus tā uzturēšanai arī droši vien varētu.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]izii
2007-12-14 15:36 (saite)
uzraksti proejktu, pats no sevis nekas nenotiks, neviens Tev nenoliks priekšā zinātnes centru.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 15:48 (saite)
Vot es arī sāku domāt, ka vajadzēs iet un prasīt, kur ir man zinātnes centrs.
Man personīgi šādu projektu nav reāli uzrakstīt, jo nav vēl pietiekamas izglītības un sakaru, lai dabūtu cauri n miljonu projektu.
Šāda zinātnes centra izveide ir produktīva tikai tad, ja tiek piesaistīti pietiekoši lieli līdzekļi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]izii
2007-12-14 16:18 (saite)
nav jau īsti, kam prasīt un IT ar "dzelžiem" nesaistītā zinātne, manuprāt, neprasa miljonus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 17:07 (saite)
Vienmēr var atrast kādu, kam sākt bakstīt.
Manuprāt, nav vērts nodalīt IT atsevišķi. Drīzāk nepieciešams ir dabaszinātņu centrs.
Var jau strādāt arī bez miljoniem, bet tas viss varētu būt diezgan bezjēdzīgi. Reāli ir nepieciešams izveidot centru ar atbilstošu reputāciju, lai radušos izgudrojumus varētu arī mēģināt reāli ieviest dzīvē. Jo labāka reputācija, jo reālākas iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]semyhr
2007-12-14 17:17 (saite)
Īstenībā te diezgan daudz kas tiek arī izstrādāts.

Pirmais kas nāk prātā ir farmaceitisko produktu ražošana un izēte.

Vēl es redzēju raidījumu, kur rādīja dažādu vielu izpēti, izstrādi. Ka tik ne cietvielu institūts kaut kāds.

imho problēma tomēr ir tajā ka nav to gudro prātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]semyhr
2007-12-14 17:18 (saite)
Atcerējos - protēzes viņi te taisīja un ražoja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-14 19:58 (saite)
Gudro prātu problēma tā īsti nav. Šobrīd reāli zinu kādus 4 studentus, kas aizbrauca vai tuvākajā laikā brauks studēt uz ārzemēm un nejau tajā sliktākajā universitātē. Es reāli studēju maģistrantūrā, bet reāli neredzu nekādu jēgu no tām mācībām. Tur vispār neeksistē nekāds zinātniskais novirziens. Nu labi, tur eksistē novirziens ar tādu nosaukumu, bet nekā mega prātīga un zinātniska tur nav. Tālāk ir doktorantūra. Ja lielākā daļa doktarantu nodarbotos nopietni ar zinātni, tad pa visiem kaut kas jau sanāktu, bet realitāte ir nedaudz savādāka - lielākā daļa ar to nodarbojas papildus savam maizes darbam un velta iespēju robežās savu brīvo laiku. Nez kāda diena nedēļā sanāk, ja vien darbs nav tieši saistīts ar izstrādājamo tēmu?
Nemaz nav vērts runāt par tiem cilvēkiem, kas vienkārši pasaka, ka neredz vispār īsti motivāciju kaut ko baigi tālāk par bakalauru, labākajā gadījumā, apgūt.
Lai nu ko, bet iekšzemē varētu salasīt kādus 5-10 gudrus prātus katru gadu. Papildus būtu iespējams arī piesaistīt kādus cilvēkus no citām vietām.

Izveidojot šādu zinātnes centru reāli būtu arī iespējams piesaistīt nopietnu uzņēmumu R&D bāzes Latvijai. Šobrīd neviens nav pārāk ieinteresēts šeit kaut ko taisīt, jo nav vienkārši pietiekamā daudzumā kvalificēti cilvēki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]semyhr
2007-12-14 23:59 (saite)
es negribu striideeties, bet neesmu drosh vai universitate ir ta vieta kur top gjeeniji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-15 10:20 (saite)
Neviens cilvēks jau nepiedzimst ļoti gudrs.
Vispirms viņš iet skolā un paliek gudrāks, jo labāk ar viņu skolā strādā, jo gudrāks viņš kļūst. Pēc tam viņš iet uz universitāti un pieliek vēl savā gudrībā. Jo vairāk ir gufri cilvēki, kas ar Tevi var strādāt, jo lielākas ir izaugsmes iespējas.
Ne jau baigos ģēnijus vienmēr vajag, bet pietiek arī ar ļoti labi izglītotiem cilvēkiem, lai kaut kas taptu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]izii
2007-12-18 12:54 (saite)
gudrs var tikai piedzimt, zināšanas var iegūt gan augstskolā, gan no tualetes noplēšamā kalendāra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-18 13:01 (saite)
Zināšanas var iegūt dažādi. Bet to apguves ātrums un kvalitāte ir katram veidam ir citādāka. Diez vai katru dienu ejot uz toleti un lasot noplēšamo kalendāru varēs apgūt ļoti gudras lietas un domāšanas veidu.

Vai tik Tu neesi šīs zināšanas arī šādi apguvis no noplēšamā tualetes kalendāra?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]izii
2007-12-18 16:59 (saite)
ir gadījies, uzzināju, cik garas ir bijušas pasaulē garākās ūsas, kā labāk mazgāt dēlīti pēc zivs ķidāšanas (ar sāli vajag paberzt), lai nesmird, un vēl lērumu ar pilnīgi neprakstiskām zināšanām, liekas, ka man pats informācijas uzņemšanas process patīk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-12-18 21:28 (saite)
Piekarināsi kalendāru ar prātīgāku informāciju, tad arī uzņemsi nedaudz prātīgāku. Bet tā ir tikai informācija.

No kalendāra domāt iemācīties būs grūti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?