a vot klausieties, ko es vēl labu izdomāju - ka laulības pēc aprēķina ir tāda diezgan stereotipiska tēma, ka pāris ir samērā nelaimīgs, nu, tur apprecas, sadala pienākumus, vienojas par bērniem un vēl viskautko, un pēc tam kars aiziet kaut kur bļadovaķ
principā, skuķi šā vai tā kaut kādus aprēķinus galvā izdara, bet tas tā

patiesībā šī tēma ļoti zavoģī

atceros, kaut kad senā bērnībā bija grāmata vai filma par to, ka laikam cietokšņu viduslaikos jaunu meiteni izdod par sievu kaut kādam krupim, kas no sākuma viņai riebjas, bet beigās izrādās tīri labs cilvēks un viņai viņa paliek toļi žēl, toļi kas, bet viņa viņā iemīlas, nu un tur viss kruta beigās. tiesa,es jau tajā bērnībā sapratu, ka ja sieviete ar tevi guļ aiz žēlastības, nav iespējams pēc tam vēl vairāk sevi nicināt un ienīst. bet tas tā, tur vnk faktūra man liekas aizdomīga.

tad,lūk, kāda holivudiski-bēmūviska un mopasāniska tēma literārajam scenārijam: var izdarīt pavisam savādāk. tobiš, džeks apprecas ar vēso biznesvūmenu it kā aprēķina dēļ, bet patiesībā viņam ir interesanti,kā var attiecības konstruēt lāgā neko nezinot par otru cilvēku un neko pret viņu nejūtot - tāpēc,ka vnk zavoģī viņu tāda situācija. tāds roleplayings, saprotiet, kā aprēķins aiz aprēķina. nu, un izrādās, ka viss ir iespējams. tad mēs paņemsim un ričarda jeitsa garā iemitināsim viņiem blakus otru ģimeni, kas ir apprecējusies dēļ baigās mīlestības. un novilksim laika līkni uz kādiem pāris gadiem. kur tas džeks, kas apprecējās ar biznesvūmenu, sāk izrādīt viņai tādas smalkas uzmanības zīmes (ne uzreiz banāli dāvināt puķes, bet tādas caring nianses), a laimīgais pāris zāģē uz pusēm ledusskapi un zvana vecākiem un advokātiem. morāle - laulībā nekādas morāles nav. beigās adams sendlers čurā pretī saulrietam un blakus rej suns no džona kārtera.