|
Aprīlis 11., 2012
07:19 - pavēlniece sīra Stārka
upd iepriekšējam pukstam.
grāmatas pēdējā trešdaļā valdnieki pēkšņi ir pārvēršas par pavēlniekiem. Un sīri tiek lietoti arī sieviešu dzimtē.
Tā kā var jau gadīties, ka es esmu kļūdījies sīru jautājumā - varbūt oriģinālā nav ne sir ne sire. Tādā gadījumā atvainojos.
(Bet var jau arī būt ka ļoti skillots tulkotājs ir izdomājis, ka 'sire' ir vārda 'sir' femīnā forma :D
Kaut gan laikam tie tiešām bija sieviešu kārtas varoņi kas tika saukti par sīrām.)
Varbūt kāds angliskā grāmatas eksemplāra pavēlnieks var iečekot kas tur un kā?
|
Aprīlis 10., 2012
16:25 - valdnieks sīrs Starks
Lasu Troņu Spēles latviski un gribās uzšaut pa lūpām visiem trīs tulkotājiem un viņus apvienojošajiem spēkiem - nu kā var lordus tulkot kā "valdniekus".
Visā grāmatā valdnieks un valdniece to un šito. Valdnieks tāds un valdnieks šitāds. Katrā otrajā teikumā. citiem tas ir tikai tituls, īsti pat neko nevalda.
Un 'sīrs' arī ir diezgan drausmīgs vārds. Nezinu ka ir oriģinālā - 'sir' vai 'sire' bet sīrs abos gadījumos ir wrong. Kapēc pārtaisīt jau stabili tulkotus vārdus? Būtu labāk inovējuši tur kur tiešām vārdu pietrūkst - un tādu vārdu fantasy pasaulēs parasti ir atlikulikām.
Es nesaprotu to latviešu tulkotāju nešpetnumu - kapēc never pieturēties pie tradīcjām, ka 'lord' tiek tulkots kā 'lords' un 'lady' kā 'lēdija' jau simts gadus, n-tajās grāmatās. Nevis valdnieks un valdniece. Šiem vārdiem taču ir pa visam cita jēga un nozīme - 'lord' jau sen ir tituls, nevis burtiski valdnieks. Valdnieks būtu 'ruler', un tas ir vairāk vai mazāk sinonīms vārdam 'karalis' latviešu valodā. Un tas galīgi nav tas, kas lord ir gan game of thrones universā, gan britu impērijā. tur par lordiem tiek saukti gandrīz visi augstmaņi.
Pa pirkstiem!
|
13:09 - Brīvdienas
Laiku pa laikam iedomājos par to, ka varētu tak uz darbu neiet, bet lieliski pavadīt laiku mājās. Pēc šādām iedomām uzreiz atceros kaut kur saklausītu informāciju par to, ka cilvēks mājās tak nebūtu spējīgs izturēt tā dīkdieņojoties un lēnām sāktu iet auzās. Atceros to, noskurinos, un eju uz darbu.
Tad nu tagad domāju par pagājušo nedēļas nogali, un saprotu, ka tā ir bijusi diezga daudzpusīga un nekādi darbi neprasās.
Pie tam nav darītas visvisādākās lietas ko arī gribējās darīt.
Tātad, ko es darītu, ja man nebūtu jāiet uz darbu:
Izklaides daļa
1) lasīt fikšn grāmatas
2) geimotu uz vella paraušanu - spēļu neizspēlētu ir uima
3) serčiki, serīši un serši - daudz
4) daba, izbraucieni, pastaigas, dažādas citas hip padarīšanas kopā ar sievu
Pašaugsmes daļa:
1) lasīt populār-zinātniskās, ekonomikas un biznesa grāmatas
2) brauzēt netus lasot visdažādākaš ziņas visvisādīgākajās jomās
3) ņemties dažādās organizācijās internetos un ārpus tiem
4) blogot
Labdarbīgā daļa:
1) rakstīt - vienalga ko, bet cerībā ka kādreiz sanāktu kāds romāns
2) pētīt un plānot lietas saistītas ar rakstīšanu
3) realizēt vai vismaz detalizēti aprkastīt savas daudzās web vietņojuma idejas
4) pierakstīt un pamatīgi izpētīt savas daudzās ne-web idejas ekonomikā, politikā, pilsētplānošanā, etc
5) blogot un popularizēt visu augstāk minēto.
6) tīkloties - pieskatīt visus savus kontakttīklus Latvijā un citur
Priekdarbīgā daļa:
1) būvēt savu personīgo māju/dzīvokli kaut kur nebūt - upgreidot, plānot, labiekārtot
2) ceļojumot
3) sportot - kaut mazliet, bet kaut ko.
4) draugoties - apciemot visvisādākos draugos un paziņas
Daļu no tā visa es cenšos darīt, bet nu pārsvarā pēcdarba laikā vairāk sanāk nodarboties ar izklaides un pašaugsmes daļā minētajām lietām. Labdarbīgās un priekdarbīgās lietas sanāk reti un saraustīti. Ja nebūtu jāiet uz darbu, tad es nodarbotos ar tām. Būtu jau protams grūti sevi disciplinēt un neiegrimt tikai izklaidēs, bet nu domāju, ka vismaz daļēji, bet izdotos visam pievērsties. Ja labdarbīgā daļa ienestu naudu tad protams piespiest sevi nodarboties ar to būtu vieglāk. no otras puses, tad tas būtu darbs.
Secinājums? Man vienkārši pienākas 6 mēnešu apmaksāts atvaļinājums lai to visu izmēģinātu :)
|
Aprīlis 4., 2012
10:36 - Nedzerd?
Domāju, ka moš varētu mest pie malas to lopisko regulāro apkampšanos ar alhōlu. Kādi ir mīnusi? Pirmie kas nāk galvā protams ir - atvērti atklātā sarunas iespēja, kas nedzerot dažkārt tā nerodas. Atklāti atvērtā saruna protams bieži vien ir konkrēti apvienota ar izrunāšanos kas no rīta ir jānožēlo.
Dažkārt protams šādi izteikumi noved pie piedzīvojumiem, kas citādi nenotiktu. Un vispār, sociālais alkoholisms bieži piegādā piedzīvojumus, kas bez tā visticamāk nenotiktu. Dažādas debilas izdarības, iztaisīšanās un visu veidu lol.
Un protams, saistībā ar abām iepriekšējām lietām - pazūd kauns. Tas nes dažu labu bonusu un iebojā dažu labu situāciju.
Šīs divas trīs lietas, ir tās, kas pēcpāķī rītos veido moraļņikus un jautros stāstus ko var viensotram stāstīt sirsnīgi smejoties. Dažkārt jautrības ir vairāk kā morālpohu, dažkārt mazāk.
Jautājums ir - kā iegūt tikai labumus un aizmirst nelabumus? Liekas, ka dzeršanas atmešana varētu būt kī points, jo dzert mēreni es neprotu. Kā lai atmet, ja negribas atmest? Neiespējami.
Tātad, pirmais solis būtu pierādīt sev, ka jautra triekšana, dulli piedzīvojumi un atklāta bezkaunība ir iespējama arī skaidrā prātā. Varbūt ir kādas idejas, kā to panākt?
|
Marts 27., 2012
12:26 - Job Gamification
Ir diez Latvijā kādai kompānijai kāda interesanta pieredze reward gamification nozarē?
Ideja ir diezgan āsom - radīt darbiniekiem sociālu baudu atalgojot viņus par lieliem un maziem sasniegumiem ar dažādām nemonetārām balvām/atzinībām.
Kad iedomājos, ka darbā varētu veikt visādus levelupus, skillu audzēšanu (kas praksē protams notiek, tikai neviens to nekad detalizēti nemēra), kaut kādu bedžu izsniegšanu un tā tālāk, man skudriņas noskrien pa auguma garenākajām vietām. Tas imho būtu lielbūsts efektivitātei. Protams, tas jāizveido pareizi un pamatīgi. Lai
1) atzinības nekad netiktu izsniegtas randomā un nebūtu negodīga (pat svarīgāk - lai nerastos tāds perception)
2) atzinības būtu pietiekoši biežas - 'senior' titula piešķiršana pēc n gadiem ir ārkārtīgi mazs dzinis.
3) sistēma tiktu saistīta ar kompānijas izaugsmi no vienas puses un paša darbinieka reālo karjeras izaugsmi no otras puses
Skaidrs, ka no sākuma jābūt pamatīgam burkānam piekārtam tuneļa galā - lai cilvēki tiektos uz sasniegumiem, un neuzskatītu to visu par kārtējām menedžmenta muļķībām.
Pēc tam, kad sākotnējais process ir aizsākts, tad to var lēnām apaudzēt ar novērtējumiem par dažādām citām jomām, ar vidēji un ne pārāk materiālām balvām, etc.
Un beigu beigās var sasniegt līmeni, ka pats process ir patīkams un rada stimulu, ne tikai materiāli būtiskais burkāns.
Tātad, ir Latvijā kaut kur kas vairāk par employee of the month un employee of the year? Kaut kas biežāks, detalizētāks, interesantāks?
|
12:20 - Piedatora baudas
Pēdējā laikā laiku pa laikam uzspēlēju shogun total war 2 un laiku pa laikam arī pakodēju ruby on rails.
Abas darbības var nemanot aizraut mani tādā nakts melnumā, kas jūnijā jau skaitīsies rīts.
Pēc total war, man ir mazliet iekšējs ņurdiens par to, ka laiks ir izniekots veltīgi, lai arī pāris achievmenti ir atvērti.
Pēc sliežu pulēšanas, sajūta ir pilnīgi eksaited, pat ja es īstenībā esmu pavadījis lielāko daļu laika niekojoties ar scss, haml, jquery un bootstrap, ne par matu nepietuvojoties sev uzstādītajam mērķim.
Abas lietas visā visumā ir rotaļas, bet laikam jau tā haotiskā zināšanu uzņemšana un zināmā programmēšanas bauda spēj radīt daudz pamatīgāku sense of achievement.
|
Februāris 28., 2012
11:21 - Bottom-up uzlabojumi mūsu daudz cietušajā veselības sistēmā
Prestāsts
Pirms pāris gadiem, nosūtija mani ģimenes ārsts uz vienu tehnisku ķermeņa datu noņemšanu.
Zvanu uz attiecīgo iestādi tājā siltajā augustā un saku, gribu radīt datus - viņi man, pieraksts uz oktobri sākas 15tajā septembrī.
Mazliet samulstu no šāda setapa, bet neko - zvanu atkal, kaut kad septembra otrajā pusē - sorry, pieraksts uz oktobri jau pilns,
pierakstīšanās uz novembri sākas piecpadsmitajā oktobrī. Zvanu oktobra otrajā puse - tas pats stāsts, uz novembri jau puilns,
zvaniet pēc trīs nedēļām, moš tiksiet uz decembri. Atmetu ar roku.
Stāsts
Pirms nedēļas, cits ģimenes ārsts, cits lookups - pieeju personīgi pie attiecīgā reģistratūras galdiņa, saku, ka gribu tādu un tādu lookupu.
Man protams atbild nu uz aprīli varēs sākt pieteikties no 15tā marta. Zvaniet tad vai nāciet 15tajā, vēlams no paša paša rīta, tad pierakstīsim.
Es saņemos un jautāju - kamdēļ tāda dīvaina sistēma? Kapēc jau tagad nevar pierakstīties? Atbilde ir ģeniāla un divdaļīga:
1) jo daudzi neatnāk
2) jo 'kabinets' dod informāciju tikai 15tajā (laikam informāciju par to cik un kad varēs pierakstīties)
Redzot manu interese reģistratore vēl piebilst, ka varu jau mēģināt arī privātajos kantoros, 'ar nosūtijumu' jau tur varbūt varētu ātrāk.
Nosauc dažu sia nosaukumus un adreses. Prasu - cik tad tas prieks maksā? Atbild - pie mums (valsts slimnīcā) 15ls, pie viņiem 14ls.
Apkārtne:
Skaidrs, ka valsts nepārtraukti no pašas augšas uz leju bīda dažādas programmas, projektus, apcirpienus un inovācijas. Tās parasti ilgst gadiem un reti, kad sasniedz rezultātu (subjektīvs un neinformēts, mans viedoklis). Un 'pierakstieties pēc 3 nedēļām uz aiznākamo mēnesi' un līdzīgas sistēmas turpina darboties.
Ideja:
Veikt mazus un vienkāršus projketiņus, kas var uzlabot situāciju 'uz vietām', bet kas vienlaikus dēļ iesīkstējušās inerces, nekad netiks realizētas pašu medicīnisko subjektu spēkiem.
Teiksim, šī mana problēma - skaidrs, ka atrisināma elementāri. Es atsakos ticēt, ka 'kabinets' nav spējīgs plānot savu laiku ilgāk kā mēnesi uz priekšu. Un, ka 'daudzi neatnāk' - nu, ļauj tad tos 15 latus samaksāt uz priekšu, jau pieraksta brīdī - tādā gadījumā to neatnācēju procents būs daudz mazāks. un ja būs salīdzinoši ērta pieraksta sistēma, tad katra neatnācēja vietā vienmēr varēs ielikt kādu kurš gar reģistratūru trinas un grib veidot 'dzīvo rindu'. Dubulti ienākumi slimnīcai.
Lai to ieviestu nav vajadzīgs nekas vairāk par ekseli, vai pat tikai tāfeli pie sienas kur atzīmēt pieraksta laikus trīs mēnešus uz priekšu. Vai arī klasisko kladīti.
Un protams rīkojumu 'kabinetam', lai tas sāk plānot laiku mazliet efektīvāk.
Lai tas būtu efektīvi protams vajag arī kādu metriku - vajag mērīt cik daudz cilvēku neatnāk, mērīt pirms un pēc, mērīt cik tālu uz priekšu 'kabinets' ir piebūkots pilns (to protams nevar izmērīt tagad, jo nav jau nekādas rezervācijas tālāk par mēnesi iespējamas)
Es domāju, ka mums ir rindām vien līdzīgas problēmas (ar ko es par laimi neesmu saskāries) un tās ir atrisināmas ar salīdzinoši mazām izmaiņām pašā apakšā, un nav vērts gaidīt kad ieviesīsies e-veselība vai arī atnāks jauns ministrs un nāks klajā ar jaunu piecgades stratēģiju.
|
Februāris 13., 2012
12:37 - Multisadzīve
Tas ir vispār zināms fakts, ka latvijā dzīvojošie padomju laika migranti ir daudznacionāli. Viņu vidū ir krievi, ukraiņi, baltkrievi, kazahi, tatāri, etc etc.
Liela daļa no viņiem paši sevi identificē kā krievvalodīgie. Lv publika bieži ar smīnu norāda, ka tā tak nav nacionalitāte bet kaut kāds mikslis. Ko dara krievvalodīgie ? Pārdefinē sevi par krieviem un iestājās vienotā(kā) frontē par visu kas ir krievisks. Ne tikai krievvalodīgs.
Latviešu politiķi nezin kāpēc visu to ignorē un izliekas neredzam - sak gan jau pats viss nokārtosies. Un tikmēr vietējie ukraiņi un citi padomju laika iebraucēji paliek par krieviem. Veidojot aizvien monolītāku un lielāku minoritāti.
Daudzi mani draugi un paziņas sauc sevi par krieviem, kaut gan viņu vecāki bieži vien nāk no pavisam citām tautām. Es domāju, ka valstij vajag atbalstīt visas minoritātes, it īpaši lielākās - baltkrievus, ukraiņus un teiksim kazahus. Atbalstīt viņu skolas, teātrus, korus un biedrības.
Jo ja cilvēkam nav citu sakņu un identitātes kā vien krievu valoda un kopīga padomju savienības vēsture, tad viņš pie tā arī turēsies ar abām rokām un mūsu valstī nekad nebūs īsti labas sadzīvošanas. Toties ja būs daudzas dažādas tautas - latvieši, krievi, ukraiņi, baltkrievi, ebreji, tatāri, lietuvieši = nevis latvieši un "krievvalodīgie", tad varēs uzplaukt īsts multikulturālisms un visu mūsu sadzīve būs daudz pieņemamāka un uz nālotni varēs raudzīties daudz pozitīvāk.
p.s. pie tam tad tiktu astrādāti labāki mehānismi kā sagaidīt nākotnes imigrantus no dažādām pasaules valstīm. Tagad uz "krievvalodīgo" fona visi pārējie tiek aizmirsti un neviens nav gatavs iespējamībai, ka ierastos šeit dzīvot teiksim pāris tūkstoši masaju vai marokāņu.
|
Februāris 7., 2012
12:04 - Put Baltic back in AirBaltic
Man liekas, ka garumgaro epopeju ar airbaltic problēmām un ņemtnēm, varētu fundamentāli atrisināt pārdodot/atdodot daļu akciju abām pārējām baltijas valstīm.
Lietuvas FlyLAL man liekas bankrotēja, un Estonian Air arī ir mazs un panīcis dzīvnieciņš - AirBaltic tos varētu nopirkt (ne par naudu),pretī dodot 33% akciju katrai valstij. un reāla aviokompāniju cena nav svarīga, sliktākajā gadijumā starpību var segt at kādām nebūt valstu obligācijām, lai nav skaidra nauda jārada pēksņi no kaut kurienes. Pēc tam iecelt valdē pa diviem pārstāvjiem no katras valsts. ja ne valdē tad vismaz padomē. Nu un pēc tam lai air baltic tiešām ir baltic airline - nekādas manas nacionālās jūtas netiks sagrautas, ja laiku pa laikam trāpīsies lidmašīnas ar igauniski vai lietuviski, ne latviski runājošu apkalpi.
toties bonuss nesgraujams - uzņēmumu pieskatīs veseli trīs KNABi, 3 valsts kontroles, 3 ekonomikas/satiksmes ministrijas, etc. Visāda veida kompānijas izšeftēšanas un naudas izzāģēšanas risks būs tuvs nullei.
p.s. Tas varētu būt salīdzinoši viegli īstenojams projekts, uz citu pan-Baltijas projektu fona. Un tie kā zināms mēdz iebuksēt tā pamatīgi, uz daudziem gadiem - Atomelektrostacija, Gāzes terminālis, Rail Baltica, etc.
|
Janvāris 29., 2012
18:22 - ACTA
Izlasīju to līguma tekstu
Un īsti neatradu kuri punkti ir tie internetu graujošie.
27.tajā pantā un arī dažos citos tiek rakstīts, ka IPS ir jāidentificē lietotājs, ja tiek saņemts iesniegums no kompetentām iestādēm (nevis no paša tiesību īpašnieka), bet tas imho ir/var tikt darīts jau tagad?
"27.4. Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem var pilnvarot savas kompetentās iestādes likt tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam steidzami izpaust tiesību īpašniekam informāciju, kas ir pietiekama, lai identificētu abonentu, kura konts, iespējams, ir izmantots pārkāpuma veikšanai, ja šis tiesību īpašnieks ir iesniedzis likumīgi pamatotu prasību par preču zīmes vai autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu un ja šādu informāciju vēlas saņemt, lai aizsargātu vai īstenotu šīs tiesības. Šīs procedūras īsteno tā, lai izvairītos no ierobežojumu radīšanas likumīgām darbībām, tostarp elektroniskajai komercijai, un lai saskaņā ar Puses tiesību aktiem saglabātu tādus pamatprincipus kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu un privātums."
Katrā ziņā neko tik traku kā iekš SOPA un DMCA es neredzu.
Varbūt kāds speciālists varētu norādīt uz konkrētu līguma punktu, kurš radikāli maina līdzšinējo praksi?
|
Janvāris 16., 2012
12:33 - Mikro un Mini
Mikrouzņēmums protams ir spēcīga štelle, un viens no galvenajiem iemesliem ir mazais nodokļa procents. nu fakts, ka var visu procentu nomaksāt vienā piegājienā, un tikai reizi kvartālā.
Kas man liekas mazliet mulsinoši ir tas, ka procents ir jāmaksā par visu ienākošo piķi.
( gari un varbūt nevajadzīgi )
Enivei, mans piedāvājums ir papildus mikro uzņēmumiem, kas ir ideāli maziem pakalpojumu sniedzējiem, izveidot mini uzņēmumus, kas būtu mazliet lielāki, bet ar līdzīgi vienkāršotu nodokļu saimniecību.
Teiksim, ja mikrouzņēmumam jāmaksā 9% no visa ienākošā piķa, tad mini uzņēmumam būtu jāmaksā 12% no izmaksātajām algām, ne no ienākošās naudas.
Ja mikrouzņēmumam 500ls algas un 5 darbinieku limits, tad miniuzņēmums varētu maksāt 800 pirms nodokļiem (-12%) 7 darbiniekiem un 1600 pirms 12%, maksimums diviem īpašniekiem. (dotajā brīdī laikam mikrouzņēmumam var būt tikai viens īpašnieks). Un palielināt maksimālā apgrozījuma griestus miniuzņēmumam.
Tādā veidā varētu vienkāršot arī uzņēmumus ar sarežģītākiem biznesa modeļiem, vienlaikus novēršot vēlmi īpašniekiem muhļīties ar mirušajām dvēselēm, lai sev personīgi varētu izmaksāt mazliet vairāk kā 500 mēnesī.
Nodokļus administrēt tikpat vienkārši - katrā atskaitē norāda cik kuram samaksāts, saskaita kopā un samaksā 12%. Valsts tad proporcionāli sadala uz sociālajiem deguniem, gluži tāpat kā tagad ar mikro.
|
Decembris 28., 2011
11:07 - Par referendumu
Starp citu, man te viena pazīstama veikala pārdevēja atstāstiju gadījumu no nesenās darba sadzīves:
Pie kases pienāk ķōķa vidējos gados un izliek savus pirkumiņus.
Pārdevēja - kaut ko tur pasaka vai peidāvā, kā jau tas pienākas.
Dāma - "Razgovarivaiķe so mnoi na gasudarstvennom jazike, na russkom!"
Pārdevēja - noplāta muti, pamēģina kaut ko krieviski tur paskaidrot, bet sakarā ar valodas nepratni, nofeilo
Dāma dusmīgi nomet preces un aiziet prom.
Tātad - ja jau sūda parakstīšanās ir dažādiem atsaldētiem exemplariem iedēstijusi smadzenītēs ideju, ka russkijs _jau_ ir gosudarstvennijs jaziks, tad kas būs ja referendumā vairākums sabalsos par un referendums nofeilos tikai dēļ mazā balsu skaita?
Vienvārdsakot - es esmu par to lai apmeklētu referendumu un skaidri parādītu cik te ir par un cik pret šo ideju.
|
|
|
|