Magnesia

Nu taa. Esmu celjaa, neatgriezeniski. Bazjiijos par somu + vai neliks likt tais rezjgjos... Ja liks likt, tad var neielist, ja tic reiz Krista sniegtajiem noradijumiem. Bet noveicas ar to, ka pretodu lidzekli man akcepteja+ kad pienaca iekapsana lidmasina, tad kontroliere bija aiznemta ar ieprieksejo pasazieri un mana soma izspruka. Bet, ka skatijos, tad lika parbaudit uz izmeru somas, kas izskatijas visnotalj nelielas izmeros. Turklat, 2 reizes kontroliere nostaigaja gar visu rindu noradidama katram individuali, ka tas, luk, maisins ir jaieliek bagaazjaa, taa, luk, somina ari. Bet par manu kameru, nedz dokumentu sominu + ne varda. Phew.
Izspruku tatad.

Konstateju, ka soma nav veiksmiga un erta garai celosanai, bet kaut ka bus jaiztur.

Lidojums nebija garsh. Bet izkapsana kontrastaina. Ja LV pie majas man termometrs radija 46 gradus saulee, tad sheit ir patikami silts (un no rita pat dzestrs ka A. teica). Piezemejoties gaju aaraa ar domu pamegjinat jau pirmo stopeshanu. Visupirms gan jasaprot, kura virziena ir pilseta, jo nav ta viennozimigi. Ieraugu cilvekus, kas kapj ieksh auto un piesteidzos klat, uzrunadama angliski. Sieviete pagriezas pret soferi un parjauta vinam manu jautajumu...latviski. :) Soferis steizas man pavestit, ka zviedri stopetajus nenjemot, bet autobuss tachu maksajot tik 20 kronas vien (kam gan man ticet negribas). nu labi. Kuat kada zime, ka vel nav pienacis laiks stopet? Atrodu autobusu un izradas, vinji brauc biezak ka reizi pusstundaa kaa Agnija man preventativi teica. Tomer 20 kronas ir talu no patiesibas. 160 + daudz tuvak. Nieka 8 x vairak. Tas mani mierina, ka - ja tas letinjsh samelojas par cenu, tad varbut ari par stoposanu, kaut gan tas mani neizbrinitu, ja vesie un snobiskie zviedri ir kutri stopetaju njemeji. Lai jau iet pirmais brauciens komforta. Lidosta bija loti talu, ja pusotru h jabruac. Pie tam pa celjam ieveroju, ka gar shoseju nav daudz benzintanku vai ieskrietuvju.

Biju tik izsalkusi (un ari izslapusi), ka nenocietos sgaaidit A. un panjemu sushi, Pie tam pavars, shkjiet, ash bija japanis. Tomer - sajusmaa par to sushi nebiju, ir gadijies est garshigaku.

Jau piepildijas brivas celosana karma, ja ta to var nosuakt - konstateju, ka atstaju majas ari savu kompakto celosanas matu suku - ko nu? ar pirkstiem manas pinkas cauri nedabut, bet, kur dabut kaut ko kompaktu - figu zinu. Reuzltata A. pazinjo, ka vina var iedot man - ta izradas uz mata tada pati, tikai cita krasa. Vinjia esot 2 tadas un vinja patiesham man var vinju uzdavinat. Nu loti jauki, ja ta. Prieks, kur tu rodies! Turpini vien augt un augt. :)

Ja anglu klaviatura jau makenit savadaka, tad zzviedru ir pavisam savadaka.

Bet ar A. jau paguvam ljoti razeni izpljapaties par visu ko, nu pavisam par visu ko. :) Ari pie tejas uz balkona. Un palidzam 1 uz otru paskatities no malas. Dabuju ari vertigu skatu no malas par sevi. Nebiju ta aizdomajusies par to niansi ta agrak.
Uznjema ari mani loti jauki. Jau stukojam, ko labu brivdienas sadarit, arpus pilsetas centra. Redzes vel, ka man ies vestniecibaa.

Par cik ari no Pekkas un Murata dabuju svetibu savam celojumam, tad ja nu kas + varu tikt ari uz Maltu. :D
bet tad jau manis. :)) Bet tiktal viss ir loti pozitivi. Man ir izsniegts ari divguljams matracis, dzivoklits baigi forshs, ar balkoninju, ar zaljo zonu, sjauta ka kaut kur LV laukos mazliet, miers, klusums, "berni" pagalma meetaa bumbu. :) Bet dargi gan te viss, sasoditi dargi. UK bija daudz letak. Celot te ilgi apkart nebutu veseligi manam makam.

Pastāvēs, kas pārmainīsies.
Jeb kā viss mainās.

Pirms maniem ceļojumiem man ir šobrīd tāda forša sajūta, Paļaušanās, ka būšu tur, kur man jābūt. Nu cerams, ka tā arī būs.

Ar mazajām radiniecēm arī tīri feini izspēlējāmies. Mācam mazo Beāti braukt ar riteni, peldēt (jā, beidzot izdevās atklāt peldsezonu (bez hidras)), ūdens ezerā kā piens, ziedoss piens. Vēl paguvu izjāt ar agrāk nejātu zirgu vakar. Un vēl tik šodien pabeidzu izpakot mantas un sapakot somu, un iztīrīt istabu. Likumsakarīgi vai kā, bet nevarēju uz sitienu atrast, kur iegrūdu savu MP3 pleijeri. nu sūdīgi, bet neko darīt. Ceļošu bez tā.

Nu tā... nu man ir izdevies satikt zīmīgos internacionālos draugus un izrādīt vietu, kur dzīvoju, stalli, pastāstīt par visu, visu, aŗi manu ceļojumu, par cik viņi arī pa daļai no Āzijas, tad tas arī bija tā vērtīgi, apklausīt, kā viņiem gājis pa šo laiku. Un patika viņiem stallis, zirgi, mana dzīvesvieta u.c. Eh, AIESEC laiki... Super!


Nevaru saprast, vai man viss būs sapakots... Soma pustukša... Man neraksturīgi. :D Es - ko - domāju ar tukšu somu ceļot? :D Nu labi, labi, viss gluži vēl nav iekšā, pie tam, ja gribēšu ņemt līdzi to ,ko gribu, tad soma būs pilna! Nē - pat nesalīdīs, toties ceļojuma gaitā tukšosies. Paspēju nožēlot izvēli lidot uz Stokholmu... īpaši ar Ryanair. Īpaši, kad tagad vinnēju airbaltic akcijā, kur tie noteikumi maķenīt tomēr sakarīgāki. Vai kaut vai tomēr ar prāmi... Bet gan jau. Vēl jāuzlādē visi telefponi, jāpaņem visi lādētāji, baterijas :D Tehnoloģiju laikmets. Tomēr. :)

Būs jāizdomā, kur lidot laikā no augusta līdz 8. septembrim. Varbūt aizcēlot kaut kur sazin kur tālu un atpakaļ vienkārši atlidot? Cik tas ir - sazin, cik tālu? :D

tā... nu vairs nav labi... gribēju ņemt līdzi cēlojumā ziepīti, jo Fuji par lielu. Bet gribēju pārlikt 8gigabaitīgo sd karti canon ziepītī, bet šis bļauj, ka atmiņas kartes kļūda esot un karti neņem pierē. Tiesa, es pirms tam padzēsu ārā fuji bildes un noformatēju. :D ceru, ka tomēr izdosies piedabūt. :D

Esmu pagalam...nogurusi... laikam JAU iešu gulēt. Nu kopš LV, atkal paŗeju uz rīta režīmu. Bet šitik agri esmu gājusi gulēt tik reizes, ka...visādi debesu spīdekļi aptumst biežāk kā es eju gulēt tik agri. :D

laba svētdiena... ko padarīsi. no rīta aiztransportēju 2 vācietes uz Lilasti zirgu pārgājienam... Pēc tam viņas savācu un aizvedu uz lidostu, bet pa vidam visādi citādi darbiņi un "nedarbiņi". Izjāju ar 2 dažādiem zirgiem. Vienam riksītis tāda tipināšana vien, otram solis tik liels, ka riksis ir atsperīgs. Bet ar abiem interesanti. Jāt bija vieglāk nekā staigāt nokāpušam no zirga. :D Rīt kājas droši, ka jutīšu, dibenu jūtu jau tagad. :D Plus vēl šašliku cepšana par godu kāda dzimšanas dienai un vēl viens laba vīna atklājums. Šoreiz šis Rieslings. :)

Vakar arī stallī bija jautra diena... Hohmas ar zirgiem vecmeitu tusiņa ietvaros. Bet zirgi tika izpušķoti smuki. ;) Stallī liela jezga, bet manai galvai pietrūskt sitienu laikam. Viena ķēvīte tā netīšām man iebelza pa pieri. Nošķindēja vien... Cerams, ka viss ok. bet ne skrambiņas.

Nezinu, vai nu tiešām šodien tik ļoti saulē sacepos (laikam izjāžu laikā), ka vakara saulē sēžot, nevarēju izturēt - seja cepās, ka gribēju to padusē bāzt. Ja sūrst jau tagad - kas būs no rīta? Ko lai uzsmērēju? :) Solītais lietus visu dienu neiestājās.
Anglijā pie saules grūti pierast. :D

Bet ar Āzijas ceļojuma daļu iet pagaidām kā nu iet... Biļeti vēl negribas pirkt, nezinu vēl, kā būt ar vīzu. Aizrakstīju vēstniecībai. Ceru rīt saņemt atbildi.
bet Ēiropas sadaļai vēl mazliet šis tas jāizdara. Bet šobrīd aktuālais - vajag ceļojuma sandales, jo nezin kādā veidā manas iecerētās ir saplīsušas. Neatceros, ka tās būtu saplīsušas, kad pēdējo reizi tās vilku... Bija ērtas, labas un neberza nekur. Otras berž. Bet bez sandalēm nekā.

Īkšķa nagam sāku līmēt apkārt plāksteri - tīri tamdēļ, lai šis kaut kur aizķeroties nenolūzt skaļa kliedziena pavadīts.

Beidzot atkal varēju nosvinēt saulgriežus. tā normāli. Bet šādu tādu apstākļu dēļ uz saulgriežiem nesanāca vainadziņu uzpīt. Sanāca un komerciālajiem Līgo. Kompānija arī sanāca, varētu teikt, neparasta. Bet sakritīgi veiksmīga vienam no kompānijas pārstāvjiem. Citam - sakritīgi neparedzēta. :D

Vakar forši paņēmāmies ar kajakiem pa Valmieru. Vilnis maziņš, grūti noturēties, bet tāpat forši pa 2 gadiem kajakā padarboties. Līdz spēku izsīkumam. Veiksmīgā kārtā neoprēna zeķes tomēr neizdevās pazaudēt. :D

Vispār vajadzētu saņemties kaut kā un sakārtot visas mantas no UK. Bet, lai to izdarītu, ir jāsortē viss skapis, jo viss nesalīdīs. :o Un šis ir jautājums, kas man allaž ir smags - zinu, ka tas prasīs traki daudz laika, tāpēc nespēju tam pieķerties. :D

tāāā. Ry grib lasīt manu cibu... Nezinu, vai gluži gribu tā ļaut un nez, ko viņš grib saprast no letiņu valodas? gūgle reizēm tulko tik šausmīgi, ka ārprāts.

Huarrei! Sajūta dīvaina. Sajūta, ka kaut kas ir amputēts. Jāpierod. Ar šodienu (nu jau vakardienu) oficiāli vairs nestrādāju Amazonē. Miers un Bērziņš. Vai freidenfelds. I am free!!

Staļļa trusis saplēsa manu T-kreklu tādā vietā, ka sievietei vairs nav valkājams. :D

Man patiešām vajag nelielu un vieglu guļammaisu. Nav obligāti zemām temperatūrām, par cik vasarā lietošu, bet galvenais, lai neaizņem daudz vietas uz šīs planētas un nepadodas tik viegli gravitācijas ietekmei. Bet nezinu, vai ir vērts pirkt. Man ir čupiņa ar guļļammaisiem, ne pārāk maziem un viegliem, nezinu, vai gribu kolekciju.

Vienīgā nožēla ir par pasākumiem, uz kuriem netikšu šeit pat LV - visi viņi ir vai nu izbeigušies pirms manas ierašanās, vai nu sāksies tad, kad atkal būšu prom. Tādi forši un saistoši pasākumi, uz daļu no kuriem ir pat uzaicinājums. Bet gan jau citreiz.

Vai cibā ir vēl kāds traks ļautiņš? :D

man štuks ir nemeklēt darbu, bet izbaudīt vasaru pēc riebīgā angļu pavasara. Ir jau forši arī LV pa vasaru, bet tomēr...
Braukšu sākumā apkārt Eiropai. Nu, ja paveiksies - tad arī uz Ēģipti. Apciemot draugus, kas dzīvo ārzemēs. Plānā ir dažas valstiņas. Biļete uz Stokholmu ir jau nopirkta. Bet tālāk ceļošu ar stopiem un couchsurfing/palikšanu pie draugiem.
Stokholma divās vietās - Dānija - [maybe] Nīderlande - Vācija [maybe 2 vietās] - [maybe] Francija - Itālija [cerams] - Rumānija. Varbūt vēl kāda valsts pa ceļam vai beigās.

Pēc tam atgriežos LV un tad ir štuks par tālajiem ausrumiem. :)

Ceļojuma biedri... tas ir vēl viens stāsts, kas mani nodarbināja visu laiku, kamēr vēl biju UK. Stāsts garš, sīkumos neiedziļināšos. Šobrīd nav ceļojuma biedra, bet labprāt cēlotu ar kādu kopā. :)


Paralēli Amazon HR man prasa slimības lapu uzrādīt. Nezinu aš, ko daŗit... var jau noviltot, bet tas prasīs daudz laika un enerģijas - vai tas ir tā vērts. Jāizdomā atruna. Bet nākamnedēļ gan pārstāšu vairs simulēt. Par pērno ned 2 dienas apmaksāja. moš ar to arī pietiek.

Tātad sāku iejusties atkal LV vidē. Un priecāties no sirds par vasarīgu laiku, par iespēju vilkt kleitas beidzot un izbaudīt sauli visā tās godībā. Tiiik forši būt atpakaļ. Jau ilgojos pēc draugiem, bet neko darīt. Tur man bija aktīvāka sociālā dzīve.

Ry uzdāvinaja kolosālu atvadu kartiņu. Eh... Labi, ka viņš atbrauca tai rīta agrumā atvadīties - tā būtu atstājusi i telefonu, i visu ko :D Palīdzēja vēl no rīta, jo man bija tāds nogurums bijis acīmredzot, ka modinātāju nedzirdēju un paldies, Dievam, nē, šoreiz Ry, ka zvanīja man, pirms braukt pie manis - pamodināja mani vismaz tad. Pusstunda slaikā nepaspēju paēst brokastis, bet tai stresā tas arī nebija tik svarīgi. :D Visu pārējo pa lielam - paguvu.

Viņš pirms pāris nedēļām izteicās, ka nožēlo, ka na pavadījis ar mani vairāk laika. Sweet.

Pēdējās nedēļas bija MAD. Viss jāsapako, jāsāk plānot mani piedzīvojumi, kontaktēt manu piedzīvojumu potenciālie līdzzinātāji un liecinieki. Meanwhile jāblefo darba devējam un aktīvi jātiekas ar visiem draugiem un paziņām. Jā, vajag pakoties utt utjp, bet es gribu dzīvot uz pilnu klapi!! Un piedalīties visur, kur vien varu. Un nevaru. Pēdējās nedēļas laikā arī intensīvi lādēju datorā filmas, kamēr UK, jo zinu, ka LV nevarēšu tā šārēt. Vairāk kā 100 filmas manā kontā pa nedēļu, daudz arī mūzikas. Bet vēl ne visa.

Visu šo laiku jeb pēdējo ~mēnesi, zvanot mammai, arī jāslēpj info. Izdevās. Mammai bija pamtīgs pārsteigums, lai neteiktu - šoks.
Bet ierados arī visai savlaicīgi - mammai vajadzīgs atbalsts. Biju jau nopriecājusies, ka mans aizbraukšanas datums sakrīt ar svarīgu datumu mammai - ka būšu klāt, bet tomēr tas datums nebija īstais - nebūšu klāt. :( Bet būšu vismaz pirms tam.
Arī pārējie bija patīkami pārsteigti. Prieks iekšā, stress ārā. :D Tā - īsumā. Jo pēdējās dienas pirms izbraukšanas no UK, iedzīvojos aš vēdergraizēs. Loģiski.
A F gribēja mani pierunāt pateikt mammai tomēr iepriekš. Tā būšot labāk, jo gan viņa, gan viņas mamma labprātāk dzīvo gaidās, nevis ļaujas pozitīviem pārtseigumiem. Tipa - labāk zināt un gaidīt zināmo. Man, piemēram, tā nepatīk. Neļāvos pierunāties, jo tā ir cita kultūra un daru tā, kā jūtu svaai dzīvei labāk. Šoreiz - pas.

Bet F arī jaukumiņš - ja sadomāju braukt uz UK, vienmēr laipna tur nakšņot, vieta atradīsies.

Par cik sanāca nokavēt samērā lētās Ryanair biļetes, tad pasūtīju busiņu. Datums bija ok, cena arī ok. Pie tam - mantas arī daudz jāsūta. Daudz arī atstāju UK visādam gadījumam. Vēl 2 kastes jāsagaida. Nevaru tās sagaidīt. Kājas sapņo par epilatoru. :D Bet nezinu, kur litk jau esošā čemodāna saturu. Kur nu vēl tās kastes?!
Par cik redzēju, ka šoperīts tā kā viens pats, pieteicos, ka varu nomainīt viņu saguruma brīžos, ko arī darīju, pie tam labprāt. Man tas arī mazliet ceļu saīsināja, jo pagulēt grūti tais beņķos. Cauri Nīderlandei, pa Vāciju, bik pa Poliju un līdz Jelgavai. Un ieraugot uzrakstu "MEITENE" reakcija bija aptuveni kā mammucim mani ieraugot. Bija pamatīgs prieks redzēt uzrakstu LV valodā atgriešanās kontekstā. :D

Ceļš bija nogudrinošs, bett bija forši ceļabiedri. Nebijām daudz, bet bija arī sūtāma krava, t.sk, ādas dīvāns. :D
Puse no visa autobusa (neskaitot šoferi) brauca atvaļinājumā, puse vienkārši prom. Sakritība, ka otra, kas laidās no UK, ir mana vārda māsa. Arī ar tumšiem matiem, arī aizbrauca uz Uk netradicionālu iemeslu dēļ un arī mūzikas un filmu gaume mums visai līdzīga, un arī nebija Uk pārāk ilgi, varētu pat teikt - rekodriski īsu brīdi (4 mēneši), kad saprata, ka tas nav viņai. Es to jutu jau pirms ierašanās.
Tā, ka izdarīju to, ko daru reti - skatījos filmas (otru Samsaru un Perfume), palasīju grāmatu un viskaut ko citu. Bet daudz pļāpājām ar vārda māsu. Forša. Būs jāuztur kontakts ar viņu. Ar šoferi arī visādi izpļāpājāmies.

Mna kaut kur jāsāk pierakstīt pin kodi, citādi - katru reizi, kad esmu LV, es viņu vairs neatceros (jo nesnaāk daudz lietot). A atjaunot nevar - jātaisa karte pa jaunam. Atkal. :D Vēsture atkārtojas.

Bet ar zobārsti tik veiksmīgi, kad viņai tikai 2 dienas pieejamas pēc manas ierašanās. Uh... Vienīgi tagad mans sakodiens pagalam dīvains, jo viņa grib mainīt iņu. ZInu, kāpēc, bet man patīk tas ieradums, neko nevaru darīt. :D Kur var dabūt urbi?

vēl daudz kas priekšā.

Mosties, mosties reiz, svabadais gars,
Celies un salauzi kalpības spaidus,
Atpestī cietējus, klusini vaidus -
Mosties reiz, brīvības cēlajais gars! Jeb Veidenbauma vārdiem sakot - sveika, brīvība!!!

To be continued...

ui ui ui.... pirmais solis ir veikts. Ar risku, bet, lai jau iet. :D neko nevar darīt, kad pilna galva, tad šis tas tiek palaists garām.

Bet tā koučsērfere tomēr atkal ir prom no Ungārijas. Arī maza vilšanās, bet tikai maza. :D Šī atkal Anglijā, esot aprūpes darbiniece. Trakā pasaule.

Biju aizgājusi uz publiski organizētu quizu. Nu paskatīties, kā tas notiek publiski intereses pēc... Pārsvarā jautājumi tādi, ka uz tiem var atbildēt pārsvarā lieli TV mīļi. Par cik man tāda nav un neskatos, tad jautājumi nebija man. Vai kā minimums - jāskatās daudz filmu, kas arī man ne īpaši "padodas" laika izteiksmē :D Labi, ka J bija līdzi - liels TV mīlis. :) Ņemot vērā, ka citas komandas bija vismaz pa 4 cilvēkiem komandā, tad 11. vieta no 17 ar tādiem jautājumiem nav nemaz slikti, jo bijām ttikai 2. It īpaši, kad puse no komandas vismaz pusi no visiem jautājumiem nevar atbildēt, ja neskatās TV. TOmēr daži jautājumi interesanti, ka pat jautājumus piefiksēju, lai iekļautu varbūt kādreiz savā quizā.

Un jautājumi bija tādi - vai nu zini, vai nu nezini. Mani quizi nebija viegli, bet daudzi jautājumi bija tādi, kur varēja izdomāt atbildi arī loģiski, ko dažām komandām arī izdevās. Man tagad azarts uz quiz rīkošanu. :D Bet aizdomājos - vai nez LV tādu varētu uzrīkto jeb - vai būtu atsaucība. Malziet šaubos, jo reti, kad izdodas savākt cilvēkus kopā. Pa vienam jā, bet visus kopā - sarežģīti. Tas varbūt vairāk tādos relatīvos rādītājos, salīdzinot, cik kopumā pazīstu cilvēkus UK un cik - LV, tad LV procentuāli mazāk. :D

Bet saistībā ar laiku patiesi - nesen fb nošārots teksts par laiku ir ļoti patiess un aktuāls... Ai, kā man gribētos visu izdarīt, bet neuzdrīkstos vēlēties sēdēt mājās un darīt tikai to.
Šobrīd it īpaši daži intensīvi grib mani satikt, a laika ta nav...

Bet Līga mani piečakarēja, kaut gan es pārāk nemaz nepaļāvos uz viņu - cenšos nelikt lielas ekspektācijas uz cilvēkiem, lai nenāktos vilties. :D Vispār jau arī saprotu viņu, tomēr tā bija viņai iespēja izdarīt to, ko es neizdarīju savulaik kaut kādu iemeslu dēļ - iespēja piepildīt kādus viņas sapņus ar manu palīdžibu. Bailes viņu pievārēja, precīzāk skaot, draudzenes šaubas deva pārsvaru viņas iekšējām šaubām. Ka ne - ta ne. Neko darīt. Tātad varbūt nemaz nevajadzēja.

Un ak vēl viens veiksmīgs pārdevums. :))))) AI, prieks. Tas ar mazliet nost no pleca. Viena. Pleca.

Un saulespuķe ir tā izstiepusies.... Trakums. Kaut kāds metrs jeb cik ir gara mana roka no pleca līdz izstieptu pirkstu galiem?

Naktīs nāk miegs, no rīta nevar aizmigt. Ar katru dienu jo vēlāk aizeju gulēt.
Un, ja jau tā, tad vismaz ceturtdien.... tāds smuks laiciņš, saulīte, kaut gan dzestrs, bet tomēr jauks... aizbraukšu, ka es pabaudīt zelta rudeni uz Crown lake parku. Mieru un klusumu pabaudīt. Mieru tur var dabūt, cilvēku maz vai nemaz, bet klusumu nē, jo laikam nevienā Pboro parkā nevar "aizmukt" no šosejas trokšņa. Var vienīgi aizstāt ar klasiskā mūzikas klausīšanos uz austiņām.

Vajag ausu tapas beidzot iegādāt, jo Nilam reizēm patīk pabļaustīties otrā stāva koridorī. Cerams, kādā aptiekā dabūšu.

Šonedēļ saņēmu savu pirmo payslipu  par nakts maiņu un negaidīti gaidītajam takse par stundu ir tāda pati kā vakar maiņai. Būs jānoskaidro, kas par lietu... Un ne man vienīgajai nepas kaut kas.

Grādi jau zem nulles naktī, laiks samērā sauss, bet auksts. Slēpošanas jaka ir laba, bet kaut kur aukstums tiek tomēr. Nezinu, esmu baigi salīga laikam. Kaut gan ar mani nav tik traki kā ar Ievu, kura pastaigājoties nosala biezākā jakā kā es. Nezinu, kā tas pārdevējs bija domājis, ka tā ir slēpošanas jaka. Nezinu, vai ar termo veļu apakšā tā būtu pietiekama Alpu klimatam un kārtīgai ziemai. Kārtīgam vējam vai pat putenim.

Bija doma braukt uz Lee Valley White water centru - tur kaut kādas sacensības un organizatoram vajag palīdzību. Brīvprātīgu. Sestdien un svētdien. Bija doma 6dien pēc darba atmīties uz mājām, izpētīt ceļu un doties... Zināju to, ka ceļā līdz turienei travelains izrēķināja aptuveni 3 h.
Bet kaut kā minoties pa mežiņa takām nomīkstināju pakaļējo riepu ričukam. netālu no darba. Visu ceļo velo nostūmu līdz mājām.
Atceļā vēl caur lielveikaliem. Ne iepirkties, bet padiedelēt. :D Kartona kastes (jau otro nedēļu). Nopirku pāris bildes, ko sūtīt uz LV, bet visai palielas izmēros, līdz ar ko nevaru kasti atrast, kurā tās iestumt.

Mājās izstāstīju savu kastes "bēdu" Antrai. Dabūju ieteikumu iepakot vienkārši tās atsevišķi kartonā.
Bet tai pašās mājās savās ieraudzīju, ka Ieviņa instrumenti atrodas atbilstoša izmēra kastēs. Izrādās, ka tālu nemaz nebija jāmeklē. Bet tādas kastes var dabūt tikai ceturtdienās. Visai neveikli.

Un saprotams, ka velo ķibeles dēļ atcēlu braucienu uz Lee Valley. Atcēlu to arī svētdien, jo izdomāju, ka 6 stundas ceļā + laiks tur uz vietas... A, kad es gulēšu? :D Naktsputns. :D Plus paskatījos, ka pārāk dārgs un tizls ceļojums sanāk ar sabiedrisko transportu tādam mērķim. Īsāk sakot - samotivējos nebraukt. :D

Toties aizbraucu līdzi Antrai, Ievai un Sauļim uz lielo Tesco šo to specifisku iepirkt. Atkal vēlu tieku gulēt.

Uģa arī mājās nav, gribējās to riepu līmēt kāda "uzraudzībā", jo nekad līdz šim nav nācies to darīt. :D Šis sava šosejnieka riepu līmē vienā laidā. Pat nezinu, kādā stāvoklī šī. Un man ar nav instrumenta, lai to noskrūvētu nost. A Uģis to strādā, to aizbraucis tusēt .Nezinu, vai izdosies satikt pa we. :/

Piektdien beidzot šai mājā tika satikts santehniķis. Tagad zinam, kā dabūt spiedienu vecajā apkures sistēmā. Bet kaut kāds vārsts sabojājies, tas nemitīgi krītas, bet toties dabūts gaiss ārā no manas istbaas radiatora. Tāpat radiators nespēs piesildīt manu auksto istabiņu, tomēr labāk nekā bija. Vairs nebūs tāda stīvēšanās ar rijīgo eļļās sildītāju, kas bija vienīgais siltuma avots līdz šim. 

( Tepat vien )

UPD. bildes mazliet šeit