Magnesia

Tātad vakar pēc haotiskām pārdomām un dažiem adresātu nesasniedzošiem zvaniem nolēmu doties uz Skotiju - par godu 4 brīvām dienām. Protams, ka trips nav plānots un nekā tam paredzēta nav, jo kā nekā - kā jau parasti - tiecos izvēlēties "ekstrēmo tūrismu". Tātad - ar stopiem un nakšņošanu, iespējams, pat zem klajas debess. Tiesa - apzinoties, ka diezgan utopiski ir cerēt tikt uz Skotiju ar stopiem zemē, kur ar likumu esot aizliegts stopēt. 4 dienās. Nu - vajadzētu kādu ļoti veiksmīgu ķērienu. Īstenībā priecātos, ja varētu tikt līdz kādam kalnainam nacionālajam parkam Jorkā. Galvenais mēŗkis - netupēt Peterborough, kaut ko pasākt, pie dabas, kalnos... kur saelpoties zāles smaržas, saklausīties putnu dziesmas, izbaudīt enerģētiku un priecāties par citiem dabas labumiem.

Ar 1 drēbju kārtu - to, kas mugurā, sakrāmēju somu un dodos ceļā cauri centram, kur jānopērk guļammaiss (ja nu kas, kaut kā gulēt tak vajadzēs) un jāizdara vēl šādas tādas lietas, līdz tikt lidz autoostai, kurā ir doma iesēsties kādā autobusā, lai tiktu ārā no pilsētas. Autoostā no autobusiem ir tikai smaka un neceru tur neko sagaidīt - dodos ar kājām.
Vispār iekrita pašai acī, ka tā kaut kā sagadījies, ka esmu viscaur tērpusies pelēcīgi zaļos toņos. :D

Moš pa ceļam noķeru autobusu.
pilsētā diezgna bezcerīgi stopēt. Vienīgi benzīntankā apjautājos, bet neveiksmīgi. Nekas eju tālāk. Eju, eju, ir vēla pēcpusdiena, daži pat teiktu - pievakare, bet es nesatraucos - kur būšu, tur būšu, dodos ar domu "redzēs, kur iekulšos" :D

Vispār šoferi, it īpaši angļi ar visu savu trako piesardzību, noteikti padomāja, ka es kaut kāda psiha - laipo gar šoseju, pāri margām ar mugursomu, kurai piestiprināts guļammaiss ietīts baltā kulē (svēttīti mani vecā darba kolēģi, kas man uz atvadām uzdāvināja dzeramā pudeli ar karabīnīti). Lai domā. :D Labi, ka nezina, no kurienes es. :D labāk tā.
Tuvojas jau šoseja, kas nozīmē, ka auto ātrums pieaug un vienīgās vietas, kur varētu kādu dabūt ir tās, kur auto apstājas kaut ka'du iemeslu pēc.
Pirmā tāda šķietami liekas autobusa pietura, pie kuras nostājos ar cerībām "a, ja nu..." sākumā vnk īkšķoju - bet šoferi ivspār neredz mani. Tad sāku veidot uzrakstus. Te vismaz ziņkāre parādās dažiem - paskatīties, kas tur rakstīts. :D Domāju, ka arī tas angļu acīm ir traks solis, bet man ir diezgan viena alga. Gan ne par to, ka neviens i nedomā apstāties. :(

Nostāvēju tur moš minūtes 10-15, līdz kamēr autobuss iegriezās pieturā, kas uz Bourne brauc. Iekāpu apjautāties. :D Viņš ieteica doties uz netālu miestiņu (jo Bourne man neesot pa ceļam), no kurienes busi uz Stamfordu iet. Es pat aizklimberēju līdz turienei un uz autobusu nepaspēju.

Pa ceļam izdzēru līdzpaņemto ūdeni un palūdzu to uzpildīt kādā privātmājā, ko arī dabūju.

Tiku līdz McDonaldam. Jā, jā, tas pats, kur jau biju pirms nedēļas :D (Tripiņš līdz birstēm). Ieturos tomēr, jo vēders sāk kurkstēt. Līdzi paņēmu tikai 2 siera bulciņas, nektarīnu, pāris banānus un ~4 šokolādes uc bāriņus. Tos gribējās pietaupīt.

Nostaigātas ~5 jūdzes jeb 8 km. Sanāk bik pārgājiens.

Sāku apskraidīt visus auto benzīntankā. Spaldinga man īsti neder un atsaucību negūstu, līdz pieeju pie kāda skūta vīrieša. Nu viņš varētu aizvest līdz Bournai (viņam tur neesot jābrauc, bet var to izdarīt tāpat vien). Es varot piebiedroties viņa ieplānotajā pastaigā pie dabas ar visu līdzpaņemto lielo ģimeni (3 bērni un 2 suņi). Labi, es nekur nesteidzos, katu pašai tas liekas dīvaini. Bet laikam jau tas aiz tā, ka apzinos, ka Skotija ir utopija, un esmu atvērta visādām iespējām, jo albānis mani piečakarēja ar ideju par ko konkrētāku. Albānis turpmāk varēs bekot ilgi un dikti.

Aizbraucām uz vietu, kur viņš ierasti izstaigājas ar suņu pāri. Stafordšīras terjeri un tie, kas skraida pakaļ trusim sacenēs, esot vislabākās sugas bērniem. Stafordi esot kā aukles. Vieta īstenībā ir ne pārāk tālu un tur var aizmīties ar velo. Vienīgi ceļu ta nezinu, jo kā pasažieris to nekad neiegaumēju. Bet vieta ir klusa, forša, daba, mazliet pat tāda kā idille, te varētu telšot un brautk, lai aizmuktu no pilsētas, īpaši tās, kas Pīterboro. Paši angļi šo pilsētu uzskata par drausmīgu. :D Varbut nenormāli daudzo imigrantu dēļ.

Pols ar iesauku Stibs izrādās ir tāds kā dvēseļu radinieks... Jūtu tādu kā konekšenu un ir sajūta, ka varu viņam uzticēties. Viņš arī tāds atklāts, atvērts, sirsnīgs. Nu foršs cilvēciņš. Brīvdomātājs, kas arī nodarbojas ar jogu, dabas bērns, tuvs ar austrumu filozofiju. Interesanti, ka viņš man jautāja par ēdienu... jo izrādās - arī veģetārietis. Sirsnīgi parunājāmies par visu ko, par ceļošanu, par rāmjiem, par vēsturi, par mūsu apkaimi (viņi dzīvo P-boro nomalē, labākajā daļā = Werringtonā). Viņam tēvs, izrādās, ir pasaules apceļotājs, kurš šobrīd kā reiz ir atbraucis uz P-boro un atrodas pie viņiem... Un es esot laipni lūgta uz tasi tējas. Nē, nu vispār!!!
Diezgan mītiski satikt tādus foršus cilvēkus. Tāds jauks, sirsnīgs pavērsiens. Izstaigājāmies un piekritu uzaicinājumam. Viņa sieva gan ir pavisam savādāka kā viņš, saskavotāka, "rāmjaināka".

Ienākot viņu namā, Džeidans paziņo, ka "crazy woman is coming". :D Vectēvs ar mazāko atvasi uz rokām sāk strjomīties, bet nomierinājās, ieraudzījis mani. :D

Parunājāmies ar viņa tēvu, kurš arī ir Pols. Un ar viņu sirsnīgas sarunas tikai turpinājās. Ļoti interesants cilvēks. 40 gadus ņodživojis, ceļojot riņķī pa pasauli, bijis VISUR! 87ajā gadā ari Latvijā. Esot bijis grūti pārvietoties. Tais laikos tā varētu būt. Tagad LV ir daudz vieglāk un pieejamāk, patiesībā, kā UK. Uzzināju daudz ko jaunu par UK vēsturi arī no viņa, uzzināju, kur bijis, unikālas vietas, kur viņš ir dzīvojis, skatījumu uz dzīvi un, un... Abpusēji priecīgi satikt līdzīgi domājošu.
Izrādās, ja franči nebūtu ieviesuši 1066. gadā latīņu valodu Anglijā, tad te runātu pavisam citā valodā (gēlu [gaelic] valoda). To, kādā - var paklausīties Marie Brennan gabaliņu pie meldiņa (pirmā dziesma).

Protams, ka ir jau vēls, tumsa un nekāda vairs stopēšana.

Pola jaunākā sieva ar draugiem taisās uz reiva pārtiju doties un uzaicināja arī mani. Es pat piekritu.
Ārprātainais!!! Kur tie gadi, kad es ko tādu klausījos... Pagājušā gadu tūkstotī!!! kad ar Ivčiku un Kiku tusējām pa klubiem un ārdījāmies, un lavījāmies.
Un ko domājieties - rave pārtijs būs kā reiz deviņdesmito stilā.
Es gan satraucos par savu prikidu :D Īpaši tāpēc, ka mašīnā suņiem patika man pa klēpi dubļainām kājām izbradāties un izčučēties. Bet visi saka, ka es kā reiz izskatoties oldskūlīgi :D Labi, lai iet. :D Iešu pārgājiena biksēs, kerziķos un T-krekliņā. :D

Abi Šerilas draugi arī ir klāt - 2 simpātiski džeki Ādams un Kasuns. Nu ko - laižam uz krogu. Ievērtēt turienes publiku. Skatos, ka tikai angļi, iesākums, kamēr visi "iešūpojas" ir tāds... "pasauss", bet sievietes ļoti sapucējušās un reti, kura nav tēprusies melnā... Hmmm. Starp dažām mikrokleitiņās es izceļos īpaši, toties izdejojos es tā riktīgi un "vaļsirdīgi", un neviena man līdzi neturēja. :p :D haha, ierēcu par sevi kerziķos.
Bet viss tā baigi normāli. Iepazīstināja mani ra vēl vienu Polu - dīdžejs ar 20 gadu pieredzi. Mna reivs likās tāda mūzika, ko da jebkurš var samiksēt un būs ok, reivs kā reivs, bet šis cilvēks mainīja manu priekšstatu un es reāli sajutu atšķirību starp 3 dj šonakt. Dj ar pāris gadu pieredzi vispār mani garlaikoja un man nebija nekāda rāviena, monotons bumsiks. Bet tikko, kā Pols nostājās pie pults (es pat nemanīju viņu fizisku nomaiņu, tikai muzikālu), tā uzreiz var sajust - tā viļnveidīgi paceļ!!! Paņem! Atverās iedvesma improvizācijai un kustības nāk dabiski un nepiespiesti un patīk izvērsties un ķert fīlingu. Kad Pols atiet no pults, iestājas panīkums. Pilnīgi! Pols tā kreatīvi miksē un forši viņam sanāk. :)

Sadejojāmies ar kādu angli, tā... pa foršo, atlaidām... :)) arī ar Kasunu un Ādamu.

Vienīgi žēl, ka Ādams alko lieto diezgan. Savādāk nespējot atslābināties. Tradicionāli.
Pati jau arī izdzēru ~2 pintes. Nav daudz, bet manai retajai lietošanai gana. :D Par laimi man alus pārāk daudz iekšā nelien. :D Kuņģis moš par īsu. NU Brengulīša te nava :D Un es spēju apstāties.
Šodien nabaga Ādams mocās. Sevi uzsēdināju uz ūdens diētas - ātri pārgāja dīvainā kopš mūžseniem laikiem neizjustā sajūta pēc tādām naktīm. Bet Ādams daudz izdzēra un pēc šī kroga aizdevās vēl uz citu klubu, kamēr es devos mājās.

Mani visur stāda priekšā kā meiteni, kura gribēja braukt uz Skotiju. Viss - zīmogs uz pieres. :D Just a funny story.

Kopumā - jumt-rāvīga diena. Fakts, ka iedomāties nevarēju, ka viņa izvērtīsies tāda, bet biju tur, kur man bija jābūt, noteikti.

Man līdz šim ir gadījies sastapt angļus, kas audzina bērnus tādā foršā garā - nemaz nesēž pie datoriem daudz, bet daudz spēlējas ārā. Šos bērnus no meža bija grūti pat ārā dabūt, tādā kaifā, jaunākais pa paļķēm ar visiem apaviem dragā ka nemetās.

Daiga uzaicināja 7dien iet kopā uz tirdziņu un pēcāk uz Lieldienu maltīti pie sevis. Jauki, kāpēc gan ne...
ŠIm nolūkam šovakar gastronomiskās izvirtības. Uztaisīju Melno princi ar Faberžē olām. :)

Citādi... iz ikdienas...
Presīti taisu katru dienu, klāt manai jogiskajai vingrošanai, katru dienu palielinot reižu skaitu par 5. Santech - ķer mani ciet! :p

Ļoti daudziem angļu vīriešiem sievišķīgi augumi. Vot tā, vot, man liekas.

labi, ka te nav vietas ierobežojuma katram postam, a to šis palags būtu jādala.

Šodien pamanīju reklāmu, ka uz Skotiju ar vilcienu var jau daudz daudz lētāk - 30 aprīlī var pa 30 fantikiem uz Edinburgu, kas jau ir pieņemami, nevis kā 138 tagad bija un nevis tā kā ar autobusu 16 h pavadīt ceļā. Ja nu ceļot ar sab trans, tad vismaz izdevīgi, bet ar stopiem var reāli iepazīt cilvēkus zemi un visu, kas ar to saistīts.
Vienīgi nav zināms, kā ar brīvdienām būs maijā... 1. maijs ir brīvs?? Moš tad 30. aprīlis top par banku holideju. Taču vilciens 27.aprīlī gan vairs nav nemaz TIK lēts.
Sanāk, ka man ir, vai nu jāņem speciāli atvaļinājums (ja es to varu paņemt vispār, vai nu jābrauc pa dārgo, vai nu vīģe viņu zina, kā ar stopēšanu, vai nu man vajag savu auto un tad arī - pa dārgo...
izskatās, ka te uz tādām brīvdienām ir jāplāno pusgadu iepriekš :D
Eh... redzēs...


UPD. bildes mazliet šeit