par bēgļiem
es ļoti minimāli sekoju līdzi lv presei.
būtībā kopš es te nerakstu, es arī nelasu neko latvisku. mana ikdiena beidzot ir šeit un tagad.
bet tomēr līdz manīm ir nonācis sašutums par to, ka Latvijai būtu jāuzņem 250 bēgļi.
...
Vācija EU sarunās tiek minēta par piemēru bēgļu uzņemšanā, nezinu kāds ir Jūsu informācijas līmenis par to kā tas izskatās realitātē. Izstāstīšu kā tas ir no mana skatu punkta.
es dzīvoju 108 000 iedzīvotāju pilsētā. tāda Liepāja vai Daugavpils. Studentu pilsēta.
Pavasarī bija plānots, ka katru mēnesi pilsētā ieradīsies 50 bēgļi. šobrīd situācija ir tik kritiska, ka skaitlis trīskāršojas, ar piebildi, ka iespējams būs vēl vairāk.
Kopumā prognozē, ka šogad Jēna uzņems vismaz 2000. Visās apkārtējās pilsētās ir līdzīga situācija. Visur ir bēgļu krīzes centri, tiek meklētas telpas, kur izmitināt cilvēkus.
Kā tas iespaido mani?
Mēs, piecu cilvēku ģimene, dzīvojam 65 kvadrātmetru dzīvoklī. Labprāt gribētu lielāku, bet neiespējami atrast (normālā rajonā). Jēnas universitāte vilina studētgribētājus no visas Vācijas, bet ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, pilsēta nevar paplašināties un augt. Dzīvokļi ir tik cik ir un cilvēki, kas tiecas pēc komforta agrāk vai vēlāk pārceļas uz laukiem. Nu līdzīgi kā Rīgā.
Bet kur tādā gadījumā nomitināt 2000 bēgļu?!
Šobrīd ir rasts krīzes risinājums - izmitināt šos cilvēkus skolu sporta zālēs. Tas nozīmē, ka skolēniem nebūs sporta stundas un visas daudzās sporta biedrības nedabūs telpas treniņiem. Maniem bērniem šī ziņa nāca kā šoks. Viņi saprot, ka cilvēkiem vajag kaut kur palikt, bet viņi nespēj iedomāties savu ikdienu bez treniņiem.
No tiem 2000 bēgļu, aptuveni trešdaļa ir bērni līdz 18 gadiem. Bērnudārzā dabūt vietu vienmēr ir bijis grūti. Neapskaužu tos vecākus, kas tuvākā gada laikā meklēs savai atvasei vietu bērnudārzā, pat privātajiem bd jādod vietas bēgļu bērniem.
Ko es par to visu domāju?
Protams cilvēkiem vajag palīdzēt, bet ja tas iespaido manu komfortu, tad protams gribas protestēt. Ļoti egoistiski.
Tad protams es sakaunos par savu egoismu. Bēgļi ir visur. Neviena pilsēta vai ciems te Vācijā nevar izvairīties no bēgļu uzņemšanas. tie skaitļi ir vienkārši drausmīgi. un tā taču jau ir bijis. Otrā pasaule skara laikā bēgļu straumes no Latvijas arī plūda uz Vāciju. Esslingenā bija liela latviešu bēgļu nometne. pat dibināja skolu un bērnudārzu latviešu bērniem. Minsterē vēlāk universitāte. Šaubos vai toreiz vācieši ar prieku uzņēma bēgļus. un lai kā arī būtu bijis vai nebijis, izskatās, ka tagad sīrieši, afgāņi, albāņi & co dibinās bd, skolas un universitātes. un vienīgais kas atliek mums - pieņemt.