Skaidrs, ka par Tevi. Tak, piekritīsi, ka ir vesels pūlis cilvēku, kuri vispār neapvainojas. Kā rezultātā, maz ticams, ka viņus Tu būtu aizvainojusi;)))
Tak, ja savādāk - maz ticams, ka Tu kādu būtu aizvainojusi ar Nolūku:))) Tas, ka īpaši jūtīgas dvēseles īpaši kritiskās dienās ir aizvainojušās steriem vien - tā gan jau ir bijis:)))
Jā, neliegšos, ir bijuši gadījumi, kad kādu pavelku uz zoba. Tak tas Pilnīgi nekad nav bijis ar nolūku Aizvainot.
Kas ir interesanti - visbiežāk cilvēki aizvainojas tad, kad man ij prātā nav nācis pat uz zoba pavilkt.
Visbiežāk - tas gadās tā, ka kāds izsaka savu pesonīgo sāpi vai pārdzīvojumu, bet es vispārīgi nofilozofēju, pēc personīgās pieredzes. Ar domu - stulba sajūta, daudziem ir gadījies vēl stulbāk, arī pats esmu bijis kretīns pēdējais. Finālā cilvēki saprot, ka esmu šos par kretīniem nosaucis:)))
Brīvi. Liels īpatsvars kūmiņa ierakstu ir ar vienu vienīgu mērķi. Lai kāds pažēlo. Lai pasaka labu vārdu. Lai iedrošina. Lai saprot, galu galā. Tas nav slikti. Un tas ir saprotams. Visiem ko tādu vajag laiku pa laikam. Saprast, ka neesi viens un, ka ir cilvēki, kas Tevi atbalsta un atbalstīs.
Reizēm ir Par Daudz. Man par daudz. Nemācēšu izskaidrot, bet nekad neesmu spējis sadoties rokās ar mākslīgu(manuprāt) smaidu uz lūpām. Jā, tā ir mana problēma.
Interesanti gan, par ko man būtu jāatriebjas? Koļījies nu! ;) Neatminos, ka mēs būtu kontaktējušies, tātad atliek vienīgi kāds aizmugures zapadlo. Esi kādreiz piestiprinājusi man zīmīti "Kick me!" vai ko tādu?
nu tur jau vispirms dumji bija no manas puses. vajadzēja tak saprast, ka nerakstu tukšā mucā. turklāt, ja tas tiek darīts nepamatoti lecīgi un pašdumji.
IMO, spēja apvainoties nav atkarīga no personas, uz kuru apvainojas, bet cēlonis ir pašā personā, kura apvainojas - jo galu galā - par vienu un to pašu Tavu frāzi viens apvainosies, bet otrs - nē. Es neapvainojos, nē.
Nav gadījies. Iespējams, ja Tu man adresētu kādu no precīzajām dzēlībām, kuras Tev labi padodas diskusijās, es apsvērtu apvainošanās iespēju - bet, tā kā Tu tās neadresē pilnīgi bez pamata, es drīzāk padomātu, vai gadījumā kamielis neesmu es :)
Vsjo, steigšus kaut kas jādara lietas labā!
Tfu, tas nu tā kā būtu atrisināts.
;)
:)))
Bet pret Tevi taču nē? Vai arī tomēr?
Ir cits, būtiskāks jautājums - vai sirdna, fedrs, petrovičs utt. vispār kādreiz ir uz kādu virtualitātē apvainojušies?:)))
Un vispār - es te šoreiz par sevi, mīļoto, vienīgo, ja?:)
Tak, ja savādāk - maz ticams, ka Tu kādu būtu aizvainojusi ar Nolūku:))) Tas, ka īpaši jūtīgas dvēseles īpaši kritiskās dienās ir aizvainojušās steriem vien - tā gan jau ir bijis:)))
Kas ir interesanti - visbiežāk cilvēki aizvainojas tad, kad man ij prātā nav nācis pat uz zoba pavilkt.
Visbiežāk - tas gadās tā, ka kāds izsaka savu pesonīgo sāpi vai pārdzīvojumu, bet es vispārīgi nofilozofēju, pēc personīgās pieredzes. Ar domu - stulba sajūta, daudziem ir gadījies vēl stulbāk, arī pats esmu bijis kretīns pēdējais. Finālā cilvēki saprot, ka esmu šos par kretīniem nosaucis:)))
Reizēm ir Par Daudz. Man par daudz. Nemācēšu izskaidrot, bet nekad neesmu spējis sadoties rokās ar mākslīgu(manuprāt) smaidu uz lūpām. Jā, tā ir mana problēma.
Izskaidroju?
ij prātā neienāk tāda doma.
Tu tik ilgi nenāci pēc tā kažoķeļa, ka atkal pati atsāku to nēsāt!
Negribi uz @ atrakstīt - kādā veidā?