Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viedie Cibas mikologi, jautājums tieši jums!

Raugi, es šopēcpusdien pie RIMI kases pašķirstīju krievu vīriešu žurnālu "Patron" (viens no maniem giltīpležeriem) un uzšķīru rindkopu kādā intervijā ar biologu. Un šis biologs visa cita starpā pilnīgi nopietni klāstīja, ka sēņu olbaltumvielas paliek cilvēka gremošanas sistēmai nepieejamas, jo visi labumi ir cieši ieslēgti hitīna kapsulās, kuras neviens mūsu ferments neņem. Un ka vienīgais veids, kā no sēnēm uzņemt kaut ko ķermenim noderīgu, ir tās izkaltēt un saberzt vai sablendēt. Citādi sanāk tikai patīkami pabraukāt pa garšas kārpiņām un izslidināt visus dievišķos labumus viegli samīcītus, bet citādi neskartus, cauri zarnu traktam.

Sakiet, jele, vai viņam ir taisnība?
  • mans tēvs mēdza stāstīt, ka gailenes esot daudzreiz ēdamās sēnas - atejas bedrē salasa un ēd atkal.

    te https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/29717670 gan lasu, ka no sēnēm var dabūt visādas vielas, ja tās pirms ēšanas vāra vai tvaicē. laikam nevajag rīt iekšā plikas

  • daudz teksta, man slinkums pārstāstīt

    [..] Until 1994 the human organism was not thought to produce chitinases, because of the absence of endogenous chitin in
    human tissues, which means no need for enzymatic turnover and
    remodeling of chitin structures. Therefore nutritionists have indicated chitin as a non-digestible polymer in the human organism
    (Bukkens, 2005; DeFoliart, 1992) although chitin-containing foods
    such as mushroom, crustaceans and insects are largely consumed,
    especially in tropical countries. This assertion, however, has been
    recenntly contradicted by reports describing up to nine mammalian
    chitinases and chitinase-like genes that are present in man and
    other mammals
    [..]
    Since the earliest discoveries, scientists hypothesized that mammalian chitinases take part in the innate immune response to
    parasites, with the function of binding and digesting chitin structures such as cell walls, egg shells and cysts produced by many
    organisms including fungi, protozoans and nematodes
    Barone et al. (2003) detected higher chitotriosidase activity in
    plasma of African children affected by acute malaria with respectto
    reference values obtained in age-matched African children.
    [..]
    The state of the art of human activity of collecting, cultivating
    and consuming chitin-bearing food such as crustaceans, insects and
    mushrooms has been the object of several comprehensive ecological and ethnobiological investigations (DeFoliart, 1992; Paoletti &
    Bukkens, 1997; Paoletti, 2005). The importance of entomophagy
    has been also remarked by FAO, which stressed the great diversity and accessibility of this class of alimentary resources, being a
    source of inorganics, proteins, vitamins and poly-unsaturated fatty
    acids (Bukkens, 2005; Fontaneto et al., 2011).
    More than 2000 species of arthropods are mostly used as food
    by many populations worldwide, as extensively described and discussed by Posey (1984) for Amazonia, Ramos-Elorduy et al. (1997)
    forCentralAmerica,Malaisse (1997)for centralAfrica, Zhi-Yi(2005)
    for China, and Mitsihashi (2005) for Japan. For example, within the
    Tukanoan population living in the Colombian Vaupes Amazon rain
    forest, arthropods represent a fundamental source of food, providing 12–24% of total protein intake (Paoletti, Buscardo, & Dufour,
    2000).
    Chitin represents 5–20% of total dry-weight in adult crustaceans and insects. For this reason, Paoletti, Norberto, Damini, and
    Musumeci (2007) and Paoletti, Norberto, Cozzarini, and Musumeci
    (2009) suggested that a chitin-rich diet may influence chitinase
    variability in human populations. Consequently they proposed that
    the reduction of chitin intake in western diet may have reduced
    selective pressure on the chitinase genes, probably resulting in the
    loss of catalytic efficiency.
    [..]
    AMCase-dependent chitinolytic activity was finally proved in
    humans and quantified by Paoletti et al. (2007) who analyzed
    the gastric juice of 25 patients submitted to gastroscopy
    [..]
    Subsequent studies were performed to test in vitro the ability
    of human gastric juices to hydrolyze natural chitin model obtained
    from the wings of Calliphora vomitoria. Fly wings were found to
    be only moderately digested by gastric juices even though AMCase
    levels were high, thus no significant results were obtained from
    these unpublished studies: it might be supposed however that in
    the wings the chiral rigid chitin framework shown in Fig. 2 can
    withstand the enzymatic attack better than other chitinous substrates.
    • Re: daudz teksta, man slinkums pārstāstīt

      [..]
      Thus the expression of AMCase in the human gastrointestinal
      tract can represent a reminiscence of a past nutritional function
      (Boot et al., 2005), and, therefore, AMCase expression in western population now can be a redundant phenomenon due to the
      reduction of chitin in modern diet (Paoletti et al., 2007). To test
      this hypothesis, the University of Padua, in collaboration with the
      University of Trujillo (Peru), is currently performing a study on
      chitinase genetic variability in Amerindian populations living in
      the Amazonian basin, where dependence on chitinous food may
      still represent a strong selective factor for chitinase functionality.
      Two intriguing ethnobiological findings that expect to be assessed
      and confirmed, emerged recently from the first fieldwork in those
      regions: the traditional use, as an anti-asthmatic treatment, of a
      syrup produced from suri palm-worm (Rhynchophorus palmarum,
      Coleoptera) and the popular beliefthat states: people eating insects
      do not suffer from asthma.

      no https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0144861711008629

      TLDR
      Enzīmi ir, kuņģī. Ne ļoti super aktīvi. Tie, kas labi ēd sēnes, labāk cīnās ar ļaunajiem uzbrucējiem. Rietumos sēnes, kukaiņus un šrimpijus ēd mazķ un gremo sliktāk


      Bet! celulozi mēs nešķeļam nemaz, bet tas netraucē ēst augus, ka šņakst vien
      • Re: daudz teksta, man slinkums pārstāstīt

        Vai! Mīļš paldies par kopsavilkumu, es jau biju sākusi lasīt, un man vajadzēja visu laiku klikšķināt blakus tabā vikipēdiju. :)
        • Re: daudz teksta, man slinkums pārstāstīt

          Nav par ko, pati pavilkos. Tur tik daudz kā skaista, piemēram, kā pārbauda gremošanas enzīmu aktivitāti ar mušu spārnu šķīdināšanu. Vai kā vaboļu kāpuru sulu izmanto, lai ārstētu astmu.
      • Re: daudz teksta, man slinkums pārstāstīt

        Padomju laiku sēņotāju grāmatās (man te dažas ir pa rokai) sēnes bija dikten izdaudzinātas kā labs dažādu uzturvielu avots, pie tam uzturvērtības smalki izpētītas un sagrupētas tabelēs un šēmās, varētu domāt, ka zin.institūti tās sēņu īpašības būt pētījuši, kas nav nemaz tik neticams, ņemot vērā spaidīgos apstākļus pēc kara un centienus pierunāt iedzīvotājus pievienoties pārtikas programmas īstenošanā.
        • Re: daudz teksta, man slinkums pārstāstīt

          Te ir divas lietas - ķīmiskais sastāvs/enerģētiskā vērtība, kam ir jēga tikai tad, ja cilvēks to visu spētu uzņemt 100%, un t.s. bioavailability, cik ļoti konkrētas vielas/vielu grupas cilvēks spēj uzņemt (un tas vēl arī ir katram individuāli). Cik zinu, pārsvarā vēsturiski visi ir fokusējušies uz pirmo (tai skaitā enerģētisko vērtību mūsdienās joprojām norāda kalorimetrisko).
  • kaut kā nav iegājies pēc sēņu ēšanas pētīt savu ekskrementu saturu. bet kaut kādi reti sānu skatieni noteikti liecina, ka man neiet cauri veselas sēnes.
    • Uzdrošinos pieņemt, ka tu pirms norīšanas sēnes sakošļā. Bet ja nē, tad, vienalga, nevēlos ar tevi izvērst tavu ēšanas paradumu vai citu tavu dīvainību tēmas.
      • tā varētu būt.

        saskumu. Tu uzskati, ka man ir dīvaini ēšanas paradumi un tiem līdzīgas citas dīvainības :(
  • šo man bija teicis arī kāds ārsts, neatceros kurš. ka sēnes ir absolūti bezjēdzīgs ēdiens.
  • nelasi žurnālu patron.
Powered by Sviesta Ciba