Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
2.4.19 20:16
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viedie Cibas mikologi, jautājums tieši jums!

Raugi, es šopēcpusdien pie RIMI kases pašķirstīju krievu vīriešu žurnālu "Patron" (viens no maniem giltīpležeriem) un uzšķīru rindkopu kādā intervijā ar biologu. Un šis biologs visa cita starpā pilnīgi nopietni klāstīja, ka sēņu olbaltumvielas paliek cilvēka gremošanas sistēmai nepieejamas, jo visi labumi ir cieši ieslēgti hitīna kapsulās, kuras neviens mūsu ferments neņem. Un ka vienīgais veids, kā no sēnēm uzņemt kaut ko ķermenim noderīgu, ir tās izkaltēt un saberzt vai sablendēt. Citādi sanāk tikai patīkami pabraukāt pa garšas kārpiņām un izslidināt visus dievišķos labumus viegli samīcītus, bet citādi neskartus, cauri zarnu traktam.

Sakiet, jele, vai viņam ir taisnība?
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • Re: daudz teksta, man slinkums pārstāstīt

    [info]ezss
    2.4.19 20:50
    [..]
    Thus the expression of AMCase in the human gastrointestinal
    tract can represent a reminiscence of a past nutritional function
    (Boot et al., 2005), and, therefore, AMCase expression in western population now can be a redundant phenomenon due to the
    reduction of chitin in modern diet (Paoletti et al., 2007). To test
    this hypothesis, the University of Padua, in collaboration with the
    University of Trujillo (Peru), is currently performing a study on
    chitinase genetic variability in Amerindian populations living in
    the Amazonian basin, where dependence on chitinous food may
    still represent a strong selective factor for chitinase functionality.
    Two intriguing ethnobiological findings that expect to be assessed
    and confirmed, emerged recently from the first fieldwork in those
    regions: the traditional use, as an anti-asthmatic treatment, of a
    syrup produced from suri palm-worm (Rhynchophorus palmarum,
    Coleoptera) and the popular beliefthat states: people eating insects
    do not suffer from asthma.

    no https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0144861711008629

    TLDR
    Enzīmi ir, kuņģī. Ne ļoti super aktīvi. Tie, kas labi ēd sēnes, labāk cīnās ar ļaunajiem uzbrucējiem. Rietumos sēnes, kukaiņus un šrimpijus ēd mazķ un gremo sliktāk


    Bet! celulozi mēs nešķeļam nemaz, bet tas netraucē ēst augus, ka šņakst vien

    • Re: daudz teksta, man slinkums pārstāstīt

      [info]krii
      2.4.19 20:57
      Vai! Mīļš paldies par kopsavilkumu, es jau biju sākusi lasīt, un man vajadzēja visu laiku klikšķināt blakus tabā vikipēdiju. :)

      • Re: daudz teksta, man slinkums pārstāstīt

        [info]ezss
        2.4.19 21:08
        Nav par ko, pati pavilkos. Tur tik daudz kā skaista, piemēram, kā pārbauda gremošanas enzīmu aktivitāti ar mušu spārnu šķīdināšanu. Vai kā vaboļu kāpuru sulu izmanto, lai ārstētu astmu.

    • Re: daudz teksta, man slinkums pārstāstīt

      [info]bozena
      2.4.19 21:08
      Padomju laiku sēņotāju grāmatās (man te dažas ir pa rokai) sēnes bija dikten izdaudzinātas kā labs dažādu uzturvielu avots, pie tam uzturvērtības smalki izpētītas un sagrupētas tabelēs un šēmās, varētu domāt, ka zin.institūti tās sēņu īpašības būt pētījuši, kas nav nemaz tik neticams, ņemot vērā spaidīgos apstākļus pēc kara un centienus pierunāt iedzīvotājus pievienoties pārtikas programmas īstenošanā.

      • Re: daudz teksta, man slinkums pārstāstīt

        [info]kemune
        3.4.19 17:21
        Te ir divas lietas - ķīmiskais sastāvs/enerģētiskā vērtība, kam ir jēga tikai tad, ja cilvēks to visu spētu uzņemt 100%, un t.s. bioavailability, cik ļoti konkrētas vielas/vielu grupas cilvēks spēj uzņemt (un tas vēl arī ir katram individuāli). Cik zinu, pārsvarā vēsturiski visi ir fokusējušies uz pirmo (tai skaitā enerģētisko vērtību mūsdienās joprojām norāda kalorimetrisko).
Powered by Sviesta Ciba