Exaltation: - The act of exalting or raising high; also, the state of being exalted; elevation. - The refinement or subtilization of a body, or the increasing of its virtue or principal property. - (astrology) That placement of a planet in the zodiac in which it is deemed to exert its strongest influence. quotations ▼ - (rare) The collective noun for larks. quotations ▼ - (medicine, archaic) An abnormal sense of personal well-being, power, or importance, observed as a symptom in various forms of insanity.
Iespējams, to bija grūti pamanīt, bet es rakstīju latviski.
eksaltācija -as, s.; parasti vsk. 1. Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma. Avoti: LLVV Morfoloģija: lietvārds, sieviešu dzimte, 4. deklinācija + Korpusa piemēri: - «Tā bija eksaltācija, kura nupat jau ilga piecpadsmit gadu.» (Es biju Teodora — Dagnija Dreika, Vēja smiekli) «" Renuāra māksla nav dzimusi no izmisuma, bet no eksaltācijas.» (Es biju Teodora — Dagnija Dreika, Vēja smiekli) «- Nu gan tu lej, - Jonass atvēsināja Māra eksaltāciju.» (Stabs — Jānis Kalve, Skuiviņa skola) Piemēri ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
Angliski šos mēdz saukt par viltus draugiem - vārdi, kas izskatās un skan līdzīgi dažādās valodās, bet ar atšķirīgu nozīmi. Piemēram, ambulance latviski apzīmē medicīnisku iestādi, bet ambulance angļu valodā nozīmē ātrās palīdzības mašīnu.
Bet nu par tēmu. Šī iemesla dēļ man grūti klausīties, kad Manfelde pati lasa. Žēlīgais patoss gan tekstā, gan izpildījumā = sanāk "maslo masļennoje". Lasīt viņas dzeju man patīk. Par "Sievām" nevaru izteikties, neesmu brūķējusi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
- The act of exalting or raising high; also, the state of being exalted; elevation.
- The refinement or subtilization of a body, or the increasing of its virtue or principal property.
- (astrology) That placement of a planet in the zodiac in which it is deemed to exert its strongest influence. quotations ▼
- (rare) The collective noun for larks. quotations ▼
- (medicine, archaic) An abnormal sense of personal well-being, power, or importance, observed as a symptom in various forms of insanity.
eksaltācija -as, s.; parasti vsk.
1. Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
Avoti: LLVV
Morfoloģija: lietvārds, sieviešu dzimte, 4. deklinācija +
Korpusa piemēri: -
«Tā bija eksaltācija, kura nupat jau ilga piecpadsmit gadu.» (Es biju Teodora — Dagnija Dreika, Vēja smiekli)
«" Renuāra māksla nav dzimusi no izmisuma, bet no eksaltācijas.» (Es biju Teodora — Dagnija Dreika, Vēja smiekli)
«- Nu gan tu lej, - Jonass atvēsināja Māra eksaltāciju.» (Stabs — Jānis Kalve, Skuiviņa skola)
Piemēri ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
http://tezaurs.lv/#/sv/eksalt%C4%81
http://tezaurs.lv/#/sv/pat%C4%93tis
un latviešu "drastisks" nav angļu "drastic"
http://tezaurs.lv/#/sv/drastisks.
Mani neizsakāmi besī, ja cilvēki šos jauc. Kļūstu vēl kašķīgāka nekā tad, kad kāds atkal uzrakstījis "patAloganatoms" "patOloganatoma" vietā.