Iespējams, to bija grūti pamanīt, bet es rakstīju latviski.
eksaltācija -as, s.; parasti vsk. 1. Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma. Avoti: LLVV Morfoloģija: lietvārds, sieviešu dzimte, 4. deklinācija + Korpusa piemēri: - «Tā bija eksaltācija, kura nupat jau ilga piecpadsmit gadu.» (Es biju Teodora — Dagnija Dreika, Vēja smiekli) «" Renuāra māksla nav dzimusi no izmisuma, bet no eksaltācijas.» (Es biju Teodora — Dagnija Dreika, Vēja smiekli) «- Nu gan tu lej, - Jonass atvēsināja Māra eksaltāciju.» (Stabs — Jānis Kalve, Skuiviņa skola) Piemēri ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
eksaltācija -as, s.; parasti vsk.
1. Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
Avoti: LLVV
Morfoloģija: lietvārds, sieviešu dzimte, 4. deklinācija +
Korpusa piemēri: -
«Tā bija eksaltācija, kura nupat jau ilga piecpadsmit gadu.» (Es biju Teodora — Dagnija Dreika, Vēja smiekli)
«" Renuāra māksla nav dzimusi no izmisuma, bet no eksaltācijas.» (Es biju Teodora — Dagnija Dreika, Vēja smiekli)
«- Nu gan tu lej, - Jonass atvēsināja Māra eksaltāciju.» (Stabs — Jānis Kalve, Skuiviņa skola)
Piemēri ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
http://tezaurs.lv/#/sv/eksalt%C4%81