Es aizrakstīju viņa kolēģim, ar kuru viņš droši vien kopā dzer alu, un nevis denisam vai dies' pasarg kādām varas iestādēm. Tā ka tas ir pilnīgi noteikti pēc hierarhijas un proporcionāli nodarītajam. Un tas arī nostrādāja, jo pēc tā viņš pārstāja doxxot citus cibas lietotājus. Lai gan atkal ir atsācis, tikai smalkākā veidā.
Un jā, es domāju, ka lēmums aizrakstīt bija pareizs, pat ja retrospektīvi tas tā neliekas. Un par spīti sociālajai trauksmei man ir arī tendence interesēties par cilvēkiem sabiedriskajā transportā, īpaši par bērniem, dodu viņiem konfektes, un, protams, daudziem tas šķiet galīgi nepiemēroti, jo perversā sabiedrība uzreiz iedomājas kaut kādu pedofīlu. Latvijas sabiedrība, kur visiem ir vienalga par cilvēkiem turpat blakus, man ir grūti pieņemama. UK ir vieglāk, jo te skaitās normāli parunāt sabiedriskajā transportā arī ar nepazīstamiem cilvēkiem.
Un lai gan pat ciba man par šādu attieksmi nosodīja, es uzskatu, ka vienaldzība ir vēl sliktāka. Mani ļoti šokēja gadījums par to 5-gadīgo bērnu Liepājā, kurš neviena nemanīts iekāpa autobusā un aizgāja uz mežu un tur nomira, jo neviens pat viņu neievēroja. Nu kā var nepamanīt autobusā iekāpjam 5-gadīgu bērnu bez vecākiem? Varbūt kāds pamanīja, bet laikam neviens nebija tik drosmīgs, lai parunātu par to vai vismaz pateiktu kādam citam. Jā, reizēm par paziņošanu tevi bērna vecāki tikai izlamās, bet labāk tā, nekā pēc tam lasīt sēru ziņas. Mani tas aizskāra varbūt tāpēc, ka pats bērnībā esmu bijis tādās situācijas – gan nomaldījies mežā, gan iekāpis nepareizā autobusā un aizbraucis kaut kur baigi tālu prom no mājām. Par laimi vienmēr kāds to pamanīja un beigās aizveda kur vajag.
Citādi kāda gan jēga visgudri ņerkstēt komentāros, bet neko nedarīt, lai informētu par nebūšanām tos, kam tas būtu jāzina. Ja tev liekas, ka kaut kas ir nepareizi, tad raksti, liec iestādēm zināt. Nevajag uzskatīt, ka tajās sēž diktatori. Tie ir tādi paši cilvēki kā mēs (iespējams, pat cibiņi), un ja sūdzība būs nepamatota vai absurda, tad viņi jau to sapratīs, un nekādas nevajadzīgas represijas neveiks, bet tikai ieliks vēstuli arhīvā. Tā ka riski ir ļoti minimāli, bet potenciālais ieguvums ir krietni lielāks.
Sorje, Extra, bet, lai gan tu man kopumā patīc (savās cibas izpausmēs, protams), arī šāda darbība ir sūdbrāliska, pat pret vissūdbrāliskāko sūdbrāli, kāds imo ir jebasvensktings. Salīdzināt to ar rūpēšanos par bērniem ir feika un liekulīga analoģija (think of the children vai nabaga beigtais bēgļu bērns pludmalē). Visiem vienkārši vajadzētu beigt ar šito doxxingu vai pat ko tuvu tam tikai tāpēc, ka kāds kaut ko ne tā internetā. Izgaismot potenciālus stučītājus publiski tajā vietā, kur viņi operē, lai citi zinātu no kā piesargāties, okej, bet sazināties ar darba devējiem vai iestādēm bez stipri nopietna pamata par draudiem kādai personai, faking nē.
1) flykting ir ielicis, ko es uzrakstīju. Izlasi un tad saki, ko domā.
2) Nedomāju, ka cibas kopiena ir kaut kāda noslēgta sekta, par ko nedrīkst ārpusē sūdzēties. Lai gan varbūt ir, jo noslēgtām kopienām ir tieksme kļūt iekšēji abjūzīvām. Nav nekāda vaina, ja kādreiz tajās iejaucas no malas. Tā vispār ir lielo korporāciju nelaime, kura dzīvo pēc saviem noteikumiem un kārtības, kas reizēm kļūst pat ļoti absurdi. Nē, korporatīvajam tizlumam cibā!
Zini, līdz šim Tevi uzskatīju vienkārši par nekaitīgu dīvaini, kura demagoģija ir izskaidrojama un varbūt pat daļēji attaisnojama vai nu ar domāšanas procesa savādībām, vai arī ar saasinātu tieksmi pievērst sev uzmanību, manipulējot ar citu emocijām. Tagad, kad esi savu kretīnisko izgājienu heroizējis un pielīdzinājis gan mežā nosalstošu bērniņu glābšanai, gan pašaizliedzīgai cīņai pret korporatīvo tizlumu, man ir skaidrs, ka tu esi eksplozīvi bīstams, jo - 1) spējīgs uz jebkuru zemiskumu un 2) gatavs pats noticēt viskretīniskākajām racionalizācijām, lai attaisnotos. Nekad vairs nevēlos redzēt tavus komentārus savā cibā.
Starp citu, tu neesi pamanījis, ka ar viņu cilvēki vēl runā, atšķirībā no tevis, kuram vairums Cibas lietotāju (izņemot tos, kuri tev norāda, ka "ваше место возле параши") tagad vienkārši liek mīksto?
Un tava nožēlojamie hotentotu ētikas pārstāvja pirdieni būtu par tēmu? Ja nedaleca paskaidroju - lai nu kam, bet tev būtu vismazākais pamats laist smaku jebalaitunga virzienā, jo viņam līdz tavam nožēlojamajam statusam Cibā ir vēl kur nolaisties.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Rakstu Jums šo sūdzību, jo šodien internetos uzvedos slikti."
Un jā, es domāju, ka lēmums aizrakstīt bija pareizs, pat ja retrospektīvi tas tā neliekas. Un par spīti sociālajai trauksmei man ir arī tendence interesēties par cilvēkiem sabiedriskajā transportā, īpaši par bērniem, dodu viņiem konfektes, un, protams, daudziem tas šķiet galīgi nepiemēroti, jo perversā sabiedrība uzreiz iedomājas kaut kādu pedofīlu. Latvijas sabiedrība, kur visiem ir vienalga par cilvēkiem turpat blakus, man ir grūti pieņemama. UK ir vieglāk, jo te skaitās normāli parunāt sabiedriskajā transportā arī ar nepazīstamiem cilvēkiem.
Un lai gan pat ciba man par šādu attieksmi nosodīja, es uzskatu, ka vienaldzība ir vēl sliktāka. Mani ļoti šokēja gadījums par to 5-gadīgo bērnu Liepājā, kurš neviena nemanīts iekāpa autobusā un aizgāja uz mežu un tur nomira, jo neviens pat viņu neievēroja. Nu kā var nepamanīt autobusā iekāpjam 5-gadīgu bērnu bez vecākiem? Varbūt kāds pamanīja, bet laikam neviens nebija tik drosmīgs, lai parunātu par to vai vismaz pateiktu kādam citam. Jā, reizēm par paziņošanu tevi bērna vecāki tikai izlamās, bet labāk tā, nekā pēc tam lasīt sēru ziņas. Mani tas aizskāra varbūt tāpēc, ka pats bērnībā esmu bijis tādās situācijas – gan nomaldījies mežā, gan iekāpis nepareizā autobusā un aizbraucis kaut kur baigi tālu prom no mājām. Par laimi vienmēr kāds to pamanīja un beigās aizveda kur vajag.
Citādi kāda gan jēga visgudri ņerkstēt komentāros, bet neko nedarīt, lai informētu par nebūšanām tos, kam tas būtu jāzina. Ja tev liekas, ka kaut kas ir nepareizi, tad raksti, liec iestādēm zināt. Nevajag uzskatīt, ka tajās sēž diktatori. Tie ir tādi paši cilvēki kā mēs (iespējams, pat cibiņi), un ja sūdzība būs nepamatota vai absurda, tad viņi jau to sapratīs, un nekādas nevajadzīgas represijas neveiks, bet tikai ieliks vēstuli arhīvā. Tā ka riski ir ļoti minimāli, bet potenciālais ieguvums ir krietni lielāks.
Un ne visam ir jābūt glīti. Ir lietas, kas jādara kaut nepatīkamas, lai nākotnē būtu labāk...
Pat nešaubos, ka minētajam subjektam līdzīgi spriedelējumi bija galvā.
2) Nedomāju, ka cibas kopiena ir kaut kāda noslēgta sekta, par ko nedrīkst ārpusē sūdzēties. Lai gan varbūt ir, jo noslēgtām kopienām ir tieksme kļūt iekšēji abjūzīvām. Nav nekāda vaina, ja kādreiz tajās iejaucas no malas. Tā vispār ir lielo korporāciju nelaime, kura dzīvo pēc saviem noteikumiem un kārtības, kas reizēm kļūst pat ļoti absurdi. Nē, korporatīvajam tizlumam cibā!
Tagad, kad esi savu kretīnisko izgājienu heroizējis un pielīdzinājis gan mežā nosalstošu bērniņu glābšanai, gan pašaizliedzīgai cīņai pret korporatīvo tizlumu, man ir skaidrs, ka tu esi eksplozīvi bīstams, jo - 1) spējīgs uz jebkuru zemiskumu un 2) gatavs pats noticēt viskretīniskākajām racionalizācijām, lai attaisnotos.
Nekad vairs nevēlos redzēt tavus komentārus savā cibā.