Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
13.2.17 21:15
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēdējā laikā tik bieži jādomā par nāvi un zaudējumiem, ka tīri nevilšus sanācis formulēt, kas mani šajā sakarā biedē un izsauc žēlumu.
Man nav bail neatgriezeniski nebūt, nebūt tāpat kā neesmu bijusi pirms savas dzimšanas.
Man ir žēl zaudēt to visu, ko mīlu tagad, kad esmu.
Un es mīlu ārkārtīgi daudz: savu ķermeni, savu dzīvi, savus cilvēkus, dzīvniekus, augus, vietas, sajūtas, izjūtas un nodarbes.
Katrs mans mirklis ir dzīvs un pulsē, un tā pārciršana sāpētu un asiņotu.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]ctulhu
    13.2.17 21:25
    +1. Uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktību, lai nebūtu beigu.

  • [info]kjiimikjis
    13.2.17 21:41
    "Man ir žēl zaudēt to visu, ko mīlu tagad, kad esmu." - Tas ir vienīgais, kā vispār var būt žēl, manuprāt. Tādēļ vien neesmu gatavs parakstīties uz augšupielādi.

  • [info]bljanna
    13.2.17 21:49
    Tu nezināsi, ka esi ko zaudējusi, jo nebūs apziņas, kas to spēj aptvert.

    • [info]krii
      13.2.17 22:00
      To es, protams, zinu. Runa ir par situāciju miršanas brīdī, vai mirkli pirms, kad zini, kas ir un ko zaudē.
      Pēc tam jau ir ... pēc tam. To nevar modelēt, par to nevar reflektēt.

      • [info]bljanna
        13.2.17 22:03
        Miršanas brīdis ir kas cits, njā.

        • [info]kjiimikjis
          13.2.17 22:23
          Interesantā kārtā, ir gadījies to pārdomāt, un svarīgākais aspekts ir bijis - nevis ko tu zaudē, bet kas zaudēs tevi. Nu, man kā ateistam/citiem būtības pārnešanas/pārturpināšanas veidiem neticošam, allaž ir bijis pilnīgi skaidrs, ka nebūs tādas lietas, kā jebkāda formāta škrobe par to, ko es varēju izdarīt pirms ķelles atmešanas, bet neizdarīju. Tobiš, neesmu ticējis iespējai paskatīties atpakaļ un saķert seju par tiem sūdiem, kurus esmu sastrādājis tajsaulē.
          Bet brīžos, kad esmu iztēlojies savu atsprāgšanu, esmu allaž iedomājies par tiem, kuriem mana eksistence "šajsaulē" ir kaut kāda iemesla dēļ svarīga. Un žēl ir viņu. Jo pārējiem ta tā; iemesls izkratīt kodes no uzvalka, ja gana tuvi. Citādāk, kāda starpība pa lielam. Vairumam no tiem es tāpat būšu vienkārši tāds nokaltis ciltskoka zars, ja vispār jebkas. Vairums tāpat ar mani sastapsies gan pirmo, gan pēdējo reizi. Apskatīsies, kā attālais radinieks izskatīsies kastē, pirms nosūtīsies pie kurinātāja.
          Bet būs daži, kam būs žēl, kā man ir teikts. Ir, kuru asaras būs pa īstam. Kaut kāda man ne līdz galam izprotama iemesla dēļ, bet - man šamo ir žēl. Un prasītos mierināt, un pateikt, ka nav ko bimbāt, es citu galu ta i negaidīju, bet - tā nu sanāca. Un es tobrīd nespēšu atvainoties. Bišku škrobe par to, ka kādam būs sāpe par šito, bet vienīgā reālā alternatīva - būt tādam kretīnam, ka nevienam manis nepietrūks. Tādam, ka visi priecāsies par manu norakšanu, ka vairs nav vienā un tajā pašā litosfēras/atmosfēras robežas pusē ar mani jāeksistē.

          • [info]krii
            13.2.17 22:31
            par to, ka žēl palicēju esmu domājusi bieži.
            Tagad vairāk domāju par to, ka man pašai būtu žēl. Saprast, ka Nekad. Netikšos. Nesēdēšu blakus. Nesmiesimies kopā. Nelikšu galvu uz pleca. Neēdīsim maizītes no viena šķīvja. Neskandināsim vīna glāzes. Nemīlēsimies. Nepļāpāsim. Neaprunāsim. Neteoretizēsim. Neglāstīsim. Nekad.
            Globāla šķiršanās. No visiem un visa.

            • [info]kjiimikjis
              13.2.17 22:38
              Es ta būtībā par to pašu. Tikai - ka tas būs viņiem. Kas ta man, visam tādam beigtam un nedomājošam, un nejūtošam.

              • [info]krii
                13.2.17 22:42
                Es, tā kas esmu tagad, negribu to zaudēt. Tas, ka nesāpēs, būs jau pēc zaudējuma. Bet es negribu pašu zaudējumu.

                • [info]ctulhu
                  13.2.17 22:48
                  Vot. Mortālisti šito nesaprot.

                  • [info]kjiimikjis
                    13.2.17 22:51
                    Nu, šeit īstenībā atkarīgs no brīža, kad ir izvēle - upload, vai izčibēt. Kāds ir pieredžu komplekts. Pilnīgu skādi un škrobi ievilkt līdz tehnoloģiski ierobežotam, ja vispār, limitam, negribētos.

                    • [info]ctulhu
                      13.2.17 22:53
                      Nu jā, tu uploadojies ar savu pieredžu komplektu, pēc tam vari viņas šķirot, iespējams daļu nolikt kā nereflektējamus ``failus`` vai izdzēst vispār.

                      • [info]kjiimikjis
                        13.2.17 22:55
                        Mm, Damnatio Memoriae variants? No "tās puses" dzīves - vilinoši, no "šīs puses" - bezjēdzīgi.

                        • [info]ctulhu
                          13.2.17 23:03
                          Nu tie vnk ir personas dati [personu sastādoši dati] viņš pats izdomā, vai/ ko ar tiem iesākt. Ja kaut kādas rediģēšanas rezultāts pašam neiepatikās, vienmēr var paspert soli atpakaļ

                          • [info]kjiimikjis
                            13.2.17 23:12
                            Un tad visi tiek sevis definētā paradīzē. Kura katram tomēr ir neizmērojami atšķirīga... (Es pieņemu, ka ne jau man pirmajam prātā šī doma ienākusi... ir kāds vērā ņemams apgremojums?)

                            • [info]ctulhu
                              13.2.17 23:17
                              Nu fantastikas darbos noteikti ka ir [padomāšu, kur] Also te gan sanāk tā nianse, ka tas ir vnk eksistences normāls turpinājums nevis kaut kāda statiska/ perfekta paradīze/ nirvāna

                • [info]kjiimikjis
                  13.2.17 22:49
                  Nu, no mana skatupunkta, es nejutīšos neko zaudējis. Nebūs dzīvības = nebūs atmiņu = nebūs iespēju reflektēt, kas ir tas, ko esmu zaudējis.
                  Pieredze, kā esmu to visu labo piedzīvojis, tāpat būs pazudusi, kopā ar visu pārējo manā smadzeņpodā.
                  Un lai. Nepietrūks. Adjū.

                  • [info]krii
                    13.2.17 22:55
                    Paga, te ir tā problēma, ka ar to Tu (vai Es), kas iestāsies līdz ar smadzeņu nāvi un kuram attiecīgi būs viss pofig un nekā nepietrūks, nav iespējams identificēties (jo pieredzē tāda nav). Savukārt, ar to Tu (vai Es) , kas pastāv šobrīd, pilns juteklisku iespaidu un pieķeršanos, ir neiespējami neidentificēties. Lūk, un zaudējums, kā arī žēlums attiecas tikai uz to otro.

                • [info]ctulhu
                  13.2.17 22:51
                  + tur ir vēl 1 lieta: Piemēram līdz Betelgeizei ir 600 gaismas gadu, tas ir - 600 gadu ar gaismas ātrumu jeb vairāki desmiti Kgadu ar pieejamajiem ātrumiem. Ja nu nekādas hipertelpas, warp dzinēji un tārpejas nesanāk, bioloģiskā mūžā tur nevar aizbraukt. Tas neder.

                  • [info]krii
                    13.2.17 22:56
                    Neraksti , lūdzu, man par Betelgeizi, mani tā noteikti neinteresē.

                    • [info]ctulhu
                      13.2.17 23:05
                      Cits piemērs: Jau tagad bioloģiskā mūža ilgumā nevar paspēt izlasīt visas grāmatas, apgūt visu matemātiku,........[katrs ieraksta šeit to, kas viņu interesē]

                      • [info]krii
                        13.2.17 23:10
                        Nav jau sāpīgi, apsverot iespēju zaudēt to, kā šobrīd nav. (Neizlasīto grāmatu, neredzēto vietu, neiepazīto cilvēku utml.) Ir sāpīgi - gan aktuāli, gan potenciāli - zaudēt to, kas ir šobrīd. Aktuālās saites ar cilvēkiem, vietām, iespaidiem.
                        Tas arī ir iemesls, kāpēc [gandrīz] visas reliģijas pirmām kārtām māca nepieķerties. Un kāpēc tas bez regulāras gremdēšanās transā neautistam ir ļoti grūts, gandrīz nepaveicams uzdevums.

                        • [info]ctulhu
                          13.2.17 23:14
                          Jā. Pareizi. Šis ir vēl viens svarīgs arguments pret mortālismu.

                        • [info]ctulhu
                          13.2.17 23:19
                          Precizēju: tātad korekts risinājums ir nevis likvidēt vai ierobežot pieķeršanos bet likvidēt mirstīgumu, vismaz pirmajā tuvinājumā. Kas nozīmē organizēt būtnei patvaļīgi ilgu eksistences laiku.

      • [info]gnidrologs
        13.2.17 22:38
        Diezgan liela varbūtība, ka miršanas brīdī tāda smeldze vairs nebūs.

        • [info]krii
          13.2.17 22:43
          Pofig, kas būs tad. Šobrīd es apzinos visu, kas man ir, ko var zaudēt. Un es negribu to zaudēt, jo tā ir daudz, tas ir dzīvs un potenciāli sāpošs.

  • [info]vilibaldis
    14.2.17 08:56
    patiesībā jau kādu laika vairs nav pat žēluma, vienīgais kas padara faktu nepatīkamu - teorētiskais enerģijas nezūdāmības likums, ej nu sazini ko tā pārpalikusī enerģija "sadara" :)
Powered by Sviesta Ciba